Rīga +14°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Būt vīrietim nemaz nav tik viegli, kā tas izskatās pornofilmu reklāmas rullīšos. Pirmkārt jau viņam nav lemts uzminēt, ko īsti sieviete par viņu kā par vīrieti domā (dažs labs vīrietis nodzīvo ar sievieti desmitiem gadu, tā arī neuzzinājis, ka viņa regulāri simulē orgasmu tikai tāpēc, lai viņš ātrāk beigtu un liktu viņu mierā).
Otrkārt, atšķirībā no sievietes, kas, ja vien vēlas, vienmēr ir gatava varoņdarbiem gultā, ikvienam vīrietim agri vai vēlu pienāk vismaz viena reize, kad atbildīgā brīdī viņa lepnums uzvedas kā satrakots zirgs – tu viņam saki: „Stāvi!”, bet viņš kā nestāv, tā nestāv. It kā ar to nepietiktu, daba vīrietim liegusi arī iespēju gultā simulēt savus stāvokļus. Ja reiz vītoliņš jeb erektilā disfunkcija ir iestājusies, tad to noslēpt nav iespējams pat no mīlestības akluma pārņemtas sievietes.
Tāpēc īsā atbilde uz jautājumu par iespēju šādā stāvoklī apmierināt sievieti ir ļoti vienkārša: vīrietis var mēģināt to darīt. Var kā mantru atkārtot populāro teicienu, ka vīrietis ir vīrietis tikmēr, kamēr viņam ir mēle un pirksti.
Var savu rīcību balstīt pārliecībā, ka lezbietes viena otru apmierina, iztiekot pavisam bez vīrišķības atribūtiem. Var lietot dažnedažādus mākslīgus palīglīdzekļus un sava vīrišķā lepnuma stiprinātājus, kas defektu pārvērš par efektu – kaut vai piesienot savu mazo nodevēju pie kādas brīnumnūjiņas.
Galu galā, ja talants atļauj, var mēģināt savu sievieti novest līdz svētlaimei tikai ar vārdiem.
Diemžēl cilvēces pieredze liecina, ka ar īso atbildi ir par maz – ar labiem nodomiem vien šādas situācijas pozitīvi atrisināt parasti neizdodas. Būtībā ceļš uz atrisinājumu atrodas nevis vīrieša, bet sievietes rokās, jo no viņas reakcijas uz partnera „nestāvēšanu” ir atkarīga attiecību attīstība, vismaz psihogēnās nestāvēšanas gadījumos ieskaitot arī pašas nestāvēšanas ilgumu un noturību.
No vīrieša tiek gaidīts tikai tas, lai viņš izprastu, ka sievietes pašlepnumam viņa nespēja ir ne mazāks trieciens kā viņam pašam. Te nu ir tā reize, kad labāk pīties ar gudru sievieti – viņa noteikti būs kaut ko lasījusi par erektilo disfunkciju un vismaz ar prātu sapratīs, ka tai var būt arī citi cēloņi, nevis tikai jauna pupīgāka mīļākā viņas partnerim.
Varbūt viņa būs lasījusi arī to, ka šī nu ir tā reize, kad sievietei nevajag izlikties, ka nekas nav noticis, bet kopā ar vīrieti bez liekas nervozēšanas apspriest radušos problēmu. Varbūt vainīgs būs bijis stress vai alkohols, varbūt – kādā no pirmajām reizēm – viņas izcilā skaistuma radīts vīrieša pārlieks satraukums, varbūt – vecāku kungu gadījumā – cukura diabēta sākums vai paaugstināts holesterīna līmenis.
Dažreiz pietiks ar kādu pusstundu miera, un problēma pazudīs pati, citreiz būs vien jādodas pie daktera.
„Erektilā disfunkcija vēl nenozīmē, ka viņam nekad nestāv un nekad nestāvēs!” mierina ārsts venerologs Jānis Ķīsis.
Vai no greizsirdības var tikt vaļā?
Pirmajā brīdī varētu domāt, ka greizsirdība ir samērā vienkārši pārvaramas jūtas – cilvēkam tikai jāizkopj sevī apziņa, ka viņš ir pati pilnība. Diemžēl nāksies sarūgtināt tos, kas tic pašsuģestijas visvarenībai: vieglāk būs sev iestāstīt, ka vari staigāt pa ūdens virsu, nekā tam, ka tevis dēļ nu visas būtu gatavas iet klosterī. Jāņem vērā, ka no greizsirdības nespēja tikt vaļā pat Dievs, pirmajā bauslī pieprasīdams neturēt citus dievus viņa priekšā. Tātad prasīt no cilvēka, lai viņš nebūtu greizsirdīgs, nozīmētu prasīt neiespējamo.
Jo nepārliecinātāks ir cilvēks, jo greizsirdīgāks viņš būs.
Turklāt greizsirdībai piemīt tāda apbrīnojama, bet nejauka īpašība kā spēja rasties no nekā. Lai kļūtu greizsirdīgs, nebūt ne vienmēr nepieciešams tāds iemesls kā tam vīram, kas uz tiesneša jautājumu, kāpēc nošāvis sievu nevis viņas mīļāko, atbildēja, ka labāk vienreiz nošaut vienu sievu nekā katru nedēļu pa mīļākajam.
Greizsirdību var izraisīt arī nejaušs skats, ko cits vīrietis uzmet tavai sievai vai draudzenei. Un, reiz radusies, greizsirdība ir tikpat kā nepārvarama. Vari ar savu dārgumu kaut vai saslēgties kopā rokudzelžos, tik un tā paliks šaubas, ko viņa sadara, kamēr tu esi aizmidzis.
Protams, greizsirdības amplitūda ir ļoti dažāda, atgādina ārsts J.Ķīsis. Viens aizsvilstas par to, ka otrs viņa sievai uzmet skatienu (tieši tāpēc Austrumu sievietes staigā parandžās), cits it kā neuztraucas, ja viņa klātbūtnē ar viņa dārgumu kāds cits pārguļ. Tomēr grupensekss kā greizsirdības ārstēšanas līdzeklis ir pārāk neprognozējams, tas varbūt ļauj izkopt samierniecisku dzīves pozīciju, bet nebūt ne apziņu, ka esi ideāls.
Tāpēc labākais ieteikums greizsirdības sakarā ir viens: noteikti nevajadzētu pieļaut vienaldzību pret partneri.
„Labāk normāla greizsirdība nekā vienaldzība, kas vienmēr noved pie jauniem meklējumiem,” saka Jānis Ķīsis. Ja negribat mocīties greizsirdībā, neaizmirstiet nemitīgi apliecināt, ka viens otram neesat vienaldzīgi. Latvija nav ziemeļvalsts, te somu attiecību modelis „es taču tev pirms divdesmit gadiem pateicu, ka tevi mīlu, un, ja kas mainīsies, tad tevi informēšu” nederēs.
