Rīga +5°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Rūdīšanās palīdz organismam ātrāk adaptēties nelabvēlīgos laikapstākļos, kā arī veiksmīgāk pārdzīvot stresu. Rūdīšanās stiprina imūno sistēmu un rūpējas, lai tā, tiklīdz nepieciešams, būtu gatava ātri un veiksmīgi iesaistīties cīņā par organisma veselību. Rūdoties organisms kļūst spēcīgāks un enerģiskāks. Svarīgi atcerēties – lai vasarā iegūto rezultātu saglabātu, rūdīšanās – jau ar citām metodēm – jāturpina arī vēsākā laikā. Ja beidzoties vasarai, beidzas arī rūdīšanās aktivitātes, iegūtais efekts pazudīs dažu mēnešu laikā,” skaidro farmaceite.
1. Gaisa peldes
Gaisa peldes jeb uzturēšanās svaigā gaisā peldkostīmā, veļā vai kailam norūda organismu. Visefektīvāk gaisa peldes iedarbosies dzestrā laikā, kad gaisa temperatūra ir aptuveni 17–200C. Iesākumā to ilgums var būt 5–10 minūtes, bet pakāpeniski ilgumu var palielināt līdz stundai. Tā kā gaisa peldes pašas par sevi neprasa fizisku piepūli, to laikā ieteicama viegla vingrošana, piemēram, rīta rosme, dziļa elpošana vai joga. Pēc tam ieteicama ir duša, īpaši kontrastduša (pamīšus vēss un silts ūdens).
2. Saules peldes
Latvijas klimatiskajos apstākļos īpaši svarīgi neaizmirst par saules peldēm. To laikā organisms caur ādu uzņem tik svarīgo D vitamīnu. “Biežākais klupšanas akmens ir pārmērīga sauļošanās. Saules peldes palīdz organismam rūdīties, taču svarīgi to darīt droši. Iesākumā, kamēr vēl āda nav nosauļojusies, laiks saulē nedrīkstētu pārsniegt 10–15 minūtes, bet pakāpeniski laiku var pagarināt līdz 30 minūtēm,” norāda farmaceite.
3. Staigāšana basām kājām
Staigāt basām kājām ir vērtīgi, jo tiek darbināti visi pēdu muskulīši, kas atbild par līdzsvaru, ķermeņa atbalsta funkciju, stāju. Pēdās ir neskaitāmi nervu gali, kurus stimulējot, uzlabojas asinsrite, mazinās saspringums. Basām kājām ieteicams staigāt pa zāli, smiltīm, granti, olīšiem. Šai aktivitātei nav laika ierobežojuma, to var darīt tik ilgi, cik vien fiziski iespējams, turklāt staigāt basām kājām pa dažādiem segumiem var ne tikai vasarā, bet arī vēsākā laikā.
4. Aktivitātes ūdenī
Vasarā noteikti jāuzsāk peldes ezerā, upē vai jūrā, to vajadzētu darīt regulāri un pēc iespējas ilgāku laiku, ja iespējams, arī rudenī. Ja ūdens šķiet auksts, rūdīšanos var iesākt ar pavisam īsa brīža – 1–2 minūtes – pavadīšanu ūdenī. Peldēšana, lēkāšana vai vienkārši kustēšanās ūdenī uzlabos pašsajūtu, mazinās stresu un nogurumu, kā arī uzlabos asinsriti.
5. Sportošana
Aktīvs dzīvesveids un sportošana ir viens no pirmajiem nosacījumiem stiprai veselībai un labai pašsajūtai, tāpēc vasarā, cik vien tas iespējams, jāpavada laiks ārā, svaigā gaisā, esot fiziski aktīvam.
Vislabāk ieteicams izvēlēties katram individuāli tīkamākās aktīvā dzīvesveida formas – skriešana, nūjošana, riteņbraukšana, pārgājieni dabā, sporta spēles.
Lai sportošana stiprinātu organismu, svarīgi to nepārslogot, slodzei jābūt mērenai – tās laikā paātrināsies vielmaiņa, organisma procesi noritēs pilnvērtīgāk, paātrināsies elpošana, kura nodrošina papildus skābekļa uzņemšanu, un līdz ar to saaktivizēsies enerģijas ražošanās.
6. Ādas receptoru stimulēšana
Lai stiprinātu organisma aizsargspējas, pēc dušas ieteicama rīvēšanās ar rupjāka auduma dvieli. Tas palīdzēs stimulēt ādas receptorus, tādējādi uzlabojot asins cirkulāciju. Lai panāktu efektu, vajadzīgs rīvēties virzienā no perifērijas uz centru (sākot ar pēdām un virzīties uz augšu, tāpat no plaukstām uz ķermeņa centru). Rīvējoties svarīgi neaizmirst par roku un kāju pirkstiem, kā arī pirkstu starpām, jo tur atrodas daudzi organismu aktivizējoši punkti. Līdzīgi ir arī ar ausu ļipiņām un galvas ādu – arī to ieteicams pamasēt.
Ādas receptoru stimulēšanai ieteicama gulēšana uz adatu paklājiņiem, jo tie reflektoriski kairina receptorus ādā, tādējādi aktivizējot daudzus procesus ķermenī.
7. Sezonas dārzeņi, augļi un ogas
Vasara ir piemērotākais laiks, kad baudīt daudz svaigus sezonālos produktus – augļus, dārzeņus, salātus, ogas – un vienlaicīgi stiprināt imunitāti. Vitamīnus nav iespējams uzņemt tik daudz, lai pietiktu visai ziemai, taču vismaz vasaras periodā tie palīdzēs nodrošināt organismu ar kvalitatīvu un vērtīgu uzturu, kas stiprina organisma aizsargspējas un nodrošina visus dzīvības procesus.
Vasaras periodā uzturā ieteicams iekļaut zemenes, mellenes, avenes, upenes, jāņogas, kazenes, smiltsērkšķus, dažādus dārzeņus, lapu salātus, garšvielas, piemēram, dilles, pētersīļus, lokus, baziliku, kas, piemēram, lielā daudzumā satur A, B, C, E, D grupas vitamīnus un svarīgus minerālus – dzelzi, selēnu, cinku, magniju, hromu.
