• Vērtība, ko atstāt mazbērniem - paklājs

    Māja
    Agnese Kleina
    16. jūlijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Rakstnieks Edgars Alans Po reiz rakstīja, ka «paklājs – tā ir dzīvojamo apartamentu dvēsele». Kopš tā laika aizritējis jau pusotrs gadsimts, taču viņam vēl arvien ir taisnība. Augstvērtīgs paklājs ir ne tikai jebkura interjera pamats, bet arī izdevīgs nākotnes ieguldījums. Konsultē interjera dizainers Uģis Pīrs.

    Kas to lai zina, uz kādu paklāju raudzījās nelaiķa Edgars Alans, kad pār viņu nāca apskaidrība. Visticamāk, tas nebija ne sizala paklājiņš priekšnamā, ne arī baltraiba govs āda pie kamīna, bet gan kārtīgs Austrumu paklājs viesistabā.

    Austrumu paklāju izcelsme ir visai noslēpumaina. 1949. gadā Sibīrijā, Pazirikas ielejā padomju pētnieki uzgāja kapenes, kurās mūžīgajā sasalumā starp apģērba gabaliem, amuletiem un pat aparātiem kaņepju dūmu ieelpošanai bija saglabājies pasaulē senākais paklājs. Pazīstams kā Pazirika paklājs, tas ir 2500 gadu vecs. Tā centrā ir rombveida zīmējums, ko ietver aļņu un jātnieku figūras.

    Uz Eiropu austrumu paklāji pirmoreiz atceļoja 11. gadsimtā kopā ar krustnešiem – kā suvenīrs no karagājieniem uz turku zemēm. Savukārt 17. gadsimtā, pateicoties holandiešu, britu un franču kuģniecības kompāniju ekspansijai, Veco pasauli ieraudzīja persiešu paklāji.

    Līdz pat 18. gadsimtam eiropieši savus skaistos paklājus… karināja pie sienām un klāja uz galdiem. Tādēļ smīnēšanai, ka Austrumu paklāji – tā ir tikai tāda padomju laiku atrauga, sak, zinu es tās turkmēņu grīdsegas, manā bērnībā kaimiņi tādu turēja piespraustu pie sienas, – nav pamata. Bijušajā Brālīgo tautu savienībā valdošajai modei bija pavisam pragmatiski iemesli – paklājs šķita par vērtīgu, lai to klātu uz grīdas, kur tas ātri vien nolietotos. Vismaz tā tika uzskatīts 18. gadsimta Eiropā, kur paklājs kā grīdsega bija redzams tikai karaliskās kārtas pārstāvju vai klerikāļu apartamentos. Lai gan, iespējams, eiropieši vienkārši taisījās pakaļ turku nomadiem, kuri ar pašu austajiem vilnas paklājiem iztapsēja teltis, lai paglābtos no aukstuma.

    Par to, ka jau 15. un 16. gadsimtā austrumu paklājiem eiropiešu namos bija ierādīta centrālā vieta, liecina tā laika gleznas. Piemēram, vācu gleznotāja Hansa Holbeina darbos uz turku paklājiem atdusas Jaunavas Marijas šķīstās kājas. Savukārt holandiešu otas meistars Johanness Vermērs (tas pats, kam pieder leģendārais darbs Meitene ar pērļu auskaru) katrā gleznā, ko bija pasūtījis kāds augstdzimis flāms, neaizmirsa iezīmēt turku paklāju kā pārticības un augsta sabiedriskā stāvokļa apliecinātāju. Īsāk sakot, Džordža Klūnija mīļākais teiciens No Martini, no party! («Nav Martini, nav ballītes!») 15. gadsimta Holandē skanētu – «Nav paklāja, nav naudas.»

    Latviešu nacionālās iepirkšanās īpatnības

    Mainās laiki un tikumi, bet vērtības – ne. Arī mūsdienās interjera speciālisti visi kā viens iesaka ieguldīt augstvērtīgā Austrumu paklājā. Tas nekad neiziet no modes, turklāt ir īsta vēsturiska vērtība. Bez tam, tā kā roku darbs kļūst arvien dārgāks, reiz iegādāta paklāja vērtība katru gadu aug par 10–15 procentiem no sākumcenas.

    Tikmēr speciālistu novērojumi liecina – latvieši pārsvarā par labiem paklājiem īpaši neinteresējas.

    Daudzi baidās, ka skaisto paklāju varētu sabojāt mīļotais suns, kaut gan tai pašā laikā nekavējas iegādāties jaunu dārgas markas automobili, kurš taču tāpat nav pasargāts no skrambām un negadījumiem uz ielas.

    Latvijā paklājus izvēlas pēc dizaina un krāsas, nevis kvalitātes. Piemēram, Luija XVI laika prasībām un stilam pietuvinātu paklāju, kurš speciāli mazgāts un balināts, lai iegūtu tam raksturīgo nokrāsu, pircējs nicīgi nosauc par «bālo tepiķi» un par to pašu cenu nopērk citu, nekvalitatīvu, jo tas vienkārši piesaistījis ar savu krāsu.

    No otras puses, neesam mēs nekādi angļi vai irāņi, kuriem labs paklājs – tā ir vērtība, kuras nozīmi apzinās katra nākamā paaudze. Latviešiem paklājs ir tīri funkcionāla lieta, bez kuras var arī iztikt, – tad jau labāk ieguldīt kārtējā plazmas televizorā. Tomēr varbūt ir vērts tā vietā ielikt priekšnamā kvalitatīvu Austrumu paklāju, kas dažkārt var būt pat tikpat vērtīgs kā labs vīna pagrabs.

    Lūk, četri praktiski argumenti, kādēļ vērts to darīt.

    1. Personīgais komforts. Kuram gan patīk tumšā rudens rītā izkāpt no gultas un sajust aukstu grīdu? Bez tam labs paklājs daļēji uzsūc arī pa gaisu lidojošos putekļus.

    2. Aizsardzība pret grīdas nolietošanos. Ja uz grīdas nav paklāja, vietās, kur atrodas krēsli un citas kustīgas mēbeles, ātri vien izveidojas neglītas švīkas. Turklāt, pat staigājot ar čībām, tiek pārnēsātās smilšu daļiņas, kas agri vai vēlu nobružā grīdas pamatni.

    3. Mazāks rēķins par patērēto siltumenerģiju. Īsi un lakoniski lai piesildītu telpu bez paklāja, vajadzīgs lielāks siltumenerģijas patēriņš.

    4. Mūža garants. Laikmetā, kad tehnika tiek ražota ar aprēķinu, sak, lai ātrāk nolietojas un cilvēki nāk pirkt jaunu, ir vēl lietas, kas kalpo teju mūžīgi. Labs paklājs ir ne tikai izturīgs, bet, regulāri kopts, saglabās stāvokli «tikko no veikala». To nodrošina aitas vilna, kas ir Austrumu paklāja vissvarīgākais materiāls. Pirmkārt, vilnas tekstūra nodrošina pretestību pret netīrumiem – paklājs «izskatās tīrāks» daudz ilgāk nekā no jebkuras citas šķiedras austs paklājs. Otrkārt, vilna labāk padodas krāsošanai, tādēļ paklājs neizbalēs. Treškārt, vilnai piemīt dabisks elastīgums un tā ir izturīga pret plīsumiem (vilnas šķiedru var saliekt vairāk kā divdesmit tūkstoš reižu, kamēr, piemēram, kokvilnu – tikai trīs tūkstoš reižu).

    Kā atrast īsto?

    Vienkārši. Atliek tikai paturēt prātā četras Austrumu gudro patiesības.

    1. Ir daudz vieglāk pieskaņot mēbeles paklājam, nevis otrādi.
      Ja iekārto dzīvokli no jauna, neatstāj paklāja izvēli kā pēdējo. Pirmkārt, izvēloties paklāju, tu nosaki, kāds būs telpas iekārtojums, – ar vienu lielu paklāju var radīt vienotu iespaidu, savukārt ar atsevišķiem mazākiem telpu var sadalīt diskrētos stūrīšos (piemēram, viens paklājs pie gultas, otrs – pie kamīna). Otrkārt, pēc paklāja noteiksi telpas pamattoņus un krāsas, kādās jābūt lietām, kas atradīsies uz vai pie paklāja.
    2. Nav paklāju ar nepareiziem izmēriem. Ir tikai cilvēki, kas sev sarežģī dzīvi ar pāris liekiem centimetriem.
      Ja esi atradis sev tīkamu paklāju, bet tas īsti neatbilst vajadzīgajiem izmēriem, neatstāj to veikalā. Nekas nenotiks, ja pie sienas novietota krēsla vai sofas priekšējās kājas atradīsies uz paklāja, bet aizmugurējās – uz grīdas. Ja iespējams, nosakot vajadzīgos paklāja izmērus, izveido izmēru amplitūdu, kas būtu piemēroti tavai viesistabai vai guļamistabai. Ja būsi elastīga izmēru izvēlē, tavās mājās drīz vien nonāks paklājs, kurš nevis «der», bet gan no tiesas patīk.
    3. Pirms dodies uz veikalu, izpildi mājasdarbu.
      Lai neiegrābtos ar paklāju, kurš «ja atmiņa neviļ, ir tieši tādā pašā krāsā kā mūsu kumode», bet mājās, izrādās, tāds gluži nav, ņem līdzi uz veikalu auduma, ar kuru apvilktas mēbeles, paraudziņus vai mēbeļu fotogrāfijas. Un atceries: paklājs tumšos toņos radīs sajūtu, ka griesti spiežas uz galvas, bet gaišas krāsas padarīs telpas šķietami plašākas. Savukārt paklājs ar sīku rakstu izcels mēbeles, kas uz tā atrodas, kamēr paklājs ar liela izmēra rakstu pievērš uzmanību pats sev, tādējādi kļūstot par interjera centrālo objektu.
    4. Austrumu paklājs iederas gandrīz jebkurā interjerā.
      Minimālisma interjerā Austrumu paklājs funkcionēs kā iederīga romantiska detaļa. Turpretī, ja paklāju ieliek starp kristāla gulbjiem un kičīgām plastmasas mantiņām, tas zaudē savu pievienoto vērtību. Tad vienkārši nav vērts ieguldīt tā iegādē. Un atceries: ja Austrumu paklāju iekļauj modernā interjerā, tas visdrīzāk kļūs par telpas centrālo akcentu, turpretī absolūti klasikā interjerā tas kalpo tikai kā sastāvdaļa.

    Kā kopt paklāju, lai tas kalpotu mūžīgi?

    Cilvēki maldīgi domā – tā kā labs paklājs ir liela vērtība, tas jāaprūpē kā vislabākais Ķīnas porcelāns. Patiesībā Austrumu paklāji savu slavu ieguvuši ne tik daudz izskata, kā izturības dēļ. Tuvajos Austrumos pilnīgi jaunus paklājus pat izliek uz ielas, lai tie tur kādu laiciņu «pavalkājas» zem ratu riteņiem un kamieļu kājām un pēc šī smagā pārbaudījuma iegūst vēl labāku izskatu. Tur mēdz teikt – paklāji piedod visu. Un tomēr paklājiem ir pāris dabisku ienaidnieku.

    • Ienaidnieks Nr. 1. – saule.
      Ja paklāju no loga regulāri apspīd saule, garantēts, ka krāsas ar laiku zaudēs spilgtumu. Vienalga, vai tā ir rīta vai pusdienas, dienvidu vai rietumu saule. Šai ziņā arī nav arī nozīmes, vai paklājs ir dabiski vai ķīmiski krāsots.

      Saules ietekmē krāsas izbalo nevienmērīgi, turklāt vilnas šķiedras zaudē izturību un kļūst trauslas. Pat augstas kvalitātes paklājs šādi var tikt sabojāts pāris mēnešu laikā. Paklājs var atrasties saulainā istabā tikai tad, ja saules stari nekrīt tieši uz to. Ilgākā laika posmā regulāri salīdzini logam tuvāk stāvošo paklāju daļu ar pārējo – ja krāsu atšķirības nav manāmas, viss ir kārtībā. Pretējā gadījumā ieteicams dienas laikā aizvilkt aizkarus.
    • Ienaidnieks Nr. 2. – kodes.
      Tās mitinās tumšās, grūti sasniedzamās vietās, kur pa paklāju neviens nestaigā un ko netīra ar putekļusūcēju. To invāzija bojājuma vietā var atstāt zirnekļa tīklam līdzīgu plankumu kopā ar smalkām, smilšainām drupatām. Lai no tā izvairītos, ik pēc pāris mēnešiem mēbeles jāpabīda nost un šie laukumi rūpīgi jāapstrādā ar putekļusūcēju. Veicot paklāja inspekciju, atceries, ka vistiešāk kodes iedarbojas uz paklāja aizmuguri, kur tās jūtas vismazāk traucētas. Savukārt, ja paklājs atrodas vietā, kur to reti izmanto, ik pēc sešiem mēnešiem apsmidzini no abām pusēm ar līdzekli pret kodēm.

      Ja arī pēc šādām preventīvām rūpēm tavs paklājs ir sabojāts, to var salabot. Jautājums ir tikai par to, vai paklāja vērtība atsver izdevumus par labošanas darbiem.
    • Ienaidnieks Nr. 3. – pelējums.
      Visbiežāk paklājs tiek pakļauts mitrumam, ja uz tā novieto podu ar istabas augu, tādēļ nekad tā nedari. Otrs variants – paklājs tiek nepareizi glabāts, piemēram, kaut kur garāžas stūrī. Paklāja uzglabāšanai izmanto elpojošu audumu un aizmirsti par tā ietīšanu plastmasa plēvē. Ideālā gadījumā audumā ietīto paklāju kopā ar kožu atbaidīšanas līdzekli ieliec kastē.

    Ja gadījies uz paklāja izliet glāzi ar ūdeni, rūpīgi nosusini mitro vietu ar papīra dvieli un ļauj izžūt. Savukārt, tīrot no paklāja traipu, nekad to neberzē un tīri no malas uz centru.

    Ja paklājs visā tā garumā bijis ilgstoši pakļauts ūdens iedarbībai (nedod dievs, augšējiem kaimiņiem plīsusi ūdensvada caurule!), tas jāizžāvē četru līdz piecu dienu laikā. Iznes paklāju laukā, satin ciešā rullī un novieto stateniski, līdz no apakšējā gala vairs netek ūdens. Tad izklāj paklāju saulē, lai tas pilnīgi izžūst. Ja nav iespējas mitro paklāju izlikt ārā, noliec tam blakus ventilatoru.

    Pat ja tavu paklāju nepiemeklē neviena no trim nelaimēm, ar laiku tas tik un tā nolietojas. Taču tu vari no tā izbēgt, piemēram, regulāri pagriežot paklāju tā, lai pa to netiktu staigāts tikai vienā vietā. Cik bieži paklājs būtu profesionālo jāmazgā? Reizi divos gados. Netīrības pakāpi var noteikt, ar baltu, samitrinātu lupatiņu paklāju sparīgi paberžot. Ja uz tās parādās netīrumu kārta, laiks vest paklāju uz tīrīšanas servisu.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē