Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla «Klubs» arhīva.
Tā uz pasauli skatās:
Pesimisti: «Darbs, kas izskatās grūts, tāds arī ir. Tas ir nepadarāms, garš, ilgs un var izdoties vai arī neizdoties.»
Optimisti: «Nekas nav neiespējamā misija. Kur krīze, tur iespējas. Kāds zaudēs, bet tas pavisam noteikti nebūšu es.»
Optimisms – tās ir kustības
Vai optimisms, tāpat kā acu krāsa, iedzimst? Vai nīgriem vecākiem vienmēr sanāks nīgri bērni, bet saulainiem – saulstariņi?!
«Tāpat kā pārmantojam no vecākiem kaut kādas rakstura iezīmes, tāpat varam pārņemt dzīvesprieku vai pesimismu, kas valda dzimtā. Jo no kurienes tad rodas tie tipiņi, kas uztraucas par pilnīgi visu un, neskatoties uz panākumiem, iekšēji tik un tā jūtas kā pesimisti?! Savukārt dzīvespriecīgi cilvēki kaut kā vienmēr pamanās atrast jaunā sākumu tur, kur pesimisti redz beigas,» spriež Andžejs Reiters. Taču viņš pamanījis vienu visus optimistus vienojošu pazīmi – kustības. «Vīrieši, kas visu laiku ir kustībā – vingro, aktīvi iesaistās sociālajos tīklos, izsaka savu viedokli –, noteikti ir optimistiskāki nekā tie, kas stāv malā. Starp citu, pētījumi rāda, ka sporta klubiem un tūrisma firmām ir vieni un tie paši klienti. Vīrieši, kam patīk ceļot, parasti aizraujas arī ar sportu, un otrādi.»
Patiesībā jau viss varētu būt ļoti vienkārši – priecīgs pamostos, priecīgi pavadu dienu un ar smaidu uz lūpām aizmiegu. Diemžēl dzīvē no negatīvām emocijām nav iespējams izvairīties. Ko darīt?
Andžejs Reiters uzsver, ka veselību ietekmē ne tik daudz negatīvās emocijas kā to neizlādēšana: «Neturiet ilgstoši sevi rāmjos! Negatīvas emocijas rada agresiju, kas pati par sevi nav slikta iezīme. Jo tā liek vīrietim būt kustīgākam, izdarīt izšķirīgas izvēles. Ļaunumu nodara uzkrājusies agresija. Piemēram, ar triecienu kuņģim. Gastrīts vīriešu vidū ir samērā izplatīta parādība. Tāpat, ja vīrietis ilgstoši cieš vai dara to, kas nepatīk, viņu sāk mocīt regulāras galvassāpes. Stresa pēdas ļoti labi var redzēt vīriešu sirmajos matos. Tas tikai nozīmē, ka vīrietis visu laiku priekšroku dod loģikai, nevis priekam un iedvesmai. Tāpēc, pirms nodarboties ar uzņēmējdarbību, jāsaprot, ka tajā problēmas un ugunsgrēku dzēšana būs vienmēr. Jautājums, kā ar tiem tiekam galā. Vislabāk stresu neitralizēt ar sporta nodarbībām. Uzspēlējot skvošu, izvicinot dūres boksā, aizšaujot uz kādu klubu un nedaudz iedzerot šņabi vai arī ātri braucot ar mašīnu.»
Vislabākais un vissliktākais scenārijs
«Jāļauj sev ieskatīties domās, kas nomāc. Taču ne bezgalīgi ilgi. Nožēlo to, kas jānožēlo, piedod tam, kam jāpiedod, un ej tālāk! Bezgalīga gremdēšanās vainas apziņā un sevis šaustīšana optimismu nevairo. Savukārt no mākslota optimisma, kas norobežojas no problēmas – mani tas neskar, un tā vispār nav taisnība –, arī nav nekādas jēgas. Ja reiz kāda doma aizķer, tad skar,» prāto izaugsmes treneris. Viņš iesaka vienu ļoti vienkāršu, bet efektīvu vingrinājumu. Jebkam, kas biedē, uzrakstīt vissliktāko un vislabāko scenāriju. Ieraugot problēmu zelta griezumā, kļūst daudz vieglāk.
«Pašā ļaunākajā gadījumā var iztēloties, kas paliks pāri, kad atņems visu, kas pieder. Kāda ir tā manis paša vērtība? Ja šķiet, ka nekāda, tad pēdējais laiks padomāt par sevi, nevis pievienoto vērtību kārtējā zelta pulksteņa vai luksusa auto veidolā.» Andžejs Reiters aizdomājas arī par vīriešu pašapziņu: «Esmu pamanījis, ka turku aviolīniju stjuarti vīrieši pasažierus vienmēr apkalpo ar taisnu muguru un lielu pārliecību par sevi. Savukārt, lidojot ar Finnair, var novērot, ka vīrieši stjuarti nemaz jūtas tik pārliecināti par sevi. Ja mums būtu tāda pašapziņa kā turkiem, viss būtu baigi labi. Tad latviešu vīrieši tik ļoti nešaubītos par sevi un arī neapskaustu citus par panākumiem.»
Andžejs Reiters piekrīt, ka daudziem vīriešiem piemīt tieksme uz traģiku un iztēloties visļaunāko.
«Tikko smadzeņu aktivitāte tiek vērsta negatīvā virzienā, lielāka iespēja realitātē saņemt to, ko esam prognozējuši. Piemēram, vīrietis iztēlojas, ka braucot ar mašīnu bīstamā ceļa posmā kaut kas noteikti notiks. Šo domu dēļ viņš sāk braukt stresaināk, saspringtāk un līdz ar to piedzīvo avārijas situāciju. Savukārt, jo atbrīvotāk braucam, jo mazāka iespējamība, ka kaut kas notiks.
Optimisti mazāk baidās no ļaunajiem scenārijiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi labi jūtas paši ar sevi un apkārtējie notikumi viņu dzīvē spēlē mazāku lomu. Jo nevērtīgāki jūtamies, jo lielāku lomu ieņem notikumi riņķī apkārt.»
Kuri ātrāk atveseļojas pēc sirdslēkmes?
Starp citu, amerikāņu zinātnieki veikuši pētījumi par vīriešiem, kas pārcietuši sirdslēkmi. Pēc astoņiem gadiem deviņdesmit procentu pesimistu bija miruši, bet no optimistiem tikai daži.
«Optimistiem noteikti ir lielākas izredzes ātrāk atveseļoties nekā pesimistiem. Sirdslēkme ir ļoti skaļš signāls, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Ja to nedzird, iznākums var būt skumjš. Diemžēl uz vīrieti saistībā ar darbu un naudu ir daudz lielāks sabiedrības spiediens nekā uz sievietēm. Vīrietis var ļoti ilgi turēties sakodis zobus, un to, ka ir pavisam traki, var pat nezināt viņa sieva. Vīrietim darbs ir viņa ideoloģija. Pat ja tas nepatīk. Tāpēc viņš par to uztraucas visvairāk.»
Izaugsmes trenerim ir ieteikums vīriešiem, kas baidās zaudēt darbu.
«Patiesībā viņiem vajadzētu vairākas reizes to mainīt, lai pārstātu baidīties. Jo, tiklīdz vīrietis pārstāj baidīties, viņš pieņem pareizo lēmumu. Jo ne jau darbs ir ienaidnieks, bet gan paša nespēja būt mobilam un kustīgam.»
Nereti vīrieši pēc smagu slimību pārciešanas atzīstas, ka beidzot ieguvuši dzīves garšu.
Jo sapratuši, ka pret darbu var izturēties krietni vien citādi. Pārsteidzoši ir tas, ka neuztverot katru problēmu kā pasaules galu, vīrieši darbā kļūst veiksmīgāki. Pārlieku liela satraukšanās un pārliecība, ka bez viņu kontroles viss sabruks, izraisa milzīgu spriedzi. Tiklīdz sev pasakām – nu lai tad arī brūk, viss notiek pats no sevis. Taču lai tā pateiktu, jāapzinās savu spēku – to, ka es vienmēr varēšu izveidot kaut ko jaunu,» konstatējis Andžejs Reiters.
Un vēl. Izaugsmes treneris uzsver, ka vīrietis savu spēku vairo, ejot cīņā. «Kamēr vīrietis cīnās, tikmēr viņš neslimo. Viņam nesāp ne galva, ne sirds, ne vēders. Tiklīdz kaut kādu iemeslu dēļ vīrietim cīņas spars tiek atņemts, viņa dzīvei zūd jēga. Tāpēc ļoti bieži vīriešus infarkts piemeklē tad, kad, piemēram, viņi pabeiguši doktora disertāciju vai arī pēc ilgstošiem strīdiem izprecinājuši meitu. Vienmēr, kad zūd cīņas iemesls, iestājas vakars uz ezera. Tāpēc paralēli darbam vērts atcerēties arī dzīvot.»
Alkohols, cigaretes un sportam nē
Viskijs glāzē, pussmēķēta cigarete, aizmiglots skatiens… un nekam nav jēgas. Samērā tipisks kadrs no pesimista dzīves. Zinātnieki atklājuši, ka pesimisti atšķirībā no optimistiem daudz vairāk smēķē, dzer un daudz mazāk nodarbojas ar sportu. «Šādā veidā pesimisti dedzina savas bailes. Jā, uz brīdi alkohols palīdz un pat spēj darīt gaišāku skatu uz dzīvi, bet kopumā tas atņem ļoti daudz enerģijas. Un noguris vīrietis ar problēmām var izdarīt vēl mazāk. Tāpat enerģiju zaudējam smēķējot un spēlējot azartspēles. No vienas puses forši – adrenalīns virmo un beidzot vīrietis jūtas dzīvs un aizmirst par bailēm, kuras piedzīvo darbā. Taču zaudējums atkal rada dusmas un agresiju,» komentē Andžejs Reiters.
Visi nekad nebūs Šūmaheri un Klūniji
Vīrieša omu bieži vien nosaka nevis tas, kas ar viņu notiek, bet tas, kā viņš vērtē to, kas ar viņu notiek.
Izaugsmes trenerim ļoti precīzs šķiet psiholoģijā pieņemtais iedalījums vardēs, uzvarētājos un neuzvarētājos. «Vīrieši, kas sasniedz ļoti labus rezultātus, jūtas kā uzvarētāji. Tie paši vīrieši, arī gūstot niecīgus rezultātus, jūtas kā uzvarētāji. Viņi priecājas pat par sīkām veiksmēm. Piemēram, ja viņi var atļauties labāku mašīnu nekā pirms četriem gadiem, tad tas jau šķiet super. Otra kategorija ir neuzvarētāji. Viņi var piedzīvot pat milzīgu uzvaru, bet tik un tā justies ne līdz galam kaut ko sasnieguši. Mazāki sasniegumi vai, piemēram, iegūta trešā vieta viņiem liek justies kā totāliem zaudētājiem. Vīrietis var iegādāties nezin cik krutu mašīnu, bet prieku tas viņam nesniegs, jo kādam citam ir jaunāks un izcilāks modelis. Savukārt vardes ir kategorija, kas vienmēr jūtas garām – gan tad, kad iegūta lielā uzvara, gan tad, kad bijis zaudējums. Vardes attieksmes ziņā pret dzīvi jau primāri ir zaudētāji.»
Andžejs Reiters aicina vīriešus nedaudz samazināt savus augstos standartus, kurus ne vienmēr iespējams sasniegt. «Pilnīgi visi nekad nebūs Šūmaheri vai arī Džordži Klūniji. Bet vajag paskatīties uz sevi no šādas puses – es, Jānis, Pētera dēls, arī esmu baigi kruts, Klūnijam un Šūmaheram līdz manīm neaizvilkt! Uzreiz kļūst priecīgāk ap sirdi.»
Būs jau labi
Mani tomēr interesē, kas ir lielāki optimisti – vīrieši vai sievietes.
Andžejs Reiters sliecas domāt, ka vīrieši. «Kad meitenes pieaug, viņas kļūst par sievietēm. Puikas pieaugot kļūst par lieliem puikām.
Ar abām rokām balsoju par rotaļīgumu un puiciskumu vīriešos. Tas, protams, nenozīmē absolūtu pofigismu un nekā nedarīšanu. Tikai to, ka dzīvi nevajag tvert pārāk nopietni. Sievietes biežāk uztraucas par visu – vai bērns uzvilcis cimdiņus, vai ir paēdis siltu ēdienu. Vīrietis par to nekrīt panikā. Šāda attieksme bērnam dod vairāk sirdsmiera nekā māmiņas stress.»
Izaugsmes treneris uzskata, ka vīriešiem nemaz nav tik grūti sagādāt sev puiciskus pārdzīvojumus. Tos var iegūt izbraucot ar mašīnu trasē un izņemot visus līkumus, lecot ar gumiju, kāpjot kalnos vai galu galā aizejot uz treniņu. «Ja uzspiežu svaru stieni brīdī, kad jūtu, ka vairs nevaru, tas dod spēcīgas emocijas visai dienai. Tāpat, ja esi sagādājis baudu savai sievieti, uzsit sev uz pleca! Yes, man izdevās! Atzīmē to savā iztēles atzīmju grāmatiņā! Tas vairo prieku,» pārliecināts Andžejs Reiters.
Kad krīzes laikā dramatisku bankrotu piedzīvoja neskaitāmas firmas, sporta klubi dīvainā kārtā noturējās. Izrādās, ka daudzi vīrieši ir gatavi atteikties no kaut kādām ekstrām, bet ne no cīņas spara sporta zālē.
Sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem vairāk lasa psiholoģisko literatūru, ieklausās speciālistu padomos. «Vīrieši šajā ziņā ir skeptiskāki. Psihologu padomus viņi bieži vien uztver kā pilnīgas blēņas. Tas saistīts ar vīriešu tiešo un skarbo izteiksmi. Viņi galu galā ir mednieki, nevis sēņu vācēji. Vīrietis, skatoties televīzijā politiķu diskusiju, var iekarst – viņi visi ir loši! Savā ziņā šajā brīdī viņš jūtas gandarīts, jo uzskata, ka ir gudrāks par diskutētājiem. Šī gandarījuma sajūta ir līdzvērtīga tai, ko sieviete, piemēram, iegūst, piecas reizes ieskatoties spogulī un pasakot sev, ka ir skaista. Vīriešiem ir nedaudz agresīvāka izteiksmes forma. Ja vīrietis brauc ar mašīnu un kāds uz ceļa izdara nepareizu manevru, viņš var nolamāties ar trīsstāvīgiem vārdiem. Īstenībā šajā mirklī viņš sevi paslavē par to, ka brauc labāk nekā tas idiots. Viņš sev pateiks paldies krietni vien vīrišķīgākā veidā,» atšķirības definē izaugsmes treneris.
Diemžēl vīrieši atšķirībā no sievietēm, kas par katru kritiski izteiktu piezīmi nobirdina kādu asaru, daudz grūtāk un dramatiskāk uztver piezīmes un noraidījumus. «Vīrieši turas tik ilgi, kamēr tā zupa, kas viņos iekšā visu laiku vārās, neiet pāri malām. Līdz kādai divdesmitajai reizei var arī neredzēt, ka vīrietis vispār pārdzīvo. Taču divdesmitajā reizē to varēs redzēt visi. Kad mērs ir pilns, vīrietis bieži vien piedzeras vai sāk uzvesties neadekvāti, pat nodarot pāris saviem tuvākajiem.»
Optimistiem ir labāki panākumi
Zinātniski pierādīts, ka skaistāki cilvēki biežāk uzvar loterijās un viņiem arī vairāk veicas. Ko mēs uztveram kā skaistu cilvēku? Tādu, kas ir dzīvespriecīgs, atvērts un pretimnākošs – tātad optimists. Andžejs Reiters pamanījis, ka vīrieši, kas ierindojas miljonāru sarakstā, pēc dabas ir avantūristi un optimisti. Iespējams, tikai tuvākie cilvēki zina to, ka nereti viņi pat vairākkārt zaudējuši visu, kas pieder. «Panākumu atslēga slēpjas tur, ka optimists, iekrītot bedrē, nekad nesaka – tagad gan ir beigas. Viņš, tāpat kā Napoleons pēc zaudētas kaujas, štuko, kuru valsti iekarot nākamo. Un tas nav tukšs optimisms, bet balstīts uz savām spējām kaut ko darīt pat bezcerīgā situācijā.»
Jā, arī pesimists grib laimēt loterijā, taču ar pārliecību, ka viņam tāpat nekas nepienākas un viss dzīvē jānopelna, viņam, visticamāk, neveiksies. «Taču nav jau tā, ka pesimisms ir absolūti garām. Zinātniekam, piemēram, jābūt pragmatiskam pesimistam. Jo viņš nevar pierādīt formulu, ja vispirms nenoliedz paša pierādīto. To var atļauties tikai ļoti stipri cilvēki,» piemetina izaugsmes treneris.
Protams, ka kaut kādas saknes pesimismam meklējamas jau bērnībā. Ja puikam bērnībā allaž pieprasa būt paklausīgam un viņš to akceptē, kā lai noprovē uzdrīkstēšanās garšu?! «Tieši huligāni, kas uzdrīkstas, ir nākamie miljonāri. Savukārt tie, kuri dzīvē vienmēr ievēro noteikumus, kļūst par nākamajiem klerkiem.
Taču ne jau tikai vecāki, bet arī skola un vēlāk dzīvē sieva ar savu zāģēšanu pamazām izravē vīrieša ticību sev. Savukārt tās sievietes, kas vairo vīrietī ticību sev, patiesībā ir uzvarētājas. Jo iegūst sev blakus stipru vīrieti.»
Kas grauj vīrieša dzīvesprieku?
Kāds vieds cilvēks reiz teicis, ka laime nav nejaušība, bet gan pareizas domāšanas un darbības sekas. Andžejs Reiters tic tikai tiem brīnumiem, kurus rada pats: «Jā, var meklēt atbildes pie astrologiem un pareģiem. Taču vienmēr vērts atcerēties, ka jebkuram brīnumam apakšā ir liels darbs. Nāk prātā kāds gadījums, kad slavens fotogrāfs piekrita veidot bagātnieka sievas portretus. Bagātniekam šķita, ka par vienu foto aparāta klikšķi nevar prasīt tik lielu naudu. Taču fotogrāfam bija sava atbilde –pirms tam divdesmit gadus esmu izdarījis neskaitāmus klikšķus, lai nonāktu tur, kur šobrīd esmu. Tagad baudu sava darba augļus.»
Vīriešiem ļoti svarīgi ir panākumi. Kāpēc? Tāpēc, ka tie rada apmierinātību ar sevi.
«Ja vīrietis spēj īstenot savu sapni un nopirkt sporta moci, tad tas ir viņa panākums un viņš par to priecājas. Tikpat labi viņu var iepriecināt kāds zinātnisks atklājums, labi izdevies raksts, trāpīgs metiens grozā, veiksmīgs darījums biržā vai uzvara vēlēšanās. Ar sevi apmierināts vīrietis patīk arī citiem. Bet tikko viņš neiet tajā virzienā, kas dod azartu acīs, viņam nestāv ne uz darbu, ne dzīvi, ne notikumiem. Tāpēc, ja vien iespējams, darbs, kas nepatīk – jāmaina.»
Taču vislielāko triecienu vīriešu optimismam tomēr dod sievietes. Ja vīrietis kādreiz sajuties sievietes nenovērtēts, no šīs sajūtas var nākties atkopties visu dzīvi. Kāpēc? Andžejs Reiters tikai atgādina seno patiesību par to, ka «vīrieša spēks vienmēr ir kādas sievietes spēks. Ja vīrietis iet pa kreisi, viņš sievietei nenodara tik ļoti pāri kā tad, kad to dara sieviete. Ja sieviete laiž pa kreisi, vīrietis paliek bez spēka un aizsardzības. Jo enerģijas apjoms, kas pienācies viņam un kā dēļ viņš juties stiprs, aizgājis kaut kur citur.»
Tāpat izaugsmes trenerim samērā utopiska šķiet ideja par sievieti kā priekšnieci vīriešu kolektīvā. «Norādījumi no priekšnieces sievietes vīrietim vienmēr trāpa pa pašcieņu. Ja ceļa policists vīrietim atņem desmitnieku, tā ir normāla divu vīriešu saruna. Ja ceļa policiste atņem desmitnieku, vīrietis jūtas ļoti neomulīgi.»
Kas vairo optimismu?
«Tas, ka vīrietis dara to, kas viņam patīk. Ja viņš ik pa laikam var atļauties būt nepareizs. Jo vīriešiem ļoti nepatīk ievērot noteikumus. Tāpēc vīrietim vajadzīgas sporta spēles, jā, arī bizness. Jo tajā var izkauties pa tiešo – parādot, kurš stiprāks. Tāpat vīrietim patīk krustojumā uzspiest gāzi un parādīt, kura mašīnai ir stiprāks motors. It kā mazas dumjības, bet dod labu pašsajūtu visai dienai,» pamanījis Andžejs Reiters.
Viņš arī uzskata, ka viena no labākajām optimista īpašībām ir dot un dalīties.
«Skatoties uz veiksminiekiem pasaules vēsturē, kļūst skaidrs, ka tie ir cilvēki, kas ne tikai ieguvuši īpašumus, bet bijuši apveltīti ar spēju dot. Tikpat labi var citiem dot prieku. Jā, vīrietim pats svarīgākais ir būt cēlsirdīgam un devīgam. Ja vēl viņam blakus ir sieviete, kuras klēpī var paraudāt, un neviens pats pasaulē par to neuzzinās, tad vispār lieliski.»
