Rīga +17°C 
Attiecīgais dekrēts tika publicēts Ukrainas prezidenta kancelejas tīmekļa vietnē.
«Atbrīvot Kucevolu Anatoliju Anatoļeviču no Ukrainas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā amata,» teikts dekrētā.
Pagaidām nav zināms, kas viņu aizstās.
Kucevols Ukrainas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā amatā bija kopš 2022.gada decembra.
2. maijā Valsts prezidents Egils Levits svinīgā ceremonijā Rīgas pilī akreditēja V. E. Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Anatoliju Kucevolu (H. E. Mr Anatolii Kutsevol).
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) May 2, 2023
📸 : https://t.co/xFyKnopJnE pic.twitter.com/4U6ovt6j0G
Savukārt Saeimas Preses dienestā medijus informēja, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien, atvadu vizītē tiekoties ar Kucevolu, pateicās viņam par darbu Latvijā Ukrainai sarežģītā un izaicinājumiem pilnā laikā.
Mieriņa apliecināja nerimstošu Latvijas atbalstu Ukrainai, tostarp turpinot uzturēt Ukrainas jautājumu starptautiskās dienaskārtības priekšplānā un sadarbojoties ar partneriem citās valstīs. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Rail Baltica projekta nozīmi Eiropas drošības stiprināšanā, kā arī kravu pārvietošanas un reģiona savienojamības nodrošināšanā.
Arī Kucevols sarunā norādīja, ka Rail Baltica var kļūt par nozīmīgu tiltu starp Baltijas valstīm un Ukrainu, vienlaikus kalpojot kā pamats turpmākai ekonomisko attiecību attīstībai. Vēstnieks akcentēja, ka Ukrainai ir būtiski redzēt stipru Latviju un Baltijas valstis kopumā.
Tāpat sarunā tika apspriesta sankciju politika kā instruments Krievijas piespiešanai iesaistīties miera sarunās, kā arī jautājums par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas labā. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas amatpersonas aktīvi strādā pie tā, lai šie līdzekļi pēc iespējas ātrāk nonāktu Ukrainas rīcībā kā aizdevums.
Pārrunājot vēstnieka kadences laikā paveikto Latvijas un Ukrainas sadarbībā, Mieriņa un Kucevols īpaši izcēla Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu, kas pērn notika Rīgā un pulcēja delegācijas no aptuveni 50 pasaules valstīm. Kā atzīmēja Kucevols, šis pasākums palīdzēja plašāk aktualizēt Krimas jautājumu starptautiskajā dienaskārtībā.
