Rakstnieks Toms Kreicbergs: «Vai daudz pelna tikai zagļi?»

Viedoklis
Toms Kreicbergs
19. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ilustrācija: de NISS
«Ja ticēsi, ka visi pelnošie ir zagļi, paliksi trūcīgs. Vai zaglis,» viedokli pauž Toms Kreicbergs, rakstnieks un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības INDEXO izpilddirektors.

Esmu daudz rakstījis par fenomenu, kas grauj Latvijas valsti, – mūsu tendenci ignorēt sasniegto kopš padomju laikiem un sūdzēties, ka pie mums viss ir slikti. Šodien pievēršos citai īpatnībai, kura pavisam reāli bremzē Latvijas attīstību. Tendencei uzskatīt, ka visi pelnošie ir zagļi vai krāpnieki.

Kā daudzas vaimanoloģijas izpausmes, šī tendence visvairāk nodara pāri pašiem vaimanātājiem, bet tā kaitē arī apkārtējai sabiedrībai.

Jā, Latvijā netrūkst zagļu, krāpnieku un «izsaimniekotāju».

Jābūt aklam, lai to neredzētu. Sāksim ar šobrīd aktuālajām maksātnespējas afērām, banku afērām, ar profesionālajiem publisko iepirkumu uzvarētājiem, ar radošajiem 90. gadu «prihvatizētājiem», «draudzīgajiem» tiesnešiem utt.

Ja lietojam korupciju kā aptuvenu vispārējās blēžu masas indikatoru, Transparency International savā indeksā mūs ierindo 40. no 180 vietām (jo augstāk, jo mazāk korupcijas). Indekss, kurš gan parāda uztveri par korupcijas klātbūtni, ne faktisko korupcijas līmeni, kuru izmērīt ir grūti, – mūs ierindo tālu aiz tādām valstīm kā Dānija un Jaunzēlande, tālu arī aiz Igaunijas, kā arī vienu pozīciju aiz Lietuvas. Tajā pašā laikā esam priekšā ne tikai lielākajai daļai postpadomju valstu, bet arī tādām valstīm kā Spānija, Čehija, Grieķija un Itālija.

Saraksts neapšaubāmi nav precīzs, bet zināmu priekšstatu sniedz. Tātad – pie mums ir blēži, vairāk nekā parasti Rietumvalstīs, mazāk nekā parasti pārējā pasaulē.

To, ka sadzīvojam ar blēžiem, neviens neapstrīd.

Tomēr pieslēgsim nedaudz loģikas!

«Daudzi pelnošie ir zagļi un krāpnieki» nenozīmē «Visi pelnošie ir zagļi un krāpnieki».

«Daudzi pelnošie ir zagļi un krāpnieki» nenozīmē pat «Lielākā daļa pelnošo ir zagļi un krāpnieki».

It īpaši, ja tu definē «pelnošo» kā «cilvēku ar TOP 10% vai TOP 1% algas līmeni».

Pēc CSB datiem, 2018. gada jūnijā 127 tūkstoši cilvēku jeb 14 % strādājošo saņēma bruto algu virs 1500 EUR. No šiem cilvēkiem trešdaļa strādā valsts sektorā, bet divas trešdaļas privātajā.

Šis algas līmenis Delfu komentāros izsauks sašutumu. Tomēr mēs runājam par 14% sabiedrības. Atļaušos apgalvot, ka lielum lielais vairums šīs grupas ir, ja ne svētie, tad samērā godīgi un vismaz vidēji strādīgi cilvēki.

11 tūkstoši cilvēku jeb 1,3 % strādājošo saņēma 4000+ EUR.

Ceturtā daļa no šiem cilvēkiem strādā valsts sektorā, pārējie – privātajā biznesā.

Kāds ir tavs instinkts, dzirdot par šo algas līmeni? Vai arī tu pieņem, ka šādu naudu maksā vien blēžiem, krāpniekiem un ielikteņiem?

Es varētu strīdēties, ka tā nav. Stāstīt piemēru pēc piemēra par augsti apmaksātiem profesionāļiem, kurus pazīstu:

– lielu uzņēmumu vadītāji, kuru atalgojums atspoguļo plašas industrijas zināšanas, drosmi rīkoties un peļņas rezultātus;

– augsti kvalificēti speciālisti, kuri ar savām prasmēm Eiropā vai ASV jau rīt varētu pelnīt divas vai pat trīs reizes vairāk;

– valsts iestāžu vadītāji, kuri ar visu savu lielo algu varētu saņemt 25% vairāk privātajā sektorā, ja vien nebūtu savas jomas entuziasti;

– jaudīgi pārdevēji un projektu vadītāji, kuri atnes uzņēmumam reālu peļņu un par to saņem kompensāciju;

– u. tml.

Bet šodien tas nav mans mērķis.

Ja tava reakcija uz šādu algu līmeni ir – krāpnieks, aicinu pārdomāt, kādu dzīvi tu pats vēlies.

Ja mēs to sev iestāstām nācijas līmenī, tad kļūstam par nabagu un korumpēties gribētāju sabiedrību.

Amerikāņu psihologi ir norādījuši uz svarīgo atšķirību starp growth mindset un fixed mindset.

Growth mindset jeb «izaugsmes pasaules skatījuma» piekritēji uzskata: viņi var sasniegt praktiski jebko, tikai smagi jāstrādā, sevi jāattīsta, jāmeklē iespējas un jācīnās par tām.

Fixed mindset jeb «fiksētā pasaules skatījuma» piekritēji uzskata: dzīvē tev ir dots tas, kas tev ir dots – talants, radi, pazīšanās –, un tas arī nosaka tavu veiksmes līmeni.

Pētījumi rāda – cilvēki ar izaugsmes skatījumu tiek daudz tālāk. Katra vilšanās vai neizdošanās tiem ir izaicinājums cīnīties sparīgāk un sasniegt savu.

Tikmēr cilvēkam ar fiksētu skatījumu vilšanās vai neizdošanās tikai norāda – man nav īstā talanta, ģimenes vai pazīšanās, lai sasniegtu mērķi, tādēļ labāk padoties.

Ticēt, ka labi maksā tikai zagļiem un krāpniekiem, ir šaut sev pašam kājā.

Ja tu sev iestāsti, ka visi pelnošie ir nonākuši savā vietā pazīšanās vai blēdīšanās dēļ, un, ja neviena ministra rados tev nav, tad kādas ir tavas izvēles iespējas?

Atliek vien pašam kļūt par blēdi – vai arī turpināt sēdēt nabadzībā.

Ja mēs to sev iestāstām nācijas līmenī, tad kļūstam par nabagu un korumpēties gribētāju sabiedrību.

Ja vēl gāzīsi savu indi Delfu komentāros un soctīklos, tad vilksi līdzi purvā arī apkārtējos.

Kādēļ lai jēdzīgs cilvēks ietu politikā, ja zina, ka no pirmās dienas viņu «apkakās» kā korumpantu un valsts izzadzēju?

Kādēļ lai augsta līmeņa speciālists strādātu valsts sektorā, ja zina, ka viņu nozākās kā krēsla sildītāju un parazītu?

Vai ziņa – «visi krāpjas, Latvijā tas ir normāli» – ir tas, ko no bērnības gribam iepotēt nākotnes uzņēmējiem un vadītājiem?

Es personīgi pazīstu vairākus augsta līmeņa vadītājus, par kuriem ar lielu pārliecību varu teikt – līdz sirdij labi cilvēki, kuri varbūt nav perfekti, bet vienmēr mēģina rīkoties pēc sirdsapziņas, ievērojot likumu, labākas Latvijas vārdā. Katru reizi, kad viņi parādās portālos, virsū gāžas «sūdu lavīna».

Ja esi viens no «uzbraucējiem», ko tu ar to centies panākt?

Ja mēs noticam, ka arī godīgi un strādīgi cilvēki var labi pelnīt, tad mums atveras acis.

Cilvēks, kurš tic savai spējai pelnīt, pasauli uztver citādi.

Viņš pēta veiksmīgos ap sevi un analizē, kā viņi nonākuši līdz saviem sasniegumiem. Viņš ir atvērts iespējām un saprātīgam riskam.

Pats galvenais, viņš nepārtraukti attīstās un meklē izaugsmes iespējas, jo apzinās – par to vien, ka esi jauks cilvēks, lielu algu nemaksā. Attīstoties viņš ceļ gan savu, gan valsts labklājību.

Ir divi veidi, kā Latvijā pelnīt daudz.

Jā, krāpnieka, blēža un «blata» ceļš bieži strādā. Neapšaubāmi. Par to neviens nestrīdas.

Ja negribi iet šo ceļu, tad tev ir jākļūst reti vērtīgam – un jāmeklē tie, kas par šo vērtību ir gatavi maksāt. Lai saņemtu TOP 10% vai TOP 1% atalgojumu, tev jābūt šo līmeņu prasmēm, strādīgumam un/vai drosmei (parasti vajag vismaz divus no trim).

Bet vispirms – tev ir jānotic, ka arī godīgs cilvēks Latvijā var labi pelnīt!

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs