Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa epopeja ar lidojumiem turpinās. Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
Kariņš raidījumā «Krustpunktā» taisnojas, ka viņš neesot zinājis speciālo reisu izmaksas. Tagad, to noskaidrojot, bijušajam premjerministram «paceļas uzacis». Viņš skaidroja, ka kopā ar savu biroju pieņēmis politiskus lēmumus, kādai jābūt premjera ikdienai. «Runa ir par interpretāciju, sapratni, ko likums atļauj.
Valsts kancelejas ieskatā likums pieļauj šādā veidā organizēt premjera darbu,»
pauda bijušais Ministru prezidents.
«[Ministru prezidenta biroja bijušais vadītājs] Jānis Patmalnieks (JV) beidzot to ir uzrakstījis, ka viņš strādājis ar pārliecību un bijis arī informēts, ka viss ir likumīgi. Es par to tālāk nedomāju, vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi.
Ja man pasaka, ka tas ir iespējami, likumīgi un lai par to neuztraucas, tad tā arī ir,»
sacīja bijušais premjers.
Viņš uzsvēra, ka vēl nemaz nav skaidrs, vai likums ir pārkāpts, jo vieni uzskata, ka nav, bet otri ir pārliecināti, ka ir. Kariņš sacīja, ka Valsts kontrole katru gadu auditē Valsts kanceleju. Pēc bijušā premjera paustā, gadu no gada ir saņemti Valsts kontroles ziņojumi, kuru kopsavilkuma daļā atzīmēts, ka Valsts kancelejā viss ir kārtībā, nenorādot uz likumu nepilnībām vai procedūrām.
Bijušais Ministru prezidents un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) iecerējis turpināt politisko darbību un strādāt Saeimā, raidījumā «Krustpunktā» norādīja politiķis. Kariņš ir ievēlēts 14.Saeimā, līdz ar to politiķim ir tiesības atjaunot Saeimas deputāta mandātu. Bijušais premjers 28.martā paziņoja par lēmumu atkāpties no ārlietu ministra amata. Šos pienākumus viņš beidza pildīt 10.aprīlī.
