Tilde priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs: Intuīcija par feisbuku apstiprinājās. Tie nav džeki, kuriem uzticēties

Tehnoloģijas
Ralfs Dravnieks
1. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis
Pārfrāzējot Raini varētu teikt, ka mūsdienās pastāvēs tie tehnoloģiju uzņēmumi, kuri attīstīs mākslīgo intelektu. Arī Latvija tehnoloģiju ziņā pasaulei neiepaliek. Dažās disciplīnās pat liek iesvīst Google un Microsoft. Tā, piemēram, mašīntulkošanas olimpiādē jau trešo gadu pēc kārtas valodas tehnoloģiju uzņēmums Tilde grūto valodu konkurencē pārspēj lielos tehnoloģiju milžus. Kā un kāpēc mākslīgais intelekts šobrīd pasaulē piedzīvo strauju attīstības lēcienu. Saruna ar Tilde valdes priekšsēdētāju Andreju Vasiļjevu.

– Ēku, kurā pašlaik atrodamies, dēvē par Mākslīgā intelekta māju?

– Mēs tā to nedēvējam. Šis ir Tildes birojs. Bet forši, ka kāds tā saka. Tagad visi, kam nav slinkums, saka – mums ir mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Arī spekulāciju par to, kas ir MI (mākslīgais intelekts – aut.), ir daudz.

– Tad kas, jūsuprāt, tas ir?

– Mūsu interpretācijā – mākslīgais intelekts ir dziļā mašīnmācīšanās, kurā izmanto neironu tīklus. Tieši neironu tīkls ir atslēgas vārdi kaut kam dziļākam, ko var saukt par MI.

– Jums šobrīd ir instrumenti, lai attīstītu mākslīgo intelektu, bet vai pasaulei tas tiešām ir vajadzīgs?

– Šķiet, The Guardian izvirzīja tēzi, ka tie uzņēmumi, kuri šodien neķersies pie MI attīstīšanas, rīt izkritīs no aprites. Haips ir drausmīgs. Bet ko cilvēki ir darījuši kopš brīža, kad nokāpa no koka? Cilvēki ir gatavojuši instrumentus ar mērķi mehanizēt fizisko darbu. Tagad cilvēcei ir nākamais izrāviens – mēs automatizējam intelektuālo darbu.

Varam atcerēties Frankenšteinu un iztēloties, kā roboti iznīcinās cilvēci, bet MI attīstības process ir nenovēršams.

Jautājums ir – kā šo progresu vest attīstības gultnē, un kā novērst riskus un iespējamās negatīvās parādības. Tilde attīsta mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai nodrošinātu atbalstu dažādu valodu dzīvotspējai digitālajā laikmetā.

– Tie, kuri šobrīd pasaulē strādā MI attīstības virzienā, vienbalsīgi spēj vienoties un dalīties ar atklājumiem, lai nav tā, ka vieni savus atklājumus patur pie sevis un izmanto tikai saviem mērķiem?

– Pasaule to nespēj, bet Eiropa ļoti mēģina. Mēs esam iesaistījušies platformā ar nosaukumu AI4EU, kur apvienojas Eiropas uzņēmumi, pētnieki un lietotāji, lai MI būtu atvērts un pieejams. Tā ir tā skaistā vīzija. Realitātē Eiropa ir sadrumstalota. Finanses, ko Eiropa iegulda, ir lielas, bet tās nav salīdzināmas ar Amerikas un Ķīnas ieguldījumu. MI jomā visā pasaulē ir konkurence. Mūsu lielā kaimiņa vadonis Putins nav draugos ar datoru. Taču viņš jau pirms pāris gadiem izteicās, ka tas, kurš dominēs MI jomā, dominēs pasaulē. Tagad Krievijai ir savi kiberspēki.

– Un kā ar informācijas apmaiņu vietējā līmenī?

– Latvijā ir IT kompetences centrs, kurā iesaistās gan Latvijas Universitāte, gan Matemātikas un informātikas institūts, Tilde un daudz citu uzņēmumu. Mēs veidojam kopīgus projektus un katru mēnesi sanākam, lai apmainītos ar informāciju.

Kādreiz šķita – esam atklājuši kaut ko unikālu, un tas ir jāsargā. Bet pasaule tik ātri attīstās… Rainim ir slavens teiciens: «Gūt var ņemot, – gūt var dodot! Dodot gūtais – neatņemams! » Mūsu sfērā tas labi strādā. Tagad mēs publicējam faktiski visus savus atklājumus un piedalāmies zinātniskās konferencēs, jo tur top viss jaunais. Mūsu pieeja ir būt posmā, kur rodas jaunās pieejas un lietas. Mums ir ļoti spēcīga zinātnieku grupa, tajā ir desmit zinātņu doktori. Galvenais noteikums ir – sekmīgos pētījumu rezultātus maksimāli ātri ieviest praktiskos risinājumos.

– Ir viegli savā paspārnē noturēt 10 gudras galvas?

– Ir divi aspekti. Lai nodrošinātu finansējumu, mums ļoti palīdz Eiropas Savienības pētniecības programmas. Otrs atslēgas vārds ir partnerība. Mēs projektos strādājam ar spēcīgākajiem Eiropas spēlētājiem, tādiem kā Edinburgas Universitāte Vācijas Mākslīgā intelekta centrs un citi. Mēs neveidojam projektu projekta pēc. Mēs to darām, lai attīstītu foršas lietas un tas ir interesanti. Tas aizrauj un sniedz iespēju redzēt sava darba augļus.

Piemēram, šogad trešo gadu pēc kārtas piedalījāmies tā dēvētajā mašīntulkošanas olimpiādē. Pirmajā gadā izcīnījām pirmo vietu, tulkojot latviešu-angļu valodā, pagājušogad igauņu valodā, bet šogad lietuviešu valodā.

Mēs startējam grūto valodu grupā, kur mums jāsacenšas ar tādiem milžiem kā Google un Microsoft. Viņi riktīgi iespringa, taču mēs tik un tā bijām pārāki. Mūsu algoritmi uzvarēja viņu mašīnu jaudu.

– Tildes darbība ir vērsta vietējā tirgus virzienā?

– Pasniedzot skaisti, teikšu: «Ar saknēm Latvijā, ar zariem pasaulē.» Mēs esam šeit sākuši, tāpēc uzskatu, ka tā ir mūsu īpašā misija, proti, Latvija nav liela, tāpēc katram roka jāpieliek. No uzņēmuma attīstības viedokļa mums Eiropā ir lieliskas perspektīvas, jo paveiktais ar latviešu, lietuviešu un igauņu valodu ļauj pievērsties vēl citām Eiropas valodām. Šogad Somija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, un mēs somu prezidentūrai izstrādājām sistēmas automātiskai tulkošanai no somu uz angļu, igauņu un zviedru valodām.

– Jūsu zināmākais darba virziens ir valoda. Vai mākslīgo intelektu attīstāt arī citās jomās?

– Tagad sākam jaunu projektu, kurā skatāmies, kā uzņēmuma datos ar MI tehnoloģijām meklēt sakarības un tendences, kuras nav acīm redzamas, bet var uzņēmumam palīdzēt pieņemt lēmumus – plānot finanšu plūsmu vai arī, piemēram, prognozēt nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem.

Intervijas turpinājums:

Nākamā lapa

Nākamais: Kas jūs dzen? Nauda vai kas cits?

Novērtē rakstu

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs