• Šobrīd

    weather img

    Rīga +24°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    RTU profesors Uģis Bratuškins: Zaļās aktivitātes pilsētvidē ir nepieciešamas, bet tām jābūt organizētām

    Viedokļraksts
    Uģis Bratuškins
    15. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Kārlis Dambrāns, flickr.com/janitors
    Tendences daudzviet pasaulē liecina, ka daba aizvien vairāk ienāk pilsētvidē – namu īpašnieki apzaļumo pagalmus, parādās aizvien vairāk t.s. zaļās ēku fasādes, augu risinājumi tiek iekļauti arī biroju namu plānojumos u.tml. Arī iedzīvotāji vēlas, lai pilsētās būtu zaļās zonas.

    Rīga šobrīd daudzējādā ziņā ir ļoti harmoniska pilsētā, tomēr aizvien ir vietas, kur noteikti vērts uzlabot zaļo zonu un koku kvalitāti un daudzumu. Galvaspilsētas apzaļumošanā būtu vērtīgi iesaistīt arī uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un pilsoniski aktīvos iedzīvotājus.

    Iedzīvotājiem zaļās zonas ir svarīgas

    Senais teiciens vēsta, ka Rīga nekad nebūs gatava un, protams, tā nekad nebūs arī tik zaļa, lai mēs varētu teikt – pietiek, vairāk nevienu koku vai augu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji apzinās, kāda ir zaļumu nozīme gan mikroklimata, gan gaisa kvalitātes uzlabošanā. Lai pilsētas kļūtu zaļākas, jāiesaistās gan dažādiem pašvaldības dienestiem, gan iedzīvotājiem, jo zaļās zonas prasa lielu darbu, un tām, atkarībā no augu izvēles, var būt nepieciešama kompleksa kopšana.

    Tāpat ir nepieciešams radīt augiem draudzīgi vidi, pakāpeniski samazinot sāls daudzumu, ko izmantojam ziemā ietvju un ceļu uzturēšanā.

    Jau pāris sezonas galvaspilsētā ir dažas no sāls brīvas ielas, tomēr, ja vēlamies no sāls brīvas un zaļas pilsētas, tas ir daudz plašākas stratēģijas jautājums.

    Vēlme saplūst ar dabu

    Latvijai ir paveicies ar atrašanos tādos klimatiskajos apstākļos, kas ļauj apzaļumot pilsētvidi, izvēloties dažādus augu un koku veidus. Valstīs ar karstāku klimatu pašvaldības spiestas tērēt daudz ievērojamākus līdzekļus, lai uzturētu zaļās zonas, tāpēc tās nereti tiek izvietotas tikai noteiktās pilsētas daļās vai centrā. Tomēr cilvēku vēlme saplūst ar dabu gan iekštelpās, gan ārtelpās vērojama daudzviet pasaulē. Turklāt šī tendence būs ilgstoša, jo, salīdzinot ar laiku pirms desmit vai divdesmit gadiem, ir daudz plašāki tehniskie risinājumi, kā arī zināšanas un pieredze.

    Runājot par to, kuram jāuzņemas atbildība par pilsētvides apzaļumošanu, jāmin, ka koordinējošām vadlīnijām noteikti jānāk no pašvaldības puses, lai neveidojas situācijas, kad dažādu iniciatīvu rezultātā vienā skvērā tiek sastādīti savstarpēji nesaderīgi koki vai citi augi.

    Turklāt ikvienas stādīšanas rezultātam jābūt arī estētiski pārdomātam un jābūt plānam arī attiecībā uz to, kas rūpēsies un uzturēs zaļumus un apstādījumus.

    Šobrīd redzam, ka vairākās vietās būtu rūpīgāk jāpiestrādā pie esošo apstādījumu kopšanas.

    Organizētas aktivitātes iedzīvotāju iesaistei

    Zināmā mērā var uzskatīt, ka šobrīd zaļumu sistēma Rīgā nav pietiekami atjaunota, piemēram, ir mazāk koku ielu telpā. Spilgts piemērs ir Krišjāņa Barona iela, kur vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē bija daudz vairāk koku – vecie stādījumi laika gaitā daudz kur ir iznīkuši, bet jauni vietā nav nākuši.

    Tajā pašā laikā galvaspilsētā arī ir ļoti zaļas teritorijas, piemēram, Pārdaugava. Iespējams, zināms risinājums varētu būt skvēri vai pagalmi, kurās zaļo zonu uzturēšanu var uzņemties paši iedzīvotāji – apkaimju biedrības un citas neformālās grupas, piemēram, urbāno dārzu kustība. Jo vairāk būs dažādu iniciatīvu un iespēju padarīt mūsu apkārtējo vidi zaļāku, jo lielāka būs gatavība iesaistīties, tomēr visām aktivitātēm jābūt organizētām, jo pilsētvidē ir dažādas pazemes komunikācijas, turklāt pilsētas vidē koki un krūmi ir jākopj regulāri un profesionāli, neļaujot tiem kļūt “mežonīgiem”.

    Pilsēta kā dzīvs organisms

    Iedzīvotājus viennozīmīgi var iesaistīt arī zaļo zonu uzturēšanā, turklāt ne tikai talku laikā. Lai pilsētas centrs un apkaimes kļūtu zaļākas, būtiska loma ir tieši uzturēšanas darbiem. Ar dažādiem instrumentiem sekmējot iedzīvotāju interesi, piemēram, ar impulsiem no nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem, pilsētu iespējams padarīt daudz zaļāku, vienlaikus uzlabojot arī gaisa kvalitāti. Ikviena pilsēta ir dzīvs organisms, kurā vienkopus pulcējas dažādas intereses un vajadzības, taču pats galvenais – pilsētām jābūt apdzīvotām. Padarot pilsētas zaļākas, vienlaikus saglabājot arī transporta un citas ērtības, varam sekmēt arī iedzīvotāju atgriešanos pilsētu centros.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+