Rīga +19°C 
«No 2025. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim jāiesauc 135 000 Krievijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri nav rezervē un ir iesaukti militārajā dienestā,» teikts dekrētā, ziņo valsts ziņu aģentūra TASS. Jaunākais rīkojums arī aicina federālās aģentūras organizēt federālo darbinieku, kā arī pakļauto organizāciju darbinieku iesaukšanu.
Arī Krievijas Ģenerālštāba mobilizācijas departamenta vadītājs Vladimirs Cimļanskis ir uzstājis, ka
iesauktie karavīri netiks izvietoti spēkos, kas pašlaik iebrūk Ukrainā,
taču zināms, ka Maskava iepriekš ir šo solījumu ir pārkāpusi.
Krievija rīko iesaukšanas kampaņas divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, un pagājušā gada rudenī kampaņā tika iesaistīti aptuveni 133 000 karavīru. Parasti vairāk kareivju tiek iesaukti pavasarī, kad beidzas mācības skolās.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā Krievijas armija katru rudeni ir iesaukusi 127 000 jauniešu.
Šī gada sākumā Krievija pavasara iesaukšanas ciklā tika savervēti 160 000 karavīri.
Neskatoties uz Kremļa solījumiem, ka jauniesaucamie netiks nosūtīti kaujai Ukrainā, kur katru nedēļu frontē mirst simtiem Krievijas karavīru. Ukrainas amatpersonas vairākkārt ir apgalvojušas, ka frontes līnijās tiek sagūstīti jauniesaucamie.
Iesaukšana armijā notiek saskaņā ar Putina prasībām, lai Krievijas armija līdz 2026. gadam paplašinātos līdz 1,5 miljoniem aktīvo karavīru – patlaban ir armijā 1 miljons karavīru. Lai izpildītu Putina dekrētu, Maskava pagājušajā nedēļā pieņēma likumprojektu, kas paredz atcelt iepriekšējo sistēmu, kurā kareivji tiek iesaukti divas reizes gadā, bet tagad to varētu darīt visa gada garumā.
Vairāk nekā trīs gadu laikā kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai, Krievijas pusē ir 1 miljons upuru, liecina Vašingtonā bāzētās domnīcas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) dati. CSIS lēš, ka aptuveni ceturtā daļa upuru ir kaujā kritušie karavīri, kas ir aptuveni piecas reizes vairāk nekā Otrajā pasaules karā kritušo karavīru Padomju Savienībā.
