Kazāks: Latvijas darba tirgū neizmantots resurss ir jaunieši un pusmūža vīrieši

Ekonomika
16. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: LETA
Latvijas darba tirgū neizmantots resurss ir jaunieši un pusmūža vīrieši, trešdien vieslekcijā Latvijas Universitātē (LU) «Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?» atzina Latvijas Bankas padomes loceklis, ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš lekcijā uzsvēra, ka līdz šim bijis priekšstats, ka Latvijas Banka sēž ziloņkaula tronī, tomēr turpmāk centrālā banka aktīvāk iesaistīsies ekonomikas procesu komentēšanā un skaidrošanā.

Pievērošoties situācijai ekonomikā, Kazāks lietoja analoģiju ar procesiem dabā, proti, patlaban globālajā ekonomikā vasara ir beigusies, tomēr tas vēl nenozīmējot, ka tūlīt sekos barga ziema.

Vienlaikus ekonomists brīdināja, ka ziema ekonomikā pamazām tuvojas, jo pasaules ekonomika jau labu laiku ir attīstījusies. «Kaut kad recesija ir gaidāma,» teica Kazāks, atzīstot, ka Latvija ir krietni labāk sagatavota šādām ekonomikas pārmaiņām.

«Ekonomikas izaugsmi veido divi faktori – strādājošo skaita kāpums un strādājošo ražīgums, respektīvi, jo ekonomikā vairāk nodarbināto un tie strādā ražīgi, jo vairāk tiek stiprināta ekonomika. Patlaban darbaspēka pieaugums ir mitējies, līdz ar to ekonomikas izaugsmi nodrošina ražīgums,» skaidroja Kazāks.

Tāpat viņš stāstīja, ka pēdējā pusotra gada laikā pasaules ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, turklāt tas notiek sinhroni vairākās valstīs. Kazāks minēja virkni iemeslu, tostarp ASV un Ķīnas tirdzniecības karus, Apvienotās Karalistes plānoto izstāšanos no Eiropas Savienības u.c.

Pievērošoties Latvijas ekonomikai, Kazāks norādīja, ka Latvija ir maza un atvērta ekonomika ar lielu eksporta īpatsvaru. Viņš atzina, ka 2017.gadā un 2018.gadā Latvija piedzīvoja strauju ekonomikas izaugsmi, bet patlaban tā sākusi sabremzēties.

Latvijas Bankas pārstāvis gan piebilda, ka ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos nevajag uztvert ar bažām, jo arī izaugsme tuvu pie 3% nav vērtējama kā slikta. «Tā ir lēnāka nekā iepriekš, tomēr joprojām izaugsme,» piebilda Kazāks.

Ekonomists arī skāra jautājumu par nodarbinātību, norādot, ka Latvijā iekšējā darbaspēka rezerves ir jaunieši un pusmūža vīrieši, kas kopumā veido 150 000 cilvēku lielu brīvu darbaspēku.

«Jaunieši ir iekšējā darbaspēka rezerve, jo ar jauniešu nodarbinātību patlaban ir pašvaki. Tam būtu jāpievēršas jaudīgāk. Savukārt nākamais segments ir pusmūža un vecāki vīrieši, kuru iesaiste Latvijas darba tirgū atpaliek no vidējā rādītāja Eiropā. Šis resurss būtu iesaistāms darba tirgū, bet, protams, atklāts ir jautājums par šo cilvēku prasmju atbilstību tirgus vajadzībām,» sacīja Kazāks.

Tāpat ekonomists rosināja domāt par darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, bet darīt to pārdomāti. «Algu plaisa Latvijā un, piemēram, Ukrainā un Baltkrievijā ir liela, kas rada šajos cilvēkos vēlmi braukt pie mums strādāt. Vienlaikus, domājot par imigrāciju, darbaspēks būtu jāpiesaista pārdomāti, nevis atvērt tirgu visiem,» uzsvēra Latvijas Bankas padomes loceklis.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs