Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Annas Psiholoģija arhīva.
Konsultē biznesa trenere Anita Gaile.
Karjera – tā ir kustība
Vai jūs zināt, no kā cēlies šis vārds – karjera? Tas ir cēlies no franču valodas vārda carrière un itāliešu valodas vārda carrier, kuru pirmsākumi savukārt meklējami latīņu valodas vārdā carrus. Latviski tas būtu transportlīdzeklis ar riteņiem. Tātad karjera savā būtībā ir kustība. Un kustība nozīmē nepārtrauktas pārmaiņas.
Protams, katrs var izraudzīties savu transportlīdzekļa un pārvietošanās veidu. Ir cilvēki, kas vēlas savu ceļu izlauzt paši, – tie izvēlas pašnodarbinātā lomu un dara to, kas līdz šim nevienam nebija ienācis prātā, vai to, kas jau tiek darīts gadu simtiem, bet savā, oriģinālā veidā. Tie var būt tiklab rokdarbi, kā grāmatvedības pakalpojumi vai dārza dizains.
Ir cilvēki, kas arī izvēlējušies iet savu ceļu, bet viņiem ir spēks un enerģija ne vien pašiem lauzties cauri brikšņiem, bet arī vest sev līdzi citus. Tie ir uzņēmēji.
Ir cilvēki, kas izvēlas kustēties, ik pa laikam mainot transportlīdzekļus, – te viņi pabrauc ar vienu autobusu, te otru, trešo. Tie ir cilvēki, kas maina darba devējus un profesijas, meklējot vai nu savu talantu, vai vienkārši labāku darbavietu.
Ir cilvēki, kas izvēlas drošus un stabilus transporta veidus – tālsatiksmes vilcienus vai kruīza kuģus, kur ir pietiekami daudz vietas, lai pastaigātu pa vagoniem vai stāviem, bet tik un tā atrastos ierastos apstākļos.
NNNN
Lai kādu transporta līdzekli mēs izvēlētos, ir viena lieta, ko īsti ietekmēt nevaram, – tā ir ārējā vide. Un tā mainās ne pa gadu desmitiem vai gadiem, kā bija agrāk, bet pa dienām un pat stundām.
Jau kopš 1985. gada pazīstams ir termins VUCA (volatility, uncertainty, complexity, ambiguity), kas ir jauki latviskots K. O. Šarmera grāmatā U-teorija. Vadība no topošās nākotnes. Proti – NNNN. Nepastāvīgums, nenoteiktība, nevienkāršība (sarežģītība) un neskaidrība. To radījusi galvenokārt jau tehnoloģiju attīstība, kas daudzas lietas ir automatizējusi, padarījusi ātrākas un tuvākas, vēl noteikti arī sabiedrības un cilvēku dzīves prioritāšu maiņa. Organizāciju veiksmes un neveiksmes esam pieredzējuši arī tepat Latvijā – nespēja sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un klientu vajadzībām jau ir likusi bankrotēt Liepājas Metalurgam. Metalurga likteni tuvākajā laikā varētu piedzīvot ne vien uzņēmumi, kas strādā ar dārgām, taču jau novecojušām tehnoloģijām (bet nav resursu, lai tos modernizētu), bet arī tie, kas radīti, pieņemot, ka darbinieki ir paklausīgi un kārtīgi pildīs dotos rīkojumus.
Mūsdienās darba tirgū ir ienākusi pavisam citāda paaudze.
Viņi zina, ka pasaulē lietas notiek ātri, rezultāts ir redzams uzreiz un tūlīt un virtuāls var būt gandrīz viss. Viņi vairs nav gatavi paklausīgi sēdēt karjeras vilcienos un darīt kaut ko tikai tāpēc, ka tā jadara.
Gan ārējās vides nestabilitāte, gan darbinieku bezierunu pakļaušanās ir aizgājušas uz neatgriešanos, un organizācijām, kas vēlas pastāvēt arī rīt, jau vakar vajadzēja ķerties klāt pie savu iekšējo procesu pārkārtošanas pašos pamatos.
Četri rīcības bloki
Kas tad īsti ir vajadzīgs, lai šajā pārmaiņu laikā veidotu veiksmīgu karjeru?
Karjeras pētnieki Savicks un Portfeli ir definējuši četrus rīcību blokus, ko apzīmē kā karjeras elastību (angliski – career adapt-ability). Tas ir savdabīgs plāniņš, kas cilvēkam ir jādara mūsdienu darba vidē, lai būtu veiksmīgs jau šobrīd un justos droši un pārliecināti par savu nākotni. Lūk, šie četri rīcību bloki: kontrole, pārliecība, interese un rūpes.
- Kontroles rīcība ir spēja pašam pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību par savām aktivitātēm (nevis meklēt attaisnojumus). Šāds cilvēks dara to, kas pirmām kārtām ir labi viņam pašam. Var izklausīties ļoti egoistiski, bet, ja cilvēks nebūs apmierinājis savas vajadzības, viņš nespēs palīdzēt citiem – nedz būs labs atbalsts kolēģiem, nedz vērtīgs savam uzņēmumam. Te ir līdzīgi kā lidojuma drošības instrukcijā – pirms palīdzat citam, pat ja tas ir jūsu bērns, vispirms skābekļa masku uzlieciet sev.
- Pārliecības rīcība norāda uz darba efektivitāti. Cilvēks risina problēmas, pārvar šķēršļus, apgūst jaunas iemaņas un palielina darbaspējas. Vienvārdsakot ir labs darbinieks. Turklāt svarīgi, ka par to tiešām cilvēks domā pats, nevis atstāj visu darba devēja ziņā, gaidot, ka viņu nosūtīs uz kvalifikācijas celšanas kursiem vai atgādinās, ka jāpaēd pusdienas, lai pietiktu spēka darbam.
- Rūpes par karjeru aicina cilvēku domāt par to, kāda būs viņa nākotne, gatavoties tai. Ja izvēlos pavadīt vakarus, skatoties seriālus, nevis apmeklēt kādus mūžizglītības kursus un iemācīties jaunas prasmes, nez vai saņemšu interesantu karjeras piedāvājumu (ja nu vienīgi strādāju TV seriālu atlases vai kritikas jomā). Ja vakarus pavadu dīvānā, dzerot vīnu, nevis apmeklējot sporta zāli, nez vai man būs enerģija un spēks produktīvi strādāt.
- Intereses rīcība ir ārējās vides pētīšana. Kā attīstās mana nozare, kā attīstās citas nozares, kādi vēl ir problēmu risinājumi. Lai izkoptu šo rīcību, ļoti noder dažādu tēmu lekciju apmeklēšana. Mums to ir daudz: gan Ir darbnīcas, gan LU Open mind, gan dizaina lekcijas utt. Otrs, kas palīdz, – pieradināt sevi satikt cilvēkus ārpus ierastā kontaktu loka. Te atkal noderēs tie paši pasākumi un lekcijas, lai gan, protams, ne tikai. Tas ir vērtīgi un interesanti – iedziļināties, kā cilvēki no dažādām jomām risina vienus un tos pašus jautājumus.
Jāmācās!
Un te mēs nonākam pie karjeras veidošanas paša svarīgākā elementa – nepieciešamības mācīties visa mūža garumā. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) vadlīnijas izglītībā uzsver, ka nākotnē svarīgākās būs tādas kompetences kā spēja radīt jaunas vērtības, atrasties spriedzē starp dažādām dilemmām un uzņemties atbildību.
Te lieti noderēs zināšanu mērķtiecīga attīstība. Turklāt svarīgas ir visas zināšanas. Tehniskās (prasme šūt, metināt, veidot prezentācijas, analizēt datus, programmēt – darīt to praktiski), formālās (iegūtās zināšanas apliecina formāls izglītības dokuments), eksperimentālās zināšanas (iegūtas, darāmo mēģinot pveikt jaunos veidos) un kontekstuālās zināšanas (zināšanas par vidi, kurā notiek darbība). Tikai liekot tās visas kopā, rodas jauna vērtība vai lielāka vērtība.
Viens ir veltīt laiku, lai mācītos, cits – atrast laiku, lai pārdomātu to, kas ir darīts un uzzināts no jauna un kas varētu rasties, saliekot kopā iegūto pieredzi un jaunās zināšanas. To apliecina arī K. O. Šarmers, sakot, ka pieauguši cilvēki mācās, nevis darot vai klausoties, vai lasot, bet gan reflektējot par savu pieredzi. Un laiks refleksijai pats no sevis nerodas. Tas ir jāieplāno. Es pati, piemēram, tāpēc rakstu dienasgrāmatu un palaikam kādu blogu, kas arī ir manu atziņu apkopojums. Tāpēc man patīk klusums, braucot mašīnā, tad var izdomāt domājamo.
Atbildība un kompetence
Atbildības uzņemšanās – šie vārdi daļai cilvēku skan biedējoši, bet lielākoties tāpēc, ka mēs cenšamies uzņemties par daudz. Vēlme būt pamanītam, novērtētam darbavietā cilvēkiem liek uzņemties atbildību par visu. Bet visu nav iespējams kontrolēt. Un tad ir rezultāts – izdegšana. Otra galējība ir neuzņemties atbildību vispār – pieņemt, ka es šeit esmu tikai tāpēc, lai pildītu amata aprakstā noteikto; daru, ko man liek, un par to gaidu, ka darba devējs parūpēsies gan par manas kompetences attīstību, gan attiecīgi algas pielikumu. Šis domāšanas modelis ātri vien noved modernajā verdzībā, kur cilvēks tik ļoti ir atkarīgs no konkrētās organizācijas, ka nespēj pats par sevi pastāvēt. Šāds cilvēks var strādāt pat ļoti augstā amatā, diemžēl nav konkurētspējīgs ārējā darba tirgū.
Atbildības uzņemšanās, skaidri apzinoties savas ietekmes robežas, rada brīvības izjūtu, kas ir tik nepieciešama jaunu ideju radīšanai un virzīšanai.
Tieši atbildības uzņemšanās rada drošības izjūtu, kā tik ļoti trūkst mūsdienu cilvēkam, dzīvojot un strādājot nepastāvīgajā, nenoteiktajā, nevienkāršajā un neskaidrajā vidē.
Mani arī iedvesmo slavenā psihologa Džordana Pītersena 12 Rules for Life izlasītā doma, ka kompetence ir drošība. Tas arī ļoti saskan ar domu, ko izlasīju pirms gadiem pieciem Gugenheima muzejā Ņujorkā, – putns, sēžot uz zara, nebaidās, ka tas varētu nolūzt, jo viņš paļaujas nevis uz zaru, bet uz saviem spārniem. Savas karjeras kontekstā – audzējiet spārnus!
Apzinātība nenoteiktībā
Mūsdienu pasaulē vairs nav vienas patiesības, un sabiedrība, šķiet, arī to jau ir pieņēmusi, tomēr vēl īsti nav skaidrs – bet kā lai dzīvo, ja nekad nevar zināt, kas ir pareizi un kas nav? Domāju, ka te vietā ir meditācija, apzinātības prakses vai jebkas tamlīdzīgs. Turklāt veiksmīga karjera nav iespējama, ja cilvēks regulāri nepārskata savu atbildi uz jautājumu – kas es esmu? Man šķiet būtiski: lai kādā nenoteiktībā mēs šodien dzīvotu, lēmumi, kurus pieņemu, ir apzināti. Es saprotu, kāpēc pieņēmu šādu lēmumu šajā konkrētajā situācijā. Iespējams, rīt būs cita situācija, kuras gaismā vakardienas lēmums var izskatīties nepareizs, un tad būs cits lēmums. Jo, kamēr vien cilvēks ir dzīvs, viņš var mainīt savus lēmumus.
8 universālas prasmes un iemaņas, kas palīdzēs veidot veiksmīgu karjeru
- Spēja mācīties visa mūža garumā. Ko jaunu man izdevies apgūt beidzamā gada laikā?
- Spēja mainīties un mainīt. Kuru savu rīcību vai ieradumu esmu mainījis vai uzlabojis beidzamā gada laikā?
- Pašdisciplīna. Vai spēju ievērot disciplīnu, ja sasniegumus it kā neviens neprasa, tos vajag tikai man?
- Prasme sadarboties un strādāt komandā. Vai esmu labs sadarbības partneris, uz kuru var paļauties un kurš regulāri komunicē ar citiem?
- Kritiskā domāšana. Vai pieņemu lēmumus, izsverot visus par un pret? Vai izvērtēju katras jaunās lietas vai parādības plusus un mīnusus?
- Apzinātība. Vai karjeru veidoju apzināti vai peldu pa straumi?
- Mobilitāte. Vai nepieciešamības gadījumā esmu gatavs gan pārcelties uz citu dzīvesvietu (kur ir darbs), gan mainīt profesiju?
- Spēja strādāt dažādībā (angliski – diversity). Vai spēju pieņemt dažādus viedokļus, individuālās vērtības un pieejas dzīvei un darbam?
K. O. Šarmers U teorija. Vadība no topošās nākotnes; Zvaigzne ABC, 2018
Jordan B. Peterson 12 Rules for Life: An Antidote to Chaos; Random House, Canada, 2018
Savickas M. L., Portfeli E. J. Career Adapt-Abilities Scale: Construction, Reliability, and Measurement Equivalence Across 13 Countries// Journal of Vocational Behavior, 2012
OECD report The Future of Education and Skills. Education 2030
