• Šobrīd

    weather img

    Rīga +18°C Migla, Z vējš, 0.51 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Kapliča, baznīcas tornis un aizaudzis dārzs – dīvainie seksa piedzīvojumu stāsti

    Sekss un attiecības
    Līga Dimante
    Baiba Bronza
    24. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Nedēļas nogale. Piecas sievietes. Ik pa laikam viņas satiekas, lai pagatavotu viena otrai vakariņas. Mūzika un smiekli. Tie ir viņu mazie svētki. Notikumi ir tikpat īsti kā glancētais žurnāls, ko turat savās rokās. Pēc darba peripetiju, teātra izrāžu, garīgās izaugsmes semināru un plānoto ceļojumu apspriešanas mēles nemanot sāk kulstīt vakara «grand finale» tematu – vīriešus! Cits pēc cita tiek pasniegti pikanti stāstiņi.

    Dažreiz, atceroties jautrākos pagātnes notikumus, mēs gūstam vairāk prieka un līksmības, nekā tad, kad tos reāli piedzīvojām. Daži notikumi, pārstāstīti desmitiem reižu, apvijas ar leģendām, sajūsminātiem saucieniem, nerātnu ķiķināšanu. Šajā reizē joki sprakšķēja un vaigi tvīka, atceroties dzīves dullākos seksuālos piedzīvojumus.

    Aizaugušais dārzs

    Mans trakākais piedzīvojums laikam ir bijis sekss gaišā dienas laikā svešā dārzā. Tas notika spontāni. Kādā saulainā rudens pēcpusdienā mēs ar Jāni aizbraucām pastaigā uz Jūrmalu. Klaiņojām pa ielām, ziņkārīgi pētot mājas, pie kurām bija izkārta kāda informācija. Jānis toreiz plānoja ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā. Mēs, rociņās sadevušies, mazliet sasārtuši un tādi seksuāli uzvilkti. Pēkšņi pamanījām, ka vienam īpašumam bija mazliet pavērti dārza vārtiņi. Es it kā pa jokam piemiedzu Jānim ar aci un aicinoši pametu ar galvu uz vārtiņu pusi. Viņš zibenīgi noreaģēja, ievelkot mani svešajā īpašumā. Dārzs bija saaudzis pilns ar kadiķiem, priedēm un dažādiem krūmiem. Nemanījām nevienu dzīvu dvēseli. Nākamajā brīdī jau attapos guļus sūnās zem kaut kāda lapegles koka, un Jānis kā mežonīgs indiānis jau darbojās ap mani ar savu «bomīti». Kā salūts manī sprāga adrenalīna, dopamīna un velns viņ’ sazin kādu vēl hormonu eksplozija – nācās kost lūpā, lai nesāktu kunkstēt.

    Toreiz tikko kā bijām uzsākuši intīmas attiecības, un viņš joprojām bija precēts vīrietis. Meitenes, jūs jau atceraties, kā tas viss sākās, kad es vēl biju laulībā ar Andreju, viņa labāko draugu. Sākumā pavadījām kopā gandrīz vai visus svētkus – Jānis, viņa sieva, Andrejs un es. Cits pēc cita mums dzima bērni, bijām kā viena liela, draudzīga ģimene. Nemanot viss mainījās. Mūsu dzīves kādā dienā apgriezās kājām gaisā… Abu laulības vairs nestrādāja. Taču dzirksts pēkšņi šķīlās tur, kur tas nevienam pat sapņos nebija rādījies. Mēs ar Jāni ļāvāmies kaislei.

    Sākumā viņa mašīnā. Viņš mēdza stūrēt uz nomaļu vietiņu ārpus Rīgas, kur stundām runājāmies, glāstījām viens otru, skūpstījāmies un kniebāmies līdz nemaņai kā nerātni pusaudži. Dažreiz apmetāmies kādā viesnīcā, bet bieži vien kaisle mūs pārsteidza visai dīvainās vietās. Gulta man atgādināja garlaicīgo laulības migu, tāpēc biju sajūsmā, kad Jānis pēkšņi, ejot Rīgā pa ielu, ievilka mani kādā kāpņu telpā, pacēla svārkus, norāva stringus, atvēra savu rāvējslēdzi un iegāja manī. Spontāni un traki. Manas smadzenes nespēja tikt līdzi notikumu gaitai, kamēr ķermenis eiforijā iekšēji spiedza kā tāda Vitnija Hjūstone. Viņš nekad nebeidza teikt, cik esmu vienreizēja. Tas ārkārtīgi uzbudināja.

    Atceros, reiz bijām aizgājuši pirkt man kleitu uz universālveikalu. Kleitas epopeja sākās un beidzās ar orālo seksu uzlaikošanas kabīnē. Pārdevēja mūs iztrieca no veikala. Skaistā zīda kleita – zila, ar baltām puķītēm palika skumji karājamies uz āķa. Tā bija Vispār jau mums paveicās, ka netika izsaukta veikala apsardze.

    Baznīcas tornis

    Savu seksa Everestu nenoliedzami sasniedzu kopā ar Karlo. Itāļu vīriešiem piemīt īpašas spējas sagrozīt latviešu sieviešu galvas un lauzt sirdis. Lai arī toreiz vēl biju jauna, sapratu, ka tādi tipāži nav ne nopietnu attiecību, ne laulātā drauga materiāls. Kādā jaukā dienā Karlo ienāca mūsu restorānā kopā ar sava biznesa partneri. Restorāns bija tukšs, abi vīrieši izvēlējās galdiņu pie loga ar skatu uz parku. Atceros, ārā ziedēja sarkanas rozes. Stāvēju pie letes un nespēju atraut skatienu no Karlo. Viņš kustējās lēni un viegli kā valdnieks. Līdz tam biju uzskatījusi, ka tādi vīrieši eksistē tikai kino. Karlo iemīļoja šo vietu un sāka pusdienot pie mums regulāri. Viņš vienmēr bija laipni atturīgs, bet acu kaktiņos tomēr vīdēja kaut kāds velniņš. Man uzlabojās garastāvoklis, kad viņu apkalpoju, jo viņš lika man justies īpašai. Apmēram pēc mēneša, rēķinu maksājot, viņš man uzsmaidīja un uzprasīja, vai esmu redzējusi jauno Leonardo di Kaprio filmu. Sameloju, ka esmu, un apjukusi aiznesu rēķinu bārmenim, kurš, nojauzdams tuvākās nākotnes notikumu gaitu, jau sen bija sācis vilkt mani uz zoba.

    Lai arī kā sākumā domās pretojos harismātiskā itāļa šarmam, pēc viņa neatlaidīgās lenkšanas dažu mēnešu ilgumā tomēr neglābjami iemīlējos. Dāvanas, komplimenti un uzmanība sagrozīja manu blondo galviņu pilnīgi un galīgi.

    Sekss? Gultā, vannā, mašīnā, pludmalē un pat… mūsu restorāna tualetē! Tik daudz orgasmu relatīvi neilgā laika periodā vēl nebiju piedzīvojusi nekad.

    Visneparastākā vieta, kur darījām «to», bija augstu kādas baznīcas tornī. Protams, tā bija Karlo ideja. Jutos kā visnerātnākā no grēciniecēm, bet, atzīšos – sajūta bija tik salda… Jā, bija. Vienā jaukā dienā Karlo savu biznesu Latvijā pārdeva un aizlidinājās atpakaļ uz savu Romu, taču man pasūtīt biļeti «aizmirsa». Ciao!

    Slēpnis pretī policijas iecirknim

    Ir sievietes, kuras neparastas seksa vietas kolekcionē, jo viņām tas ir fetišs. Neesmu gluži viena no viņām, bet ārpus guļamistabas ir sanācis mīlēties ne reizi vien. Baudā esmu slīgusi gan braucošā automašīnā, gan Daugavmalā ar skatu uz televīzijas torni, arī meža vidū un festivāla telšu pilsētiņā gaišā dienas laikā, reiz arī sanāca noķert orgasmu ap pusdienlaiku kādā Rīgas centra birojā. Taču līdz šim pikantākajā seksā vietā nonācu studiju laikos, dodoties uz nedēļu ilgu spāņu valodas vasaras skolu Spānijā. Stāsta galvenais varonis man iekrita acīs uzreiz. Es viņam arī, jo, tuvojoties pilsētas laukumam, kur visiem bija norunāts pirmo reizi satikties, trāpīju tieši virs ventilācijas šahtas un mana kleitiņa uzšāvās gaisā līdz padusēm, klātesošo skatieniem atklājot manus pieticīgos rozā stringus. Tobrīd ieguvu iesauku Merilina. Līdz tam biju pārliecināta, ka tik klišejiskas situācijas notiek tikai lētās parodijfilmās…

    Stāsta turpinājums izvērtās ne mazāk amizants. Piedzīvoju starptautisku nedēļas romānu bez tālejošām sekām, taču ar neizdzēšamām atmiņām par neprātīgu, studentisku seksu. Mūsu priekšspēle sākās jau pirmajā vakarā kādā regeja klubā. Vispirms bija savstarpējas provokācijas uz deju grīdas, vēlāk viens otru cienājām ar mohito glāzē makšķerētām zemenēm. Soli pa solim sevi novedām tiktāl, ka bija jāmeklē klusāka vietiņa. Sākotnējā ideja, atrast nomaļu paksi pilsētā, cieta fiasko, jo tā bija piektdienas nakts un ielas bija cilvēku pilnas. Arī mūsu naktsmītne nebija nekāda mīlas ligzdiņa – kā jau studenti dzīvojām mazbudžeta apstākļos, visiem kopīgi nakšņojot uz matračiem kādas skolas sporta zālē. Pirmajā naktī abi palikām gribot.

    Nākamajā vakarā viņš mani paņēma aiz rokas un aizveda ap skolas stūri. Izrādās pa dienu bija nolūkota droša vietiņa – uz skolas jumta atradās vairāku līmeņu terase, kuru savstarpēji savienoja flīzētas trepītes. Un zem tām bija patrepe, kurā mēs labi pavadījām visas turpmākās naktis. Ērtībai uz turieni bijām pat aiznesuši vienu no sporta zāles matracīšiem, kas pēc tam pa dienu nodevīgi plīvoja tieši virs skolas ieejas.

    Tikai uz nedēļas beigām pamanījām, ka mūsu «slēpnis» ir skaidri redzams no pretī esošā policijas iecirkņa… Iespējams, tas «uzvilka» vēl vairāk, jo tieši pēc šī fakta uzzināšanas pirmo reizi mūžā pārliecinājos, ka vienlaicīgs orgasms eksistē arī ārpus kino. Savas elsas, kas labi atbalsojās pa tukšo skolas pagalmu, es nespēju apvaldīt. Un nevajadzēja ar, jo kuram gan ienāktu prātā, ka tās nāk no patrepes uz skolas jumta tieši pretī policijas iecirknim. Vēlāk gan uzzinājām, ka nebijām vienīgie kaisles pārņemtie, kas izmisīgi meklējuši radošus risinājumus. Skola uz to nedēļu bija pārvērtusies par divdesmitgadnieku seksadromu – kāds bija ieņēmis skolotāju atpūtas telpu, citi ķēra adrenalīnu neaizslēdzamajās dušas telpās, bet kāda itāļu draiskule kopējā guļamtelpā uzrīkoja šovu visiem pārējiem, viesojoties uz kāda vācieša matracīša. Tā bija divtūkstošo gadu versija par brīvo mīlu bez robežām.

    Rakstāmgalds

    Cik sevi atceros, man jau no mazotnes vienmēr bijuši dažādi dulli piedzīvojumi. Vasaras pavadīju ciematā pie vecmāmiņas. Tā skaitījās droša vide, tāpēc mums, bērniem, bija dota neierobežota brīvība. Bērnībā neviens man pāri nedarīja, bet es mūždien iekļuvu visādās dīvainās seksuālās sētas bērnu spēlītēs. Sākot ar nevainīgām dakteru klīnikām vannas istabās, kad pacientam bija jāizģērbjas pa pliko, un beidzot ar «kazaki razboiņiki» kariņiem, kā rezultātā tika ķerti gūstekņi un pagrabos spīdzināti ar viegla sadomazohisma elementiem.

    Man toreiz bija tikai četri vai pieci gadi, un mana labākā draudzene no kaimiņu mājas bija gadu vecāka. Reiz viņa aizveda mani uz «stroikām». Tur mūs gaidīja viens no smukākajiem ciema puišeļiem. Nu, pilnīgi «sīkie!» Iegājām kaut kādā nepabeigtā bloku mājā, un man nebija ne jausmas, kāpēc tur bijām salasījušies. Mazais puišelis mums teica apsēsties uz palodzes, novilkt bikses un parādīt viņam to, kas mums starp kājām. Mēs savā nevainībā tā arī darījām un viņš, notupies mūsu priekšā nodarbojās ar pētniecību… Man bija neērti, taču viss notika tādā mazliet svinīgā noskaņā, turklāt puišelis lūdzās, lai atļauju vēl paskatīties, un es ļāvu. Tas bija kā kāds noslēpumains darījums starp mums trim, kurš nekad pēc tam vairs netika pat pieminēts. Tas bija mans dīvainākais bērnības piedzīvojums, lai gan no Rīgas bērniem dažreiz dzirdējām pavisam trakas lietiņas par bučošanos bērnudārza tualetēs…

    Kad satiku savu īsto pirmo mīlestību, eksperimentējām uz nebēdu. Vasarās kniebāmies vecmāmiņas siena kaudzēs, ezeros un mežu biezokņos. Ziemās meklējām klusākos stūrus bibliotēkās, universitātē vai muzejos. Tomēr neaizmirstamākā vieta, kur sasniedzu orgasmu, laikam bija pavisam nesen uz kāda ietekmīga vīra rakstāmgalda. Jūs jau nojaušat, kurš tas ir… Keita Mosa reiz esot teikusi: «Neliela mistērija nekad nevienu nesāpina».

    Kapliča

    Viennozīmīgi esmu par drošu seksu privātā vidē. Mani eksperimenti sākās un beidzās ar seksa mēģinājumu agrā jaunībā vecā kapsētā. Mēs ar puisi klaiņojām pa kapiem mežā, kur, pēkšņas dziņas vadīti, sākām apskauties un skūpstīties. Tuvumā atradās kapliča, un mēs nolēmām ielūrēt tajā. Kapliča bija tukša, un, tā kā visos kapos nebijām manījuši nevienu dzīvu dvēseli, žigli ķērāmies pie lietas. Bijām jau pašā procesa vidū, kad nevilšus pavēru acis un ieraudzīju aiz drauga muguras kapličā stāvam pinkainu veci. Skaļi iekliedzos, zibenīgi uzrāvu augšā apakšbikses un, pastūmusi drūmo tipu malā no durvīm, metos bēgt. Arī mans «Romeo» lika kājas pār pleciem. Elsodami izskrējām ārā no kapsētas sveiki un veseli, taču par seksu dīvainās vietās kopš tās reizes neesmu sapņojusi. Kapu veča baisais tēls diemžēl man nav bijusi pārāk erotiska fantāzija.

    Sekss un attiecības

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+