Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tirgus situāciju ir tāda, kāda ir un darba devējiem atliek būt kreatīviem – alga vairs nav noteicošais, it īpaši tas attiecās uz Y jeb mileniāļu paaudzi. Tieši šī paaudze drīz kļūs par lielāko pasaules darbaspēka daļu, tādēļ jo īpaši aktuāli piemērot darba vidi un motivācijas sistēmu.
Mileniāļi ir tehnoloģiski attīstītākā un izglītotākā paaudze, kurai ir svarīga tehnoloģiski attīstīta darba vide, turklāt viņi ir īpaši atvērti pārmaiņām. Kamēr tehnoloģiju un citu pārmaiņu ziņā tas vērtējams kā ieguvums, ieguldīšanas un ilglaicīgas sadarbības ziņā tas noteikti ir zaudējums – 21% mileniāļu pēdējā gada laikā ir mainījuši darbu. Turklāt vairāk kā puse – 62% no tiem, kas vēlas mainīt darbu, apsver iespēju kļūt par brīvmākslinieku, jeb pašnodarbinātu personu. Tās ir milzīgas pārmaiņas paaudzei, kurā daudzi ir nostrādājuši vienā darbā visu savu dzīvi.
Tehnoloģiju pilnajā darba vidē ir vieglāk piekļūt un nodot informāciju, taču tam nāk līdzi informācijas pārbagātība un plašas, gandrīz neierobežotas iespējas, pat atrodoties mājās uz dīvāna. Jo vairāk dažādu rīku, lietotņu un ierīču, kuras ikdienā jāizmanto, jo vairāk informācijas jāatrod un jāanalizē, lai nonāktu līdz pareizajam lēmumam.
Darba videi saplūstot ar privāto vidi tiek patērēts arvien vairāk laiks, lai pārslēgtos no viena uzdevuma uz otru, tādejādi zaudējot produktivitāti.
Ir izpētīts, ka katra šāda pārslēgšanās aizņem vidēji divas minūtes, jo tieši tas ir laiks, kurā kognitīvā līmenī saprotam, kādi ir nākamie veicamie darba soļi un uzsākam to izpildi. Tieši tādēļ arvien populārākas kļūst dažādas laika plānošanas programmas, kā arī lietotnes, kuras nošķir darbu no privātās dzīves – tehnoloģijas vienlaicīgi ir gan noderīgs rīks, gan produktivitātes zaglis.
Viens darbinieks ikdienā lieto vismaz trīs dažādas ierīces, pārslēdzot uzmanību ik pēc pāris minūtēm. 20% sava laika tērē, lai darba vajadzībām meklētu informāciju vismaz četrās dažādās lietotnēs. No šo vairāku lietotņu potenciālās funkcionalitātes tiek izmantoti tikai 10–15%, turklāt kamēr darbinieks nonāk līdz nepieciešamajai funkcionalitātei, tiek veikta virkne lieku darbību. Šis procesu kopums kompānijai izmaksā 750 eiro gadā uz vienu personu. Tāpēc tiek radīti arvien jauni risinājumi, lai cīnītos ar šiem digitalizācijas izaicinājumiem.
Šādas lietotnes ir milzīgs ieguvums personāldaļai un uzņēmumam, jo tās rokās ir trumpis, kas ir nepieciešams mūsdienu tehnoloģiski attīstītajiem darbiniekiem. Šādi un citi moderni ieviesumi uzņēmuma darbā viennozīmīgi uzrunā potenciālos darbiniekus, piedāvājot mūsdienīgu, darba procesam orientētu darba vidi, kas, kā jau minēju, mūsdienās ir būtisks faktors.
