Rīga +23°C 
SEB bankas aptauja liecina, ka patiesie naudas apsaimniekošanas izaicinājumi slēpjas ne tik daudz finanšu pratībā, cik ikdienas izvēlēs – cīņā ar impulsa pirkumiem, spējā pārskatīt savus tēriņus un atrast īsto brīdi sākt krāt nākotnei. Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka lielākā daļa mūsu finanšu lēmumu nemaz nav balstīti racionālos aprēķinos, – tos daudz biežāk ietekmē emocionāli paradumi.
Miksons uzsver, ka mūsu finanšu paradumi ir cieši saistīti ar iekšējo pārliecību vai nedrošību, kontroli, vainas sajūtu un dažkārt arī bailēm. Viņš apkopojis 10 idejas, kā attiecības ar naudu padarīt veselīgākas un vienlaikus labāk izprast pašam sevi.
«Attiecības ar naudu patiesībā ir jautājums par drošību, kontroli, vainas sajūtu un dažkārt arī bailēm.
Tas lielā mērā nosaka Latvijas sabiedrībā vērojamos izaicinājumus mērķtiecīgai un atbildīgai pieejai personīgo finanšu plānošanā. To iespējams mainīt nevis ar perfektiem plāniem, bet ar maziem, apzinātiem soļiem – strādājot ar saviem paradumiem un perspektīvas maiņu. Turklāt no psihoemocionālajiem apsvērumiem tas ir ne mazāk būtiski kā vajadzība pēc drošības spilvena vai rūpes par labklājību vecumdienās. Jebkura spriedze finansiālajā jomā var tiešā veidā ietekmēt cilvēku savstarpējās attiecības,» saka Artūrs Miksons.
Kā veidot veselīgas attiecības ar savām finansēm? Kā labāk izprast savu rīcību ar naudu ikdienas situācijās? Kā atbrīvoties no vainas sajūtas un pašpārmetumiem par saviem tēriņiem? Artūrs Miksons apkopojis 10 vienkāršus un noderīgus ieteikumus.
- Nauda pati par sevi nav problēma. Finanšu grūtības reti ir tikai par cipariem. Bieži tās ir virspusēja izpausme dziļākām sajūtām – nedrošībai, trauksmei vai vēlmei kompensēt citādi radušos spriedzi. Saprast, kas patiesībā slēpjas aiz konkrēta tēriņa vai trauksmes ir pirmais solis uz veselīgākām attiecībām ar naudu.
- Emocijām var būt lielāka ietekme nekā zināšanām. Pat ja zini pilnīgi visu par to, kā gudri rīkoties ar naudu, tas nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas brīdī spēsi izvairīties no emocijām, piemēram, trauksmes. Loģiku var viegli uzveikt tādas domas kā vēlme izvairīties no neērtībām, bailes kļūdīties vai sajūta, ka vēl neesmu gatavs.
- Dzīvesveids maksā vairāk, nekā apzināmies. Mūsu ikdienā ir daudz automātisku maksājumu par ieradumiem un iespējām, kuras patiesībā neizmantojam – abonementi un mazās balvas sev var veidot ievērojamu izdevumu summu. Reizēm vajag apstāties un sev pajautāt – vai tas man šobrīd patiešām ir vajadzīgs?
- Krāšana nozīmē brīvību, nevis ierobežojumus. Motivējoša perspektīva ir svarīga. Uzkrājumi nav atteikšanās no dzīves baudām. Tieši pretēji – tie sniedz drošības sajūtu un izvēles brīvību nākotnē.
- Uztver kļūdas kā pieredzi. Pašpārmetumi par nepareiziem tēriņiem reti rosina pozitīvas pārmaiņas, un drīzāk pastiprina spriedzi, kas noved pie jauniem impulsīviem pirkumiem. Pieņem kļūdas kā pieredzi, nevis kā pierādījumu neveiksmei.
- Spontāni pirkumi bieži kompensē negatīvas emocijas. Nogurums, stress vai vientulība izpaužas arī kā vēlme kaut ko iegādāties sev. Šāda uzvedība ir cilvēcīga, taču jāatzīmē, ka gūtie pirkumi šo izjūtu mums ilgtermiņā nemazinās vai neatrisinās – tā ir jārisina vairāk attiecību veidā.
- Ideālais brīdis pārmaiņām nepastāv. Gaidot pilnīgi drošu un perfektu brīdi, kad ieviest jaunu paradumu vai sākt uzkrāt var paiet gadi. Realitātē daudz vērtīgāks ir neliels, bet reāls solis šodien, nevis liels plāns rīt.
- Finanšu lēmumiem nav jābūt perfektiem. Finanšu plānošana nav eksāmens. Svarīgāka par ideālu stratēģiju ir vienkārša un noturīga pieeja, kas iederas Tavā ikdienā un kuru vari katru dienu, nedēļu vai mēnesi sistemātiski atkārtot, nevis tikai spontāni realizēt. Tikai tad plāni transformēsies reālā rezultātā.
- Ir vieglāk, ja neesi viens. Naudas jautājumi bieži tiek risināti vienatnē – pat pāri par tiem izvairās runāt. Tas var pastiprināt spriedzi, kas ietekmē arī savstarpējās attiecības. Sarunas par personīgajiem un arī kopējiem finanšu izaicinājumiem, kā arī profesionāls atbalsts ir būtisks.
- Pakāpeniskas pārmaiņas ir efektīvākas nekā radikālas apņemšanās. Krasas, grūti noturamas apņemšanās nenovedīs pie paliekoša rezultāta. Arī pavisam nelieli soļi atbildīgākai rīcībai ar naudu ilgtermiņā strādās efektīvāk – sāc ar dažu eiro uzkrājumu reizi nedēļā un gada beigās tie jau ir iekrāti simts eiro.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
