Rīga +13°C 
Atbildi sniedz Madara Tirzīte, pneimonoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste pneimonoloģijā un zinātnes daļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docente.
«Lilita, par sarkoidozi izraisošajiem iemesliem vēl joprojām ir dažādi neskaidri jautājumi. Šīs slimības attīstība saistīta ar ģenētisku noslieci, ar dažādiem arodfaktoriem – saskarsmi ar beriliju, cirkoniju, alumīniju –, kā arī ar dažiem vīrusiem un baktērijām, u. c. Baktērija, kas izraisa Laimas slimību jeb boreliozi, nav to baktēriju vidū, kuras parasti saista ar sarkoidozes attīstību, taču medicīnas literatūrā aprakstīti gadījumi, kad, iespējams, borelioze tomēr ir saistīta ar sarkoidozi.
Par vēstulē minētajiem simptomiem – nogurumu, nespēku, reiboņiem… Jāteic, ka tie ir nespecifiski un var būt dažādu slimību gadījumā. Iespējams, ka tie saistīti ar sarkoidozi, tāpat arī pēc boreliozes jeb Laimas slimības pārslimošanas vēl ilgi var pieturēties nogurums.
Meklējot ilgstoša jeb hroniska noguruma izcelsmi, būtu jāatceras, ka ir daudzi citi – biežāki – iemesli, kādēļ cilvēkam var būt šādas sajūtas.
Tātad vajadzētu saprast, vai nav, piemēram, dzelzs deficīta, anēmijas jeb mazasinības, miega apnojas, vairogdziedzera slimību, depresijas, trauksmes vai onkoloģiskas slimības.
Par sarkoidozes prognozi… Jūs minat sarkoidozes II pakāpi. Šīs pakāpes sarkoidozes pacientiem 60 procentos gadījumu slimība neprogresē un pāriet. Nav analīžu un izmeklējumu, ar kuriem varētu noteikt, vai konkrētajam cilvēkam sarkoidoze progresēs vai ne. Kopā ar ārstu jāsaprot turpmākais plāns – cik bieži jāatkārto plaušu funkcionālie testi, plaušu datortomogrāfijas izmeklējums, asins analīzes (piemēram, kalcijs, D vitamīns, aknu, nieru rādītāji), vai nepieciešami vēl kādi izmeklējumi, jāpārrunā par simptomiem, kuriem jāpievērš uzmanība. Novēlu jums veiksmīgi noskaidrot simptomu iemeslu un rast darbības plānu, kā tos mazināt.»
Redakcijas piebilde
Sazinājāmies arī ar pneimonoloģi, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs 5. Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas vadītāju Gintu Balodi.
Lūk, viņas atbilde: «Sarkoidoze ir nezināmas izcelsmes granulomatoza saslimšana (granulomas ir saistaudu veidojumi ar iekaisuma raksturu), kas visbiežāk skar plaušas un plaušu limfmezglus, bet var skart jebkuru orgānu sistēmu (tai skaitā ādu, acis, sirdi, centrālo nervu sistēmu, aknas, nieres). Biežāk slimo gados jaunāki un vidēja vecuma cilvēki. Slimības simptomi ir ļoti variabli un atkarīgi no iesaistītajām orgānu sistēmām. Piemēram, ja iesaistītas plaušas, cilvēkam var būt klepus, elpas trūkums, paaugstināta temperatūra. Pēc pieejamajiem literatūras datiem, liela daļa pacientu atzīmē nogurumu kā vienu no simptomiem, dažkārt pat kā galveno izpausmi. Taču ir arī pacienti, kuriem vispār nav nekādu sūdzību, bet sarkoidoze tiek atklāta nejauši, profilaktiski veicot krūškurvja rentgenogramu.
Sarkoidozes gaita ir grūti prognozējama – daļai pacientu tā pāriet pati no sevis (iestājās spontāna remisija) un speciāla ārstēšana nav nepieciešama, bet daļai tā pāriet hroniskā formā vai jau sākotnēji ir ar plašu plaušu, citu orgānu iesaisti un prasa ārstēšanu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā pacienti ar sarkoidozes diagnozi tiek regulāri aicināti uz kontrolēm, lai novērtētu slimības gaitu, veiktu nepieciešamos izmeklējumus un izlemtu, vai ir nepieciešama ārstēšana. Lēmumu par katra pacienta ārstēšanu pieņem multidisciplinārs konsīlijs.
Tagad atbildēšu konkrēti uz jūsu jautājumiem…
Līdz šim nav rasta atbilde, kas tieši izraisa sarkoidozi, nav pierādījumu tam, ka Laimas slimība varētu būt sarkoidozes iemesls.
Jūsu meitai ir plaušu sarkoidoze II, kas ir tikai radioloģiska stadija un nozīmē to, ka ir skarti plaušu sakņu limfmezgli un pašas plaušas, taču, neredzot plaušu rentgenogrammu un datortomogrāfiju, ir grūti izteikties, cik plašas ir šīs izmaiņas. Visiem pacientiem Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, gan ar pirmreizēju sarkoidozi, gan nākot uz kontrolēm, tiek veikti dažādi izmeklējumi, kas palīdz izvērtēt, cik smaga ir slimība un vai nepieciešama ārstēšana. Tai skaitā tiek novērtētas pacienta sūdzības, skābekļa piesātinājums, veiktas klīniskās analīzes, plaušu funkcionālie testi, attēldiagnostiskie izmeklējumi, elektrokardiogramma, tiek pieaicināti citi speciālisti, ja ir aizdomas par acu, ādas, nervu sistēmas sarkoidozi. Vislabāk slimības smagumu un tālāko taktiku (novērošanu vai ārstēšanu) spēs izskaidrot ārstējošais ārsts, kuram ir pieejami visi šie manis nosauktie izmeklējumi.
Vai sarkoidoze var būt noguruma iemesls? Jā, bet vienmēr jāizvērtē, vai pacientam nav vēl citas blakusslimības, citi iemesli nogurumam, piemēram, miega apnoja, ikdienā lietoti medikamenti un citi. Jūs arī neesat vēstulē uzrakstījusi, vai meitai ir noteikta ārstēšana sarkoidozes dēļ.
Vai sarkoidozi var pilnīgi izārstēt? Daļai pacientu šī slimība pāriet pati bez jebkādas ārstēšanas, daļai tā ir stabila ar nelielu plaušu bojājumu un nerada nekādas sūdzības gadiem ilgi, un arī ārstēšana nav nepieciešama.
Taču daļai pacientu slimība ir ar hronisku, progresējošu norisi, sūdzībām, citu orgānu iesaisti, un ir nepieciešama ārstēšana. Terapija ir atkarīga no sūdzībām, iesaistīto orgānu sistēmām, slimības smaguma. Sarkoidozei raksturīgi arī tā dēvētie recidīvi, kad pēc ārstēšanas pārtraukšanas slimība mēdz atgriezties un atkal prasa jaunu ārstēšanas kursu. Tā kā slimības gaitu ir grūti prognozēt, ļoti svarīga ir regulāra kontrole. Ārstēšana var ilgt no 12 mēnešiem līdz vairākiem gadiem – atkarībā no slimības gaitas un smaguma. Tā kā medikamentiem ir savi blakusefekti, tad ārstēšana tiek nozīmēta, stingri izvērtējot visus riskus un ieguvumus, un par tās nepieciešamību lemj multidisciplinārs konsīlijs.»
