Veselības ministrija pieļauj pāreju uz kara medicīnu

Covid-19
Santa.lv
Santa.lv
22. janvāris
2 komentāri

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pieaugot Covid-19 pacientu skaitam ar smagu slimības gaitu, kam nepieciešama intensīvā terapija, mediķiem varētu būt jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kurām nē, jo šie resursi slimnīcām ir ierobežoti, brīdina Veselības ministrija.

Neskatoties uz to, ka Latvijā Covid-19 saslimstība nedaudz ir mazinājusies, kopumā situācija ir kritiska – īpaši slimnīcās. Tendences liecina, ka pieaug pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Ja, mazinot piesardzību, saslimstība atkal sāks pieaugt, mediķiem būs jāizšķiras, kuram pacientam palīdzēt un kurām nē.

Prognozējot stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, Veselības ministrija kopā ar ārstniecības iestādēm un iesaistītajiem dienestiem strādā pie risinājumiem – paplašina pieejamo gultas vietu skaitu, nodrošina papildu nepieciešamās iekārtas un meklē iespējas, kā piesaistīt papildu personālu. Vienlaikus ar to nebūs pietiekami, ja strauji pieaugs saslimstība valstī.

Slimnīcās uzsver – vienīgais pieļaujamais scenārijs ir stabilizācija vai saslimšanas mazināšanās.

Statistika liecina, ka šobrīd katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 102 pacienti dienā, kas liecina par stabilitāti. Tomēr vienlaikus kopš janvāra vidus strauji pieaudzis pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, šobrīd slimnīcās ārstējas 1115 Covid-19 pacienti: 1015 ar vidēji smagu slimības gaitu un 100 ar smagu slimības gaitu.

Operatīvie dati, kas strauji var mainīties, liecina, ka Covid-19 gultas vietu noslodze vairākās slimnīcās pārsniedz 80%.

1. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kurās palīdzība tiek sniegta pacientiem ar smagu slimības gaitu, noslodze ir 69%, bet 2. līmeņa intensīvās terapijas gultu, kur ārstējas pacienti ar kritisku slimības gaitu, noslodze ir pat 72%.

Tieši šo gultu izvēršana sagādā lielākās problēmas, jo akūti trūkst personāla ar nepieciešamajām zināšanām. Prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, ja saslimšana atkal sāks strauji pieaugt, diemžēl secināms, ka nebūs iespējams nodrošināt krietni lielāku šo gultu pieejamību, piemēram, to palielinot vairākas reizes. Tāpēc vissvarīgākais šobrīd ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā. Jāapzinās risks, ko esošā situācija rada sabiedrības kopējai veselībai – palielinoties stacionēto Covid-19 pacientu proporcijai pret citiem pacientiem un attiecīgi arī intensīvas terapijas gultu pieejamībai, samazinās intensīvās terapijas pieejamības iespējas citiem pacientiem.

Slimnīcu novērojumi arī liecina, ka mediķi aizvien biežāk cīnās par dzīvību vidējā vecuma grupā jeb 30–60 gadus veco pacientu grupā.

Diemžēl pacientiem, kas vecāki par 70 gadiem, dzīvību glābt visbiežāk neizdodas. Tāpat slimnīcās atgriežas pacienti ar atkārtotu slimības saasinājumu.

“Stacionēto pacientu skaits, kuriem Covid-19 vīrusinfekcija noris vissmagākā formā, Rīgas Austrumu slimnīcā pieaug, līdz ar to arī gultu noslodze intensīvās terapijas nodaļās palielinās. Novērots, ka aizvien biežāk tiek stacionēti vīrieši vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem, un ir bijuši gadījumi, kad viņiem komplicēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta pat trīs un vairāk nedēļas. Diemžēl personāls, kas šos pacientus ikdienā aprūpē, izsīkst un izdeg, it īpaši, ja galarezultātā cilvēku diemžēl neizdodas izglābt. Tas viennozīmīgi atstāj psiholoģiski smagu ietekmi arī uz mediķiem,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis asoc. prof. Haralds Plaudis.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) ik dienu nonāk jauni pacienti ar Covid-19 infekciju.

Īpaši smaga slimības gaita novērota pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, piemēram – sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu, u.c..

Lai nodrošinātu ārstēšanu Covid-19 pacientiem, slimnīcā ir pārprofilētas vairākas nodaļas, pārprofilēts personāls, kas savukārt ierobežo iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pacientiem bez Covid-19, tai skaitā jomās, kurās slimnīca sniedz unikālus pakalpojumus. PSKUS galvenais ārsts, profesore Eva Strīķe norāda, ka pacientiem, kuri nesaņem savlaicīgu palīdzību, slimībai progresējot, stāvoklis kļūst akūts, nepieciešama neatliekama palīdzība, kas rada neplānotu slimnīcas pārslodzi ierobežotu personāla un gultu pieejamības jautājumos.

“Lai saglabātu trauslo līdzsvaru, kas šobrīd iestājies starp slimnīcās nonākušo un izrakstāmo pacientu skaitu un nodrošinātu veselības aprūpi tiem, kam tā šobrīd visvairāk nepieciešama, īpaši svarīga ir  sabiedrības izpratne un atbalsts epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanā valstī,  līdz varēsim pārvērtēt šo situāciju un paplašināt ārstniecības pakalpojumus,” uzsver Eva Strīķe.

Lai situācija būtu stabila, mediķi atkārtoti aicina sabiedrību rūpīgi ievērot noteiktos drošības pasākumus un būt atbildīgiem  par savu un līdzcilvēku veselību.

2 komentāri

ilze freiberga
kur problema? Valstij naudas pietiek.tiesi covid arstesanai. tikai diemzel ta nauda ir iztereta absoluti stulbam lietam. Novirziet absoluti nevajadziga hokeja naudu,nepaaugstiniet savas un rigas domes algas utt..Tad naudas pietiks gan medikiem gan visam parejam.Saciet beidzot tautai piedavat realus problemas risinajumus .Kauns par musu valdibu.jo talak jo.trakak.

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+