• Vai e-cigaretes tiešām ir tik sliktas?

    Veselība
    Arta Lāce
    26. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Ielās jauniešus biežāk redz ne ar cigareti, bet gan saltiņu vai veipu rokā. Tie kļuvuši par daļu no meinstrīma. Kā tad ir – vai tiešām e-cigarete ir saudzīgāka veselībai nekā parastā cigarete?

    Uz jautājumiem atbild Dr. med. Alvils Krams

    • Pneimonologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists.
    • Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras profesors.
    • Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

    – Neskaitot nikotīnu, kas vēl ir kaitīgs e-cigaretēs?

    – Tā sauktajos veipos un saltiņos tiek karsēts un tvaicēts šķidrums, kas satur nikotīnu, propilēnglikolu, augu glicerīnu un aromatizētājus, kas pamatā ir spirti un aldehīdi. Uzkarstot 200–300 grādu un pat augstākā temperatūrā, veidojas tvaiki, kas ir toksiski cilvēka organismam pat neizmainītā veidā, nerunājot nemaz par jaunu indīgu vielu veidošanos. Uzkarsējot veipa konstrukcijā esošo spirāli, tā ne tikai izdala smagos metālus, bet darbojas kā katalizators, kas veicina smēķēšanas šķidrumā esošo vielu noārdīšanos un pārveidošanos.

    Veipotāju urīnā un asinīs konstatēta smago metālu, piemēram, kadmija, svina un niķeļa, klātbūtne. Ir zināms, ka tie izraisa plaušu vēzi un dažādus attīstības defektus.

    Viena no toksiskākajām veipu sastāvdaļām ir aromatizētāji, kas karsēšanas rezultātā sašķeļas citās kaitīgās vielās, tāpēc veselībai skādē arī tie šķidrumi, kuros nav nikotīna.

    Karsējot rodas kancerogēni savienojumi, piemēram, acetaldehīds, formaldehīds, kā arī sirds un asinsvadu veselībai bīstamais akrilaldehīds un citi. Tāpat kā tabakas dūmi, arī e-šķidrumi un to radītie aerosoli satur gaistošus organiskos savienojumus, piemēram, benzolu, toluolu, ksilolu un stirolu. Pētījumi liecina, ka tiem, kas ir hroniski pakļauti stirola iedarbībai, ir zemāka elpošanas funkcija, paaugstināts prostatas un plaušu vēža risks.

    Šie tvaiki veicina šūnu DNS pārmaiņas, iekaisumu, oksidatīvo stresu.

    Iztvaicējot šķīdumu, rodas ļoti sīkas daļiņas, kas nokļūst sistēmiskā cirkulācijā un bojā asinsvadus tāpat kā pie smēķēšanas. Jau pierādīts, ka e-cigaretes paaugstina infarkta risku, rada plaušu bojājumus.

    Šobrīd ārsti aktīvi cīnās par to, lai tiktu aizliegta vismaz aromatizētāju pievienošana, bet ir dzirdēti argumenti, ka pieauguši cilvēki paši var izvēlēties, kā sevi indēt.

    – Galvenā problēma ir tā, ka aromatizētāji pievilina bērnus. Paskatieties, kas notiek jau pirmajās klasēs! Ja bērns pīpē klasisko cigareti, to ir grūti noslēpt – ir smaka. Bet, ja smēķē elektronisko cigareti, pieķert grūti. Elektroniskās cigaretes ir pievilcīgas, krāsainas, košas, izskatās kā flomāsteri. Zemeņu, ābolu, kanēļa un citas garšiņas un smaržiņas ir galvenais stimuls, lai bērns sāktu pīpēt.

    E-cigaretēs nikotīns var būt brīvā veidā vai kā sāls. Saltiņos tas ir sāls formā un maksimālajā atļautajā nikotīna koncentrācijā – 20 mg/ml.

    Es neesmu īsti drošs, vai tas vienmēr tiek ievērots, jo parasti pasaulē nikotīna sāls formu izmanto lielākās koncentrācijās, 30–60 mg/ml.

    Ražotājs sola, ka jau ar pirmo ieelpu tu dabū nikotīnu maksimālā devā. Vienreiz lietojamā Salt e-cigaretē ir 2 mililitri šķidruma, 450–600 ieelpu. Bīstamība slēpjas tajā, ka, atšķirībā no parastā nikotīna, kas kož rīklē, sāls veidā tas nav tik sūrs, līdz ar to nav nekā, kas atturētu no smēķēšanas. Šis produkts ir ļoti bīstams bērniem, jo smēķēšana viņiem nerada nepatīkamas sajūtas, un tas nozīmē, ka ir daudz vieglāk uzņemt lielāku nikotīna daudzumu, atkarība veidojas ātrāk un ir augstāks pārdozēšanas risks.

    – Atceros, kad tīņa gados mēģināju uzsmēķēt, dūmi kaklā koda tik briesmīgi, ka sametās nelaba dūša un vēlēšanos pīpēt atņēma kā ar roku.

    – Ir pierādīts, ka elektroniskās cigaretes lielā mērā ir vārti uz tabakas smēķēšanu. Mūsdienās 90 procenti cilvēku sāk smēķēt un kļūst atkarīgi no nikotīna, būdami vēl nepilngadīgi. Pirmkārt, ja sāk smēķēt, tai skaitā veipot, bērnībā, pieaugušā vecumā ir vēl grūtāk atmest. Otrkārt, bērniem nikotīns aizkavē smadzeņu attīstību. 

    Kā liecina 2019. gadā veiktais kaitīgo paradumu pētījums par 13–15 gadus veciem pusaudžiem Latvijā, salīdzinot ar 2011. gadu, kopējais smēķētāju skaits tāpat ir ap 40 procentiem.

    Pusei novēro atkarības pazīmes. Divas trešdaļas pēdējā gada laikā ir mēģinājuši atmest, un viņiem tas nav izdevies. Bet veipotāju īpatsvars ir dubultojies – 18 procenti pusaudžu smēķē elektroniskās cigaretes. Tagad atkal tiek veikts pētījums – ceru, ka kļūdīšos, bet jādomā, ka šis skaits būs daudz, daudz lielāks

    Mēs varam cīnīties ar smēķēšanu divos veidos – palīdzēt atmest tiem, kas šobrīd smēķē, un pasargāt bērnus. Cīņa pret smēķēšanu Latvijā šobrīd ir cīņa par bērnu dvēseli.

    Ko par to saka citi ārsti?

    «Pārtikas piedevu vieta ir uz šķīvja, ne plaušās!»

    Māris Bukovskis, pneimonologs, alergologs un internists, Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras asociētais profesors, Latvijas Alergologu asociācijas valdes priekšsēdētājs:

    – Mums, ārstiem, nopietnas bažas raisa tvaicēšanas šķīdumiem pievienotie garšas un smaržas uzlabotāji. Varētu likties, kas tad tur tik briesmīgs – šim nolūkam taču tiek izmantotas pārtikas piedevas, kas apēdot nenodara nekādu skādi! Taču viena lieta, ja tās nonāk uz šķīvja un pēc tam – gremošanas traktā, bet pavisam cits stāsts, ja šīs piedevas ieelpojam, ļaujot tām nokļūt elpceļos un plaušās.

    Laboratoriski pētot šķīdumus ar ābolu, šokolādes, karameļu, mandeļu, zemeņu, ķiršu vai citu ogu garšu un smaržu, praktiski visiem ir atklāta lielāka vai mazāka toksiska ietekme. Tie palielina iekaisuma reakciju, izraisa audu bojājumus, šūnu bojāeju.

    Visindīgākie izrādījās kanēļa, vaniļas un sviesta aromāti. Vēl bīstamāki veselībai ir dažādu smaržvielu kokteiļi.

    Dažas vielas iedarbojas farmakoloģiski. Piemēram, mentols, ko pievieno kā aromatizētāju, mazina smēķēšanas izraisītu klepu. Taču tas ir apburtais loks – jo vairāk smēķē, jo lielāks karinājums, līdz ar to vairāk tvaicē mentolu saturošos šķīdumus, lai šķietami mazinātu sūrstēšanu rīklē.

    E-cigarešu smēķēšana popularitāti guvusi tikai pēdējos 10 gados, līdz ar to trūkst epidemioloģisko datu par veipošanas saistību ar onkoloģiju, bet 2019. gadā publicēts Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolas pētījums pierādīja tiešu saikni starp e-cigarešu smēķēšanu un ļaundabīga audzēja rašanos.

    54 nedēļas peles elpoja veipa tvaiku, kas pielīdzināms daudzumam, ko e-cigarešu smēķētājs ieelpo 3–6 gadu laikā. Vairāk nekā piektajai daļai attīstījās plaušu adenokarcinoma.

    Pētnieki novēroja arī patoloģisku urīnpūšļa epitēlija šūnu daudzuma palielināšanos jeb hiperplāziju. Tie paši autori iepriekš bija pētījuši arī īslaicīgu, 12 nedēļas ilgu, tvaiku ietekmi uz pelēm. Jau tad tika konstatēti plaši DNS bojājumi plaušās, sirdī un urīnpūšļa gļotādā. Savukārt DNS bojājumi ir vēža cēlonis. Tādu pašu kaitīgu ietekmi nikotīns un tā radītais nitrozamīna ketons izraisa arī uz cilvēka šūnām.

     Aromatizētāju ietekmes izvērtēšana prasa plašākus pierādījumus, un pētījumi turpinās, bet nekādi nevar apgalvot, ka veipu un saltu šķīdumi ir droši ieelpošanai.

    «Veipošana negatīvi ietekmē smadzeņu attīstību.»

    Karīna Beinerte, bērnu psihiatre Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā:

    – Mani visvairāk uztrauc tas, ka e-cigaretes ir populāras tieši bērnu un jauniešu vidū. Viena lieta ir nikotīna izraisītā atkarība, otra – iespaids uz smadzeņu attīstību. Iedomājieties, ka jūs sēžat pie stūres mašīnā, kurai ļoti labi strādā gāzes pedālis, bet ķeras bremzes. Analoģiski darbojas pusaudža smadzenes. Gāzes pedālis – atalgojuma un baudas centrs – attīstās un nobriest ļoti strauji, bet bremzes – pašregulācijas mehānismi – krietni vēlāk, līdz pat 25 gadu vecumam.Tieši tāpēc pusaudžiem ir raksturīga riskanta uzvedība, kāre pēc adrenalīna, vajadzība pēc patīkamām emocijām.

    Ir tādi nikotīna acetilholīna receptori, kas iesaistīti smadzeņu vielmaiņā. Acetilholīns, kas saistās ar šiem receptoriem, ir stimulējošs neiromediators, ko varētu salīdzināt ar starpnieku, kas palīdz šūnām sarunāties citai ar citu. Taču nikotīns izmaina un traucē nikotīna acetilholīnu receptoru darbību.

    Tas nozīmē, ka tiek kavēta normāla smadzeņu attīstība un nobriešana, līdz ar to tiek izmainītas kognitīvās spējas un ir traucēta prasme regulēt savas emocijas.

    Cieš arī tā smadzeņu daļa, kas rūpējas par dopamīna izstrādi. Dopamīns nav tieši saistīts ar labsajūtu, taču tas nosaka reakciju situācijās, kas paredz patīkamas sajūtas iegūšanu. Ja dopamīna sistēma nenobriest, kā nākas, cilvēkam ir grūtāk izvairīties no atkarību iztaisošām darbībām. Un tad gāzes pedālis ir grīdā, bet bremzes nestrādā.

    Veipošana nevis palīdz atmest smēķēšanu, bet, gluži pretēji, atvieglo nikotīna uzsūkšanos caur šūnu membrānām. Nikotīna daudzums organismā pieaug, un tā ietekme ir vēl spēcīgāka, nekā smēķējot klasiskās cigaretes.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē