Vai operēt vēnas ir droši?

Vēnu problēmas
Ginta Auzniece
9. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay.com
Jebkura operācija ir pārdomu vērts pasākums, kad jāizsver visi par un pret. Reizēm ir situācijas, kad operācija būtu nepieciešama, bet ir ierobežojumi, kas šo manipulāciju padara riskantu. Kā rīkoties šādā situācijā?

Lasītājas jautājums: Izlasīju Stipro stāstu par masieri Ingrīdu Vītiņu, kura pēc vēnu operācijas piedzīvoja insultu. Man, tāpat kā Ingrīdai, atklāts caurums sirdī, un esmu dilemmas priekšā – operēt vēnas vai ne. Kājas tiešām tūkst, bet kopumā tas man ļoti netraucē. Varbūt drošāk neoperēt?

Asinsvadu ķirurgs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Dr. Ints Ūdris skaidro, ka galvas smadzeņu infarkts jeb insults, lai gan teorētiski iespējams, nav pieskaitāms pie komplikācijām, kas var gadīties pēc vēnu operācijas.

Vispirms paskaidrošu, ko īsti nozīmē caurums sirdī… Sākotnēji, kad vēl tikai augam mammas vēderā, caurums sirsniņā ir visiem, taču, kad bērniņš piedzimst, tas pamazām saaug, pazūd. Bet, neskatoties uz to, pasaulē ir aptuveni divdesmit pieci procenti cilvēku, kam viss nenotiek gluži pēc anatomijas grāmatas un caurumiņš paliek. Medicīniski šo sirds priekškambaru starpsienas defektu sauc par foramen ovale apertum jeb atvērta ovālā atvere. Ja tā ir liela, tā, protams, jāoperē un jāslēdz mākslīgi, bet, ja caurums ir maziņš, ar to nekas nav jādara, un daudzi ar to tiešām dzīvo visu mūžu.

Kas attiecas uz bažām par insultu, jā – pēc klīnisko pētījumu datiem atvērta orālā atvere jeb caurumiņš sirdī jau pats par sevi ir insulta risks, neatkarīgi no citiem faktoriem. Bet tiešā veidā tam nav saistības ar kājām un vēnu operācijām. Turklāt aptuveni 40 procentiem insulta gadījumu medicīnā nav izskaidrojuma – tos sauc par kriptogēniem insultiem.

Risks, ka cauruma esamība varētu radīt kādas nepatikšanas, pastāv vienīgi tad, ja vēnās izveidojas trombs.

Tas ir bīstamākais, no kā mēs, ārsti, savus pacientus pēc jebkurām operācijām cenšamies pasargāt.

Risks Nr. 1 – trombs

Sliktākais, kas tromba dēļ var notikt un no kā tiešām var nomirt, ir plaušu artēriju trombembolija, kas rodas no tā, ka dziļo vēnu sistēmā veidojas asins receklītis jeb trombs, kurš atraujas un pa asinsriti aizceļo uz plaušām. Mirstības ziņā šī vaina ierindojas trešajā vietā aiz sirds infarkta un galvas smadzeņu infarkta jeb insulta – kopā visā Eiropā no plaušu artēriju trombembolijas katru gadu mirst pat vairāk cilvēku nekā no krūts un prostatas vēža un autoavārijās gūtajām traumām.

Būtībā cēlonis plaušu artērijas trombembolijai nav vienīgi trombs, kas izveidojies pēc vēnu operācijas, tai ir arī daudz citu iemeslu. Būtiskākie – augsta riska operācijas, piemēram, ortopēdiskās (gūžas protezēšana, operācijas pēc kaulu lūzumiem u. c.), pēc kurām nereti ir ilgstoša imobilizācija jeb atrašanās viena veida pozā.

Tāpat pēc insulta, ja zaudētas kustību spējas un cilvēks nekustīgi guļ, un onkoloģiskiem pacientiem pastāv risks, ka var izveidoties trombi, kas, atraujoties no asinsvada sieniņas, nonāk plaušās. Arī vecums pēc 35 gadiem, smēķēšana, liekais svars un hormonālās kontracepcijas vai hormonaizvietojošās terapijas lietošana un iedzimta trombofilija pieskaitāmi pie riska faktoriem.

Un – jo vairāk šo faktoru, jo lielāks risks. Daudz kas lielā mērā atkarīgs arī no tā, cik liels ir bijis trombs. Ja tas ir maziņš, trombs var ieskriet plaušā, un cilvēks to var pat nepamanīt, bet, ja trombs ir liels – sekas tiešām var būt pat letālas.

Pēc klīnisko pētījumu datiem dziļo vēnu tromboze pēc endovenozām operācijām satopama aptuveni 1,5 procentos gadījumu, bet plaušu embolija vēl retāk – tikai līdz 0,07 procentiem gadījumu.

Turklāt tāda veida komplikācijas novērotas pacientiem ar venozām čūlām vai kādām citām blakusslimībām. Tātad – pēc statistikas vēnu operācijas uzskatāmas pat par ļoti drošām.

Ko darīt, lai izvairītos no trombiem?

Pēc daudzām operācijām (arī vēnu) ārstējošajam ārstam jāizraksta asinis šķidrinošie medikamenti jeb antikoagulanti. Svarīgākais antikoagulantus sākt lietot uzreiz pēc operācijas un turpināt tos lietot nedēļu, jo, ja trombi veidojas, tas parasti notiek pirmajās pēcoperācijas dienās, nevis, piemēram, pēc mēneša. Ar laiku trombs kļūst blīvs, ciešāk piestiprinās pie vēnas sieniņas, un jo ilgāks laiks pagājis no tā izveidošanās, jo mazāka iespēja, ka izveidosies plaušu artērijas trombembolija.

Vēl viena lieta, lai izvairītos no trombu veidošanās – kustēties, lai asins plūsma būtu aktīva, jo arī nekustīgums veicina trombu veidošanos.

Pie mums, Baltijas Vēnu klīnikā, visiem pacientiem pēc vēnu operācijām OBLIGĀTI jālieto prettrombu līdzekļi vienu nedēļu pēc operācijas. Un jāteic, ka šai rekomendācijai ir panākumi, jo mūsu klīnikā nav bijuši ar vēnu operāciju saistīti plaušu artēriju trombembolijas gadījumi. Labā ziņa – ja tiek ārstēta dziļo vēnu tromboze, vienlaikus tiek ārstēta arī plaušu artēriju trombembolija, ja tāda tomēr gadās, jo terapija abos gadījumos ir vienāda.

Bīstamāka par vēnu operāciju ir lielo vēnu slēgšana ar putu skleroterapijas metodi.

Asinis šķidrinošie preparāti ir divu veidu: injicējamie un tabletēs. Grūtniecības laikā drīkst lietot tikai injicējamos antikoagulantus (visbiežāk – mazmolekulāro heparīnu), bet pārējiem pacientiem parasti nozīmē tablešu medikamentus. Šobrīd pieejami jaunās paaudzes orālie antikoagulanti, kam, atšķirībā no orfarīna, ir nemainīga deva, nav diētas ierobežojumu, un tiem ir mazāks asiņošanas risks.

Citi riski OPERĒJOT

  • INFEKCIJA BRŪCĒ – tāds risks pastāv pacientiem, kuri vēnu vainu ielaiduši un operēties saņēmušies novēloti, kad uz kājām jau ir venozas čūlas, vai arī – ja ir bojāta āda, ādas ekzēma, mitrošanās. Lai no infekcijas pasargātu, tādos gadījumos pirms operācijas vēlams uzsākt antibiotiku terapiju. Tiesa, arī operējot ārēji veselu kāju, operācijas vietā var rasties sastrutojums, iekaisums, bet tādā gadījumā, visticamāk, slimnīcā nav ievēroti sterilitātes pasākumi operācijas laikā vai pārsienot brūci. Tāpēc no sirds iesaku operāciju veikt klīnikās, kur ārsti šādas operācijas veic regulāri, nevis, piemēram, reizi mēnesī.
  • VAR SAASINĀTIES SIRDS VAINAS. Tas vairāk attiecas uz cilvēkiem, kam jau ir kādas sirds kaites, vai ja pacients ir jau gados. Risku šajās situācijās var radīt anestēzija, kas ir papildu slodze organismam. Bet – tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam ar sirds kaiti vai cienījamā vecumā nav jāārstē vēnas, nē. Tikai tādās situācijās rūpīgi jāapsver, vai operācija vispār ir nepieciešama, un labāk izvēlēties mazinvazīvu operācijas metodi, piemēram, operāciju ar biolīmi, – tad nav nepieciešama atsāpināšana un anestēzija un operācija notiek tikai caur vienu adatas dūrienu kājā. Līdz ar to operācijas laikā ir arī mazāks stress un nav nepieciešami nomierinošie medikamenti. Vecākajam pacientam, ko esmu operējis ar biolīmi, bija ap 90 gadiem, rezultāts bija lielisks!
  • ASIŅOŠANA. Teorētiski, ļoti izteikta, masīva asiņošana vēnu operācijas laikā un pēc tās nav iespējama, bet, protams, vienmēr pēc jebkuras iejaukšanās brūce var asiņot. Arī prettrombu līdzekļi dažreiz var ietekmēt asiņošanu – asinis ir šķidras, nerec, tāpēc brūce asiņo. Bet noasiņot noteikti nav iespējams, jo tas, kas asiņo, nav artērijas, bet virspusējie sīkie asinsvadi. Ko tādā situācijā darīt? Vienkārši stipri jāaizspiež brūces vieta, no kuras asiņo, un jāuzliek stiprs pārsējs. Kad tas izdarīts, jāzvana ārstam, kurš veica operāciju, lai paprasītu, ko darīt. Ja šķiet, ka asiņo tiešām neapturami, vai ja ārsts nav sazvanāms, jāsauc ātrā palīdzība.

Nozīme ir arī operācijas veidam

Pirmais – no trombu veidošanās riska daudz bīstamāka par jebkura veida vēnu operāciju ir lielo vēnu slēgšana ar putu skleroterapijas metodi. To fleboloģijā plaši izmanto kosmētisku defektu mazināšanai – slēdzot mazas nesmukas vēniņas ar zemas koncentrācijas putām, un tas ir pilnīgi droši! Taču dažkārt, lai aizvietotu operāciju, izmantojot augstas koncentrācijas putu skleroterapiju, veic arī virspusējo stumbra vēnu slēgšanu, un tad gan var būt problēmas. Lūk, tipiskākās…

  • Augsts recidīvu risks – vēnu vaina pēc kāda laika var atjaunoties.
  • Ja procedūra nav veikta pietiekami precīzi, augstās koncentrācijas putas var radīt dziļo vēnu trombozi.
  • Ja vēna ir tuvu ādas virspusei, pa vēnas gaitu var izveidoties brūni pigmentācijas plankumi.

Otrs – klasiskā vēnu operācija ar griezieniem un mehānisku bojātās vēnas izņemšanu. Kvalitatīvi veikta, tā ir ar labiem rezultātiem, tāpēc, ja kādu apstākļu dēļ nav iespējams veikt endovenozu operāciju, piemēram, ar lāzeru, tad, protams, labāk operēt ar klasisko metodi, nekā nedarīt neko un dzīvot ar slimām vēnām. Problēmas rodas gadījumos, ja ķirurgs pieredzes trūkuma vai paviršības dēļ izoperē tikai varikozos, redzamos vēnu mezglus, bet pašu slimo stumbra vēnu – ne. Tādos gadījumos pusgada laikā izveidojas recidīvs, problēma atjaunojas, un rodas stāstiņi no sērijas: nevajadzēja operēt, jo tagad ir vēl sliktāk. Vēl viens ar šo operācijas veidu saistītais risks – var būt lielāka asiņošana pēc operācijas, un operācijas laikā ir lielāks risks bojāt ādas jušanas nervu apakšstilbā.

Ar ko riskē NEOPERĒJOT?

Tu, Vija, vaicā, vai drošāk nebūtu operāciju atlikt… Bet tad man tevi diemžēl jāapbēdina, ka, arī sadzīvojot ar tūkstošām kājām, var iedzīvoties nepatikšanās. Izstāstīšu par biežākajām…

  • ČŪLAS. Ja ir ilgstoša, neārstēta kāju tūska, ar laiku pietūkuma vietā veidojas ādas izmaiņas, āda kļūst blīva, spīdīga, ar laiku parādās pigmentācija, vēlāk var rasties arī pretējs efekts – atrofija, kad pigmentācija pilnībā izzūd un uz kājām ir balti vai gaiši plankumi. Un pats pēdējais piliens – uz kājas atveras čūla. Šādas čūlas ir grūti sadziedējamas, tās sulo, nepatīkami ož un – ļoti apgrūtina pilnvērtīgu dzīvi.
  • TROMBI. Varikozās vēnās ir lielāks trombu veidošanās risks, jo katrs vēnas līkumiņš, līdzīgi kā līkumainā upē, ir vieta, kur aizķerties gružiem, tā kā šajā vietā nav cirkulācijas. Atliek tādu vēnas mezglu kaut kur nejauši piesist, tajā brīdī vēnas iekšējais slānītis jeb endotēlijs tiek bojāts, sākas asinsķermenīšu pielipšana pie vēnas sieniņas un izveidojas trombs. To sauc par akūtu tromboflebītu – tromba vietā āda ir apsārtusi, sāpīga. Reizēm trombi var pagarināties un iekļūt dziļajās vēnās, un tad gan ir plaušu trombembolijas risks.
  • DZIĻO VĒNU MAZSPĒJA. Ja bojātas ir tikai virspusējās vēnas un tās netiek ārstētas, ar laiku slimās vēnas pārnes spiedienu arī uz dziļajām vēnām, un var izveidoties gan dziļo vēnu mazspēja, gan arī dziļo vēnu tromboze.
  • DISKOMFORTS UN NEESTĒTISKI. Piekritīsi, ka varikozie vēnu mezgliņi uz kājām neizskatās diez ko glīti. Vispār jau man kā ārstam, kurš ārstē vēnas, šķiet, ka dzīvot ar bojātām vēnām ir tas pats, kas dzīvot ar cauriem, nelabotiem zobiem. Īpaši mūsdienās, kad standarti un darba tirgus prasa būt skaistām un veselām ilgi. Otrs, ja ir bojātas vēnas, jārēķinās, ka nepatīkamās sajūtas, kādas tev, iespējams, jau ir, – krampji, smaguma sajūta kājās, pietūkums, sāpes – nekur pašas no sevis nepazudīs, bet ar laiku tikai pieņemsies spēkā.

Lēmums jāpieņem TEV

Lēmums – operēt vai neoperēt vēnas – jābalsta galvenokārt uz to, cik ļoti paplašinātas un bojātas tās ir. To var redzēt ultrasonogrāfijas izmeklējumā, un ir ļoti svarīgi, lai ārsts, kurš veic pārbaudi, slēdzienā būtu norādījis – tieši cik liela ir vēna, nevis tikai to, ka tā ir bojāta.

Kāpēc tas ir svarīgi? Pat ja tu pašlaik nolem vēnas neoperēt, nogaidīt, pēc kāda laika, veicot jaunu izmeklējumu, dakteris, pie kura tu konsultēsies, varēs novērtēt atšķirību – vai vēnas paplašinājums un citas problēmas progresē, vai stāv uz vietas. Ja vēna tiešām ir paplašināta tikai par dažiem milimetriem un tas neprogresē un nav vēnu mazspējai raksturīgie simptomi, iespējams, tu tiešām vari aiztaupīt sev raizes par operāciju un mierīgu sirdi dzīvot tālāk.

Bet – ja redzams, ka vēna ar katru gadu kļūst ievērojami lielāka, pievienojas citi simptomi, tā tev var būt motivācija saņemties un tomēr uztaisīt operāciju. Tu droši vien vēlētos arī zināt, ko tomēr var darīt lietas labā, kamēr vēl domā – operēt vēnas vai ne. Te man jāteic tā… Ja tev ir varikozās vēnas, neko īpašu lietas labā darīt profilaktiski, lai izvairītos no operācijas, tu nevari. Bet kāpagaidu risinājums līdz operācijai varētu būt kompresijas zeķu nēsāšana, kas neļaus kājām tūkt.

Drošībai! Pirms operācijas pārbaudies uz iedzimtu trombofiliju, ja:

  • tev pašai vai taviem vecākiem vai vecvecākiem bijusi dziļo vēnu tromboze;
  • tev ir virspusējo vēnu tromboflebīts bez izskaidrojuma – izpaužas ar apsārtumu un iekaisumu pa vēnas gaitu. Analīzes vari veikt E.Gulbja laboratorijā vai laboratorijā Genera. Analīžu cena – 66,30 eiro.

PAZĪMES, kam pievērst uzmanību nedēļu PĒC OPERĀCIJAS

Šīs var liecināt par INFEKCIJU:

  • paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, pietūkums un sāpes operētajā vietā;
  • no brūces parādījušies strutaini izdalījumi, tā apsārtusi.

Ko darīt? Sazinies ar ārstu, kurš veica vēnu operāciju, un vienojies par ārstēšanas taktiku. Ja ārsts nav sasniedzams, vērsies pie ģimenes ārsta.

Šīs var liecināt par DZIĻO VĒNU TROMBOZI:

  • pēkšņa tūska vienā kājā, īpaši tipiski – tūska ir jau no rīta pamostoties;
  • uz kāju apakšstilbiem pastiprināts vēnu zīmējums, vēnas kļuvušas izteiktāk redzamas;
  • ikru daļā vai arī pa vēnu gaitu uz augšu ir jutīgs, nepatīkami pieskarties.

Ko darīt? Sazinies ar ārstu, kurš veica vēnu operāciju, vai vērsies pie ģimenes ārsta. Lai apstiprinātu dziļo vēnu trombozi, nepieciešams veikt vēnu ultrasonogrāfiju un noteikt D dimēru marķieri asinsanalīzēs.

Šīs var liecināt par PLAUŠU ARTĒRIJU TROMBEMBOLIJU:

  • pēkšņs elpas trūkums;
  • kombinācijā ar elpas trūkumu var sākties sirdsklauves;
  • klepus ar rūsganām krēpām.

Ko darīt? Pamanot šādas pazīmes, labāk uzreiz saukt ātro palīdzību, jo, līdzīgi kā infarkta un insulta gadījumā, lai veiksmīgi palīdzētu, arī šeit ir svarīga katra minūte.

 

3 situācijas, kad vēnas NEDRĪKST operēt

  1. Ja ir perifēro artēriju slimība (aterosklerozes rezultātā aizkaļķojušās artērijas). Tas visbiežāk attiecas uz smēķētājiem, cukura diabēta pacientiem, cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni, risks pieaug arī ar vecumu. Tādos gadījumos kāja vairs netiek apasiņota, tāpēc nedzīst brūces, un stāsts var beigties visai bēdīgi, ar kājas amputāciju.
  2. Ja ir posttrombotiskais sindroms. Tas nozīmē, ka agrāk dzīvē bijusi dziļā vēnu tromboze, pēc kuras parādījušās varikozās vēnas. Tas notiek tāpēc, ka dziļā galvenā vēna ir nobloķēta, bet asins plūsma meklē ceļus pa virspusējām vēnām, tās izstiepjot. To mēs, asinsvadu ārsti, saucam par kompensācijas mehānismu, un, ja šīs varikozās vēnas izoperēs, tad gan kājai sāksies milzīga venozās atteces dekompensācija, rezultātā var veidoties čūlas, un to parasti nav iespējams izārstēt.
  3. Ja ir iedzimtas venozas malformācijas. Tas parasti izpaužas kā sarkani plankumi un varikozas vēnas uz kājas ārējās virsmas visā tās garumā. Tur ir novietota tā saucamā embrionālā vēna, kam, kamēr bērniņš aug mammas vēderā, būtu jāslēdzas, bet ir cilvēki, kuriem tā saglabājas, toties iztrūkst, nav attīstījušās dziļās vēnās. Tātad – embrionālā vēna pilda dziļo vēnu funkcijas, tāpēc to noteikti nedrīkst operēt, jo arī tad sāksies venozās sistēmas dekompensācija.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs