Dakter, man ir karstuma vājums!

Par šo vasariņu atkal grēks sūdzēties, bet arī labām lietām ir savas, tā teikt, blaknes. Par organisma reakciju uz karstumu, pārkaršanas un saules dūriena pazīmēm skaidro ģimenes ārsts savā praksē Ventspilī un IEVAS Veselības balvas Atsaucīgākais konsultants 2017 ieguvējs Pauls Princis.
Saules dūriens
Ginta Auzniece
6. jūnijs

Saglabāt

Foto: Pexels

Kāpēc karstumā kļūst nelabi?

Īstenībā – visīstākā ķīmija… Gluži tāpat kā saules ietekmē producējas D vitamīns, pārmērīga karstuma ietekmē organismā izstrādājas un asinsritē nonāk ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, kuras asinsvados rada iekaisumu. Rezultātā galvas smadzenēs tiek izmainīta asinsvadu reakcija un nervu jutība. Asinsvadi galvā paplašinās, un sistēma, kas to ikdienā varētu kompensēt, karstumā nedarbojas īsti, kā nākas, tāpēc smadzenes nespēj vienmērīgi sadalīt asins plūsmu pa visu organismu. Tu to izjūti kā pēkšņu vājumu, sliktu dūšu ātru sirdsdarbību, aukstus sviedrus… Patiesībā karstumā jāuzmanās ne tikai no pārkaršanas, bet arī no straujas atdzesēšanās, jo arī tas ir šoks asinsvadiem – tie nespēj tik ātri pielāgoties kontrasta apstākļiem un sarauties. Un arī tas var būt iemesls ģīboņa sajūtai.

Karstā laikā dodoties uz copi, cenšos regulāri atvēsināties nopeldoties – Pauls Princis.

Saules dūriens NAV mīts

Īstais saules dūriens patiesībā ir spēka gadu cilvēku nelaime – to redzu arī pēc saviem pacientiem. Tev ir enerģija darboties dārzā, pļaut zāli, iet pārgājienā, gribas cauru dienu būt pie jūras, un – beigās iznāk, ka pusi dienas neesi dzērusi ne malciņa ūdens un daudzas stundas pašai nemanot pavadījusi riktīgā svelmē. Tie ir tipiskie saules dūriena stāstiņi, jo – tiešās saules bijis par daudz, galva tiešā nozīmē ir pārkarsusi un asinsvadu darbība, teiksim tā, – atslēgusies. Visbiežāk pazīmes, ka saulīte iedūrusi, sākas pēkšņi, jau tajā pašā stundā vai vismaz dienā, bet – tās var sākties arī ar dažu dienu nokavēšanos.

Saules dūriena pazīmes:

  • reibonis,
  • slikta dūša,
  • galvassāpes,
  • vemšana,
  • redzes traucējumi,
  • nespēks,
  • pat pēkšņa atslēgšanās, ģībonis

Medicīniski izsakoties – tā ir akūta asinsvadu disfunkcija galvas smadzenēs. Bet ir arī otrs pārkaršanas veids, proti – klimata izraisīti organisma adaptācijas traucējumi, kad karstuma dūrienam līdzīgas sajūtas parādās nevis pēkšņi, bet pakāpeniski. Rodas dullas galvas sajūta, arī slikta dūša, grūtības koncentrēties, nespēks, paātrinās sirdsdarbība, var būt arī reibonis… Parasti tas notiek, ja ilgstoši, nedēļām ilgi, ir karsts gan ārā, gan telpās. Gluži kā šovasar!

Ja redzi, ka kādam karstumā kļūst slikti, nāk ģībonis, cilvēks kļūst ļengans, bez kautrēšanās sauc ātro palīdzību!

Omītei no karstuma netur sirds – kāpēc tā un kā to risināt?

Tā ir viena no bīstamākajām karstuma blaknēm, kas arī rodas no tā, ka ilgstoši nav bijis iespējas atdzesēties. Mēs, ārsti, to saucam par pseido sirds mazspēju – sirsniņa ir nogurusi, jo tai pēkšņi nākas strādāt intensīvi, turklāt visai netipiskos apstākļos. Šajā situācijā raksturīgs vispārējs nogurums, nespēks, grūtības elpot, smaguma sajūta, sirdsklauves… Asinsvadiem trūkst iespējas sarauties, tonizēties, tie visā organismā ir tādi kā uzpūtušies un tūskaini, tāpēc tu jūties tā, kā jūties. Tipiski veciem ļaudīm, īpaši, ja jau ir kādas sirds un asinsvadu vainas.

Turklāt karstā laikā, kad sirdsdarbība ir paātrināta, kombinācijā ar pārāk mazu uzņemtā šķidruma daudzumu, asinsvados var veidoties trombi, kas draud ar insultu, tāpēc šī lieta ir tiešām nopietna. Būtībā to, vai tu karstumu panes vai nepanes, nosaka tava organisma iekšējā adaptācijas jeb pielāgošanās sistēma. Un – labā ziņa ir tā, ka savas pielāgošanās spējas tu vari veicināt, piemēram, lietojot šķidrumu, svīstot tādā veidā dzesējot organismu. Kad ķermenis nav stresā, šūnām šķidruma pietiek, tas arī tik ļoti neprotestē pret pastāvošo karstumu.

Karstums + augsts asinsspiediens: divas svarīgas nianses

  • Karstā laikā asinsspiediens mēdz dabiski pazemināties, tāpēc vasarā biežāk uzmani spiediena ciparus un sazinies ar savu ģimenes ārstu, ja mani tajos neparastas izmaiņas. Iespējams, jāpakoriģē zāļu devas.
  • Savukārt, ja gadās stipri pārkarst, asinsspiediens no zema var pēkšņi uzskriet pat ļoti augsts. To medicīniski sauc par arteriālās hipertensijas krīzi, un tādā situācijā labāk izsaukt neatliekamo palīdzību, lai mediķi izvērtē situāciju.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs