Cik tas ir nopietni, ja pusaudzim dur sirdī?

Tavs spurainais pusaudzis sācis sūdzēties par duršanas sajūtu sirdī… Vai tik viņam nav slima sirds, tu bažījies. Situāciju skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas kardioloģe Dr. med. Ingūna Lubaua.
Pusaudzis
5. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Lēkājošo hormonu varā

Kas tad īsti notiek ar bērnu, kurš iesoļojis pusaudža vecumā, kas vidēji ilgst no 11–12 līdz 17–18 gadiem? To, ka viņš no iepriekš mīļa, klausīga bērņuka pārvērties spurainā, izstīdzējušā būtnē, visticamāk, būsi jau pamanījusi.

Īstenībā šo vecuma periodu var salīdzināt ar bērna pirmo dzīves gadu, kad notiek ļoti strauja augšana, daudzu orgānu pilnveidošanās, tikai tagad papildus aktīvi iesaistās arī veģetatīvā nervu sistēma, aktivizējas hormonu sistēma, kurai patīk lēkāt te augšup, te lejup, radot izteiktas pusaudža garastāvokļa maiņas. Kaut arī šī hormonu viļņošanās reālus riskus sirdij nerada, tieši hormonālās pārmaiņas ir atbildīgas par to, ka tavam tīnim pat visvienkāršākās vīrusu saslimšanas norise var būt smagāka nekā septiņu, astoņu gadu vecumā.

Tīņa organisms ir daudz uzņēmīgāks pret saslimšanām, jo tam jāpatērē ļoti daudz enerģijas augšanai.

Tāpat viņu ļoti ietekmē viss apkārt notiekošais. Parādās arī subjektīvas sūdzības: sāpes vēderā, duršanas sajūta sirdī, sirdsklauves, viņam izmetas pumpas, raksturīga sevis nepieņemšana, saasinātāka reakcija uz daudzām lietām. Kā ārste varu teikt, ka tā visa dēļ mēs tiešām baidāmies par pusaudžiem, jo viņiem var saasināties gan jau esošās, gan pirmoreiz parādīties jaunas saslimšanas. Piemēram, autoimūnas kaites, cukura diabēts.

Vienmēr arī jāpatur prātā, ka ir slimības, kuras attīstās tikai bērnam augot. Piemēram, dažādas ģenētiskas sirds muskuļa slimības – progresējoša tā sieniņu sabiezēšanās (kardiomiopātija), kas var radīt nopietnus sirds traucējumus vai pat izsaukt nāvi.

Sargies no vīrusiem, kuriem garšo sirds

Ko darīt, lai tavam pusaudzim būtu vesela sirds?… Ja tīnis saķēris kādu vīrusu, ir augsta temperatūra, nebūtu pareizi apmeklēt sporta nodarbības. Diemžēl katru gadu pie mums Bērnu slimnīcā nokļūst pusaudži ar nopietniem sirds ritma traucējumiem pēc sirds muskuļa iekaisuma, ko izraisījušas dažādas neizārstētas vīrusu saslimšanas.

Vecāki aizbildinās: «Jā, temperatūru nositām lejā ar zālēm, jo dēlam bija svarīgas sacensības…» Taču jau pēc nedēļas pusaudzim slimnīcā nākas ārstēt nopietnus ritma traucējumus, lietot medikamentus un sešus mēnešus atpūtināt sirdi.

Vārdu sakot, ja pusaudzim ir vīrusu saslimšana ar augstu temperatūru, pret to izturies ļoti nopietni. Augstā temperatūra no viņa organisma prasa milzīgu darbu: sirdij jāstrādā ātrāk, paātrinās elpošana, jo nepieciešama sirds muskuļa papildu apasiņošana. Uzliekot vēl lielu fizisko slodzi, var rasties problēmas ar sirds apasiņošanu. Turklāt ir tādi vīrusi, kam garšo tieši sirds muskulis. Šūnas vairs nav veselas un rezultātā rodas nepareizs sirds ritms – sirds kambari un priekškambari saraujas un atslābst ne tā, kā vajadzētu. Tādēļ vienmēr, ja tīnim pēc slimošanas parādās sūdzības – sirdsklauves, nogurums, nespēks –, pārliecinies, vai tās nav vīrusu saslimšanas sekas.

Vispareizāk ir doties pie sava ģimenes ārsta, lai viņš novērtētu jaunā cilvēka vispārējo stāvokli, ja nepieciešams, veiktu asins analīzes, elektrokardiogrammu vai citus izmeklējumus. Katrā ziņā par atgriešanos sporta nodarbībās viņš varēs domāt tikai pēc pilnīgas atveseļošanās!

Dvēseles, nevis sirds sāpes

Reizēm gadās arī tā, ka nekādi vīrusi tavam pusaudzim nav bijuši, ģimenē neviens arī neslimo ar nopietnām sirdskaitēm, kas pārmantojas, tomēr viņš sūdzas par duršanu sirdī. Ģimenes ārsts izmēra asinsspiedienu, un tas ir paaugstināts…

Lieta tāda, ka pusaudži ļoti bieži krūtīs jūt sāpes, kurām patiesībā nav nekāda sakara ar sirdi. Visbiežākais cēlonis šai duršanai ir ļoti aktīva simpātiskās nervu sistēmas darbība. Ko tas nozīmē? Mūsu organisms ir veidots ļoti gudri: ja tam darām pāri, organisms mums par to signalizē.

Ja pusaudzim nav stabila dienas režīma, daudz jāmācās, reizēm jāpiedzīvo ģimenes strīdi, varbūt ne pārāk labi saprotas ar klasesbiedriem, skolotāji vēl brauc augumā, turklāt pašam reizes četras piecas dienā mainās garastāvoklis, aktivizējas viņa veģetatīvā nervu sistēma, un organismā atbrīvojas daudz stresa hormonam adrenalīnam līdzīgas vielas. Vienam no tās sirds sāk sisties ātrāk, sāpēt, žņaugt, bet citam piemetas vēdera sāpes… Tas viss saistīts tikai ar šīs vielas augsto līmeni organismā.

Ķermenis grib tīnim pateikt: «Atpūties, pilnvērtīgi izgulies, nekreņķējies par lietām, ko nevari mainīt! Nekad nebūs tā, ka visi skolotāji būs ideāli un ar visiem klasē varēsi vienādi labi saprasties!»

Bet – kā lai tu zini, ka duršanai sirdī patiešām nav kāda sakara ar sirdi? Lai to saprastu, mēs parasti pusaudzim liekam rakstīt dienasgrāmatu, kurā viņš piefiksē, ko tobrīd darījis, kad sirdī sāka durt, sāpēt, piemetās sirdsklauves. Jo vienmēr jāuzmanās no tā, vai tik šīs sāpes nesākas pie lielas fiziskas slodzes – tad gan uzreiz un obligāti jāpārbauda, kas tam ir par iemeslu.

Savukārt dvēseles sirdssāpēm, kuras, kā jau runājām, izraisa veģetatīvā nervu sistēma, raksturīgs, ka pusaudzis mierīgi sēž gultā, skatās filmu, bet pēkšņi sirdī ieduras, tā sāk straujāk sisties, acu zīlītes kļūst platākas, taču nav nekādu citu pazīmju – nav ne nobālēšanas, ne nosvīšanas, ne kā cita, kas liecinātu par kaut ko nopietnāku.

Dvēseles sirdssāpes rodas augstā adrenalīna līmeņa dēļ, bet ar pašu sirdi viss ir kārtībā.

Daži citi iemesli duršanai sirdī:

  • Mokoša klepus sekas. Tad tās ir ribstarpu muskuļu sāpes, jo klepojot tiek nodarbināti tie muskuļi, kas nav pieraduši tik smagi strādāt.
  • Nereti sirds sāpes parādās neilgi pēc ēšanas. Parasti mūsu bērniem nepatīk rātni un taisni sēdēt pie galda, un, ja pēc ēšanas gadījies straujāk saliekties, nedaudz kuņģa sulas tiek atspiests atpakaļ barības vadā un jūtama izteikta dedzināšana aiz krūškaula. Tā kā lielākā daļa bērnu zina, kur atrodas sirds, viņi saka: «Man sāpēja sirds,» bet patiesībā tā nemaz nebija sirds.
  • Pusaudži ar palielinātu svaru bieži vien sūdzas par ātrāku noguršanu, paātrinātu sirdsdarbību, grūtībām izturēt fizisku slodzi, un māmiņas atved viņus pārbaudīt, vai nav kāds sirds muskuļa bojājums. Tad mēs redzam, ka ar sirdi viss ir kārtībā, bet, protams, ka lielā svara dēļ bērns nogurst ātrāk un arī sirdsdarbība paātrinās. Ja mēs vasarā staigātu ar lāča kažoku mugurā, mēs taču arī ātrāk piekustu… Tāpēc, redzot, ka pusaudža svars sāk palielināties, pārskati viņa ēdienkarti, jo varbūt tajā ir pārāk daudz kaloriju, vai arī viņš ir kļuvis slinks kustēties. Vēlams arī ārsta apmeklējums, lai pārliecinātos, ka virssvars nav radies veselības problēmu dēļ.

Sirds veselības izmeklējumu minimums

  • Asinsspiediena mērījums reizi gadā pie ģimenes ārsta. Pareizi tā mērīšanu bērniem būtu sākt jau no trīs gadu vecuma, lai laikus atklātu nieru, sirds, vairogdziedzera kaites, kam raksturīgs paaugstināts spiediens, bet par kuru bērnam nav nekādu sūdzību. Ik gadu Bērnu slimnīcā nokļūst pusaudži ar vēlu diagnosticētām sirdskaitēm, kurām raksturīgs paaugstināts asinsspiediens. Tas jau ilgstoši bijis paaugstināts, tikai neviens tam nav pievērsis uzmanību, jo – nav mērīts.
  • Elektrokardiogramma (nosaka, kāds ir sirds ritms) un sirds ehokardiogrāfijas izmeklējums (izvērtē sirds anatomiju un funkciju). Pusaudžiem, kuriem ir pastiprināta fiziskā slodze – sports biežāk nekā trīs reizes nedēļā, jābūt drošiem, ka nav kādas iedzimtas sirdskaites, sirds muskuļa slimības, tādēļ pirms tam (un vēlāk – reizi gadā) vajag veikt šos abus izmeklējumus. Ja tīnis nav aktīvs sportotājs, pēc tam atkārtota ehokardiogrāfija nepieciešama, ja konstatētas pārmaiņas elektrokardiogrammā.

Ko vari darīt TU?

  1. Barot savu bērnu ar dažādiem vitamīniem?
    Jā, vari, taču, kamēr netiks sakārtota jaunā cilvēciņa vide un dvēsele (jo sāp ne jau sirds, bet dvēsele, īstenībā sirdī nervu galu ir ļoti maz), sūdzības par nepatīkamajām sajūtām sirdī turpināsies. Svarīgi, lai pusaudzis saprot, ka no šīm situācijām nav jābaidās, ka viņš vienkārši ir pārpūlējies, un visbiežāk bērni pārpūlējas emocionāli. Īpaši, ja vecāki uzlikuši ļoti augstu latiņu: viņiem labi jāmācās, jādzied, jādejo, jāsporto, un visur no viņiem gaida augstus sasniegumus. Svarīgi būtu izrunāties, uzzināt, kas nospiež tava pusaudža sirdi. Reizēm arī skolas psihologs var palīdzēt – ja izdodas izkausēt ledu un pusaudzis atklāj patieso cēloni, kāpēc viņš slikti jūtas.
  2. Veģetatīvās nervu sistēmas stiprināšanai ir labi katru dienu būt ārā svaigā gaisā, kājām noiet vismaz četrus kilometrus. Vajadzīgas fiziskās aktivitātes, jo tās stiprina asinsvadu sieniņas. Parasti, ja ir stress, paaugstinās spiediens, bet, ja asinsvadi ir elastīgi, spiediens nepaaugstināsies.
  3. Nakts miegam jāilgst deviņas vai vismaz astoņas stundas. Pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties filmas vai mācīties, lai tiktu izietas visas miega fāzes.
  4. Noteikti aprunājies ar savu tīni, paskaidro, ka viņa vecumā notiek pārmaiņas, raksturīgas garastāvokļa svārstības un ka šis periods reiz beigsies. Tāpat neaizmirsti pastāstīt, ka ir normāli, guļot uz kreisajiem sāniem, galvā just sitamies sirdi – ja nu gadījumā viņš par to ir satraucies.

 

BĪSTAMI!

  • Pusaudži azartiski trenējas, lai īsā laikā sasniegtu labus rezultātus, iegūtu lielākus muskuļus, bet tā var izdarīt tikai sliktu skeletam un arī sirdij, iegūt sirds ritma traucējumus. Atceries: svarīgi slodzi palielināt nevis strauji, bet – pakāpeniski. Arī, ja tavs pusaudzis slimības dēļ nav varējis mēnesi apmeklēt fizkultūras stundas vai treniņus, viņam savas sporta aktivitātes jāatsāk pakāpeniski – nedrīkst uzreiz ielēkt atpakaļ iepriekšējā lielajā slodzē! Bieza sirds muskuļa sieniņa, ko redz ehokardiogrāfijā, var liecināt par pastiprinātu fizisku slodzi.
  • Vēl joprojām gadās, ka treneri saviem audzēkņiem dod dažādas pārtikas piedevas ar proteīniem, kas veicina muskuļu masas augšanu, lai pusaudzis kļūst spēcīgāks… Taču nav tādu vielu, kas veicinātu tikai roku un kāju muskuļu palielināšanos, tās ietekmē visus muskuļus, un rezultātā arī sirds muskulis sāk sabiezēt, bet tas nemaz nav labi.
  • Stimulējošas vielas, enerģijas dzērieni un kokteiļi, ko pusaudži lieto, lai būtu spēks ballēties vai mācīties līdz diviem trijiem naktī, ūdenspīpju pīpēšana – tas viss ietekmē sirds asinsvadus. Tie spazmējas, sirds muskulis saņem mazāk asiņu un skābekļa, un tas izraisa sirdssāpes un pat infarktu. Reizēm uz slimnīcu tiek atvesti pusaudži, kuriem elektrokardiogramma ir kā astoņdesmit gadus vecam cilvēkam ar sirds ritma traucējumiem. Un tikai tādēļ, ka pīpējuši vai lietojuši apreibinošu vielu kokteili.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs