Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēstules autori pieprasa, lai XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā un tai piegulošajās pašvaldībās tiktu noteikts tabakas un nikotīna, tajā skaitā, jaunieviesto izstrādājumu un alkohola mazumtirdzniecības aizliegums, bet alkohola tirdzniecība izlejamā veidā kafejnīcās un restorānos tiktu ierobežota no plkst.16 līdz plkst.23. Vēstulē klāstīts, ka līdzīgi aizliegumi pasaulē ir regulāri – olimpisko spēļu laikā, nozīmīgu sporta un kultūras pasākumu laikā daudzās pasaules valstīs aizver spēļu zāles un alkohola veikalus.
Vēstulē arī figurē priekšlikums svētku laikā aizliegt jebkāda veida smēķēšanu vai alkohola lietošanu pasākumu norises vietās, tostarp Mežaparka teritorijā, plašā teritorijā ap Mežaparku un Daugavas stadionu, kā arī Lucavsalā svētku noslēguma pasākumā.
Līdztekus, nolūkā paaugstināt drošību Rīga pilsētas ielās, autori aicina atbilstošās institūcijas samazināt maksimālo braukšanas ātruma šajā laika periodā līdz 40 kilometriem stundā.
2015. gada Skolēnu Dziesmu svētki vēsturē iegāja ar «ģībšanas epidēmiju» Dziesmu svētku estrādē, ar atceltu un atjaunotu dziesmu svētku gājienu, kurā daļa dalībnieku nepiedalījās, kā arī visai plašu alkoholisko dzērienu lietošanu skolēnu vidū Daugavmalā.
Iepriekšējie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki izcēlās arī ar to, ka Izglītības ministrijas darbinieki nevērīgi ieklausījās vai pat pilnīgi ignorēja mediķu ieteikumus, kā rezultātā daudziem bērniem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), uzsver nozares eksperti.
Atsaucoties uz skolēnu alkohola patēriņa datiem par 2014. gadu, autori pauž bažas par relatīvi augsto skolēnu daudzumu, kuri gada laikā divas vai vairāk reizes ir piedzērušies. Pētījumā norādīts, ka 15 gadus vecu skolēnu vidū vairākkārtīgi alkohola reibumā esot bijuši 30,5% zēnu un 25,6% meiteņu. Savukārt vēl vienā pētījumā secināts, ka šajā vecuma grupā alkohola iegādei neesot jāpieliek pārlieku lielas pūles – 70% no aptaujātajiem 15 gadus vecajiem skolēniem atzinuši, ka viņiem bijis viegli vai ļoti viegli iegūt kādu no izplatītāko alkoholisko dzērienu veidiem.
Vēstules autori arī mudina amatpersonas atcerēties alkohola akcīzes nodokļa samazināšanu, kura autoru ieskatā ir vien veicinājusi alkohola patēriņu nepilngadīgo personu vidū. Atsaucoties uz 2018. gada skolēnu veselības paradumu pētījumu, autori vērš uzmanību uz faktu, ka 23,5% 15 gadus vecu zēnu atzinuši, ka lietojuši alkoholu vismaz vienu reizi pēdējā mēneša laikā, tikmēr šajā vecuma grupā 13,8% meiteņu sniegušas tādu pašu atbildi. Līdztekus 13 gadīgo skolēnu vecuma grupā 10,8% zēnu un 6,4% meiteņu norādījuši, ka ir lietojuši alkoholu vismaz vienu reizi pagājušā mēneša laikā.
Arī smēķēšana skolēnu vidū, vēstules autoru ieskatā ir problēma, kuru nepieciešams aktualizēt.
2018. gada skolēnu veselības pētījums liecina, ka 20,7% 15 gadus veco zēnu un 24% meiteņu šajā vecuma grupā smēķē.
Vienlaikus 13 gadus veco bērnu grupā 7% aptaujāto zēnu un 8% meiteņu sniedz tādu pašu atbildi. Eksperti uzskata, ka vienīgie līdzekļi, kas ietekmē pusaudžu smēķēšanas un dzeršanas paradumus, ir pieejamības ierobežošana – piekļuves liegšana un augsta cena.
Vēstules autoru vidū ir vairāki universitāšu un lielāko slimnīcu pārstāvji. To parakstījis arī BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, žurnālu Latvijas Ārsts un World Medical Journal galvenais redaktors Pēteris Apinis, pediatre, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un Sabiedrības veselības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Anita Villeruša, pediatre, RSU profesore un BKUS klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre, bērnu ķirurgs, RSU profesors un Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis, pediatre, RSU Pediatrijas katedras vadītāja un BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, kā arī citi Latvijas ārsti un medicīnas augstskolu pārstāvji.
