Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mana fiziskās veselības formula
Cik dzīve būtu viegla un vienkārša, ja visam būtu viena perfektā formula, vai ne? Ja kāds to ir atklājis, man liels prieks, taču pati, šķiet, esmu nepārtrauktos meklējumos ikvienā jomā, jo nošpikot to lietu nevar – kas strādā vienam, nestrādās citiem, un, manuprāt, mums katram šis ceļš jāiet individuāli.
Katram jāatrod savs mīļākais kustību vai sporta veids un apjoms, jāapzinās savas stiprās un vājās vietas.
Piemēram, mana vājā vieta ir kakls. Ja saaukstēšanās klauvē pie durvīm, kakls teju vienmēr būs pirmā vieta, kur to izjutīšu, tāpēc cenšos darīt visu, lai to neizprovocētu, jo tas ir mans darba instruments, kas jāsaudzē.
Vēl zinu, ka esmu daudz spēcīgāka un aktīvāka no rītiem, tāpēc cenšos savā ikrīta rutīnā iekļaut rītarosmes un pastaigas vai skrējienus, lai pa dienu un vakarā tas nebūtu jādara ar nogurumu un piespiešanos.
Divas grūtniecības ir atstājušas sekas, un, lai mugura ļautu man dzīvot tādu dzīvi, kādu vēlos, regulāri eju arī uz treniņiem pie fizioterapeita.
Visbeidzot – ūdens. Man reti slāpst, tāpēc aizmirstu padzerties. Pieeju šim aspektam tīri matemātiski – skaitu izdzertās puslitra ūdens glāzes (vai pudeles), jo intuitīvi mans ķermenis par šo neatgādina.
Mana garīgās veselības formula
Visai garš un līkumots ceļš noiets, meklējot atbildes par garīgo veselību, turklāt te vēl varētu iedalīt garīgo un mentālo. Kopš padsmit gadu vecuma manā dzīvē ir klātesoša trauksme, esmu iepazinusi arī depresiju, tāpēc zinu, cik komplicēts un daudzšķautņains ir ceļš uz mentālu labsajūtu.
Vairāk par visu man ir palīdzējusi terapija.
Nu jau daudzus gadus esmu strādājusi ar terapeitu, lai sadziedētu, atrisinātu, saprastu. Nenožēloju nevienu minūti un nevienu eiro, ko esmu šim veltījusi, jo tas ir bijis labākais ieguldījums manā dzīvē.
Starp citu, esmu pilnīgi pārliecināta, ka garīgo un fizisko veselību nemaz nevar nodalīt, tās iet roku rokā. Pēc izkustēšanās vienmēr jūtos labāk, un dažreiz sports ir svarīgāks tieši manam prātam, nevis ķermenim.
Mana ģimenes veselības formula
Ui, šis arī ir sarežģīts jautājums. Vienā vārdā – pacietība. Vecais labais teiciens ar aizskaitīšanu līdz desmit. Visi esam diezgan emocionāli, tāpēc neizlikšos, ka viss ir jauki, mīļi un instagramīgi, tā nav.
Ir arī kašķi, īpaši vakaros, kad bērni negrib iet gulēt.
Tas ir diezgan liels menedžments – visas aktivitātes, visi darbi, pilnīgi viss mums ar vīru vienmēr tiek likts kopīgā Google kalendārā, lai otrs zina, ar ko kurā dienā rēķināties. Ja redzam, ka kaut kas pārklājas, talkā saucam palīgus, kas ir ļoti, ļoti svarīgi.
Es pat nevaru izstāstīt, cik ļoti vecvecāki ir palīdzējuši ar bērnu pieskatīšanu.
Bet, lai neizklausītos pārāk traki, mums visiem ļoti patīk mīļoties. Varam pavadīt daudz laika, vārtoties pa gultu, nedarot neko un vienkārši esot kopā. Zelta vērti mirkļi! Īpaši, ja neviens nebļauj. (Marta smejas)
Mana mājokļa harmonijas formula
Kas tas ir? (Marta smejas.) Man ir tik daudz citu darbu un atbildību, ka mājokļa harmonija diemžēl visbiežāk paliek novārtā. Ik pa brīdim sasparojos un cenšos kādu stūri savest kārtībā, bet visbiežāk mums mājās valda radošs haoss, teiksim tā.
Man ļoti nepatīk apaugt ar lietām, tāpēc esmu visai naska uz ārā mešanu un atdošanu.
Ja plaukti un virsmas tiek aizkrauti (un tas parasti notiek), jūtu, ka gandrīz vai grūti elpot. Tad nu mudinu mājiniekus un arī pati sevi maksimāli atbrīvoties no visa liekā. Zināt, ar ko ir vēl trakāk? Ar dārzu. Līdz tam man vēl jāizaug.
Mana dzīvesprieka formula
Man ir jābūt kustībā. Es gribu augt un attīstīties, gribu sasniegt mērķus un tad atkal iet pretī jauniem izaicinājumiem. Manā dzīvē laime nav tas pats, kas miers. Laime ir iet un darīt to, kas man patīk, jo nekas mani tā neapbēdina kā izniekots laiks.
Manī ir kaut kāda nemitīga uguns, dzinējspēks, kas nav atkarīgs ne no kādiem ārējiem apstākļiem, ne no kādas mistiskas iedvesmas – tas vienkārši ir.
Ja es tajā ieklausos un tam ļaujos, tad man ir liels prieks un azarts dzīvot. Jā, dažreiz paklūpu, paraudu, bet vienmēr pieceļos un turpinu. Nevaru sevi iedomāties citādu, nezinu, kā tas ir, kad nav motivācijas… Tāpēc esmu dikti pateicīga par šo uguntiņu un novēlu katram sevī to atrast!
