Lai darbs pie datora nekaitē veselībai

Lūk, pa­rei­zas sē­dē­ša­nas no­tei­ku­mi.

• Gal­da un krēs­la augs­tu­mu at­tie­cī­bas: kad el­ko­ņi sa­liek­ti 90–110 grā­du leņ­ķī, di­vas treš­da­ļas no apakš­del­ma jā­bal­stās uz gal­da. Jā­būt at­bal­stī­tai mu­gu­ras jos­tas da­ļai. Pē­dām ir sta­bils pa­mats, kad ce­ļi sa­liek­ti 90–110 grā­du leņ­ķī.

Pa­rei­zas mē­be­ļu augs­tu­mu at­tie­cī­bas var ie­gūt, iz­man­to­jot krēs­lu ar re­gu­lē­ja­mu augs­tu­mu, kā­ju pa­lik­tni, gal­du ar re­gu­lē­ja­mām kā­jām vai pie­lā­go­jot im­pro­vi­zē­tus pa­lik­tņus.

Ja da­to­ra kla­vi­atū­ra at­ro­das uz iz­vel­ka­mas virs­mas, krēs­la rok­tu­riem jā­būt re­gu­lē­ja­miem tā, lai rak­stot ro­kas va­rē­tu bal­stīt uz tiem.

• Mo­ni­to­ra no­vie­to­jums: ap­mē­ram 60–70 cm at­tā­lu­mā no priek­šē­jās gal­da ma­las, acu augs­tu­mā – tā, lai, ilg­sto­ši ve­ro­ties ek­rā­nā, ne­tik­tu sa­sprin­dzi­nā­ta kak­la un ple­cu da­ļa. Lai no­vie­to­tu mo­ni­to­ru pa­rei­zā augs­tu­mā, var iz­man­tot spe­ci­ālu vai pie­mek­lē­tu pa­lik­tni.
• Pe­les for­ma: iz­vē­lo­ties pe­li, vē­lams to pa­tu­rēt plauk­stā, lai sa­jus­tu, vai tā nav pā­rāk iz­liek­ta. Jo, ja ilg­sto­ši lie­to ļo­ti augs­tu pe­li, var vei­do­ties plauk­stas pār­slo­dze. To var la­bot, ie­gā­dā­jo­ties pe­les gel­vei­da pa­lik­tņus, kas ra­da pa­pil­du at­bal­stu un ma­zi­na plauk­stas sa­sprin­dzi­nā­ju­mu, vai arī no­vie­tot pe­li kla­vi­atū­ras krei­sa­jā pus­ē, tik un tā strā­dā­jot ar la­bo ro­ku.
• Die­nas gais­ma: no krei­sās pus­es. Mak­si­mā­li jā­iz­man­to die­nas ap­gais­mo­jums un jā­iz­vai­rās no at­spī­du­ma mo­ni­to­rā.
• Tāl­ru­nis: ja darbs sais­tīts ar in­ten­sī­vu ru­nā­ša­nu pa tāl­ru­ni, vē­lams iz­man­tot aus­ti­ņas.
• Laiks: ne­strā­dāt il­gāk kā 30–40 mi­nū­tes no vie­tas. Starp­lai­kos iz­stai­gā­jies pa kāp­nēm, iz­pil­di stiep­ša­nās un el­po­ša­nas vin­gro­ju­mus un at­pū­ti­ni acis, ve­ro­ties tā­lu­mā.

Ne­pa­rei­zi sē­žot, rodas:

• stā­jas asi­met­ri­ja;
• sā­pes – plauk­stās, el­ko­ņu, ple­cu, gū­žu un ce­ļu lo­cī­ta­vās, mu­gur­kau­la kak­la, krū­šu un jos­tas ra­jo­nā;
• gal­vas­sā­pes, rei­bo­ņi, ro­ku tir­pša­na;
• ve­no­zās at­te­ces trau­cē­ju­mi – pie­tū­ku­šas po­tī­tes, apakš­stil­bi; sā­pes un sma­gu­ma sa­jū­ta kā­jās;
• no­gu­ru­šas acis, re­dzes pa­slik­ti­nā­ša­nās;
• ātr­āka ske­le­ta un mus­ku­la­tū­ras no­ve­co­ša­na trau­cē­tas asins­ri­tes dēļ;
• ne­pa­rei­za ķer­me­ņa po­zas uz­tve­re – ne­pa­rei­zu stā­ju jau uztve­ram kā nor­mā­lu; stai­gā­jam un sē­žam šķī­bi, bet lie­kas, ka taisni.

Populārākie raksti

Indra Ozoliņa

Padomi

Ko par tavu veselību var pastāstīt tava kakiņa

Elīna Zalāne

Daba ārstē

Enerģijas bumba – priežu pumpuri! Padomi un receptes to pagatavošanai 3

Indra Ozoliņa

Slimības

Pulss joņo kā traks. Ko darīt?

Beāte Leja

Veselība

Analīžu rādītāji virs normas? Ko tas nozīmē?

Indra Ozoliņa

Jautājumi un atbildes

Sāp mugurpusē! Vai tiešām nieres?

Gundega Gauja

Slimības

Ko par tavu veselības stāvokli stāsta tava mēle