• Šobrīd

    weather img

    Rīga +26°C Daļēji apmācies, A vējš, 3.6 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Ko iesākt, ja Ukrainas bēglim nepieciešama medicīniskā palīdzība?

    Veselība
    Arta Lāce
    28. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Daļa Ukrainas bēgļu, kas agresīvā kara dēļ ieradušies Latvijā, pajumti atraduši pie saviem šeit dzīvojošajiem radiem, paziņām, daudzas ukraiņu ģimenes savās mājās uzņem vienkārši atsaucīgi cilvēki. Jumts virs galvas bēgļiem atrasts, bet daļai noteikti vajadzēs arī medicīnisko palīdzību, zāļu receptes…

    Skaidro

    Evija Štālberga

    • Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

    Jā, Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri kara dēļ devušies bēgļu gaitās, Latvijā ir tiesības saņemt tieši tādu pašu valsts apmaksātu palīdzību kā mūsējiem: gan ārstu konsultācijas un izmeklējumus, gan ārstēšanos slimnīcā vai dienas stacionārā, gan kompensējamos medikamentus un medicīniskās ierīces. Tiesa, viena atšķirība ir – ja Ukrainas iedzīvotājam Latvijā nav darba, proti, viņš nav sociāli apdrošināts, tad medicīniskā palīdzība ir pilnīgi par velti. Līdzmaksājums par kompensējamām zālēm gan paliek spēkā.

    Cik zināms, marta beigās Latvijā bija 10 000 oficiāli reģistrējušos bēgļu no Ukrainas, bet faktiski – krietni vairāk. Vai mūsu veselības aprūpes sistēma ir gatava tādam pacientu pieplūdumam? Cilvēki satraucas: vai rindas pie ārstiem mums pašiem tagad nekļūs vēl garākas un kvotas neizbeigsies vēl ātrāk?… Varam nomierināt. Ukrainas bēgļiem nav priekšrokas ātrāk tikt pie speciālistiem, kas sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus. Ārpus rindas nekas nenotiek!

    Palīdzība ukraiņiem netiks sniegta uz esošo kvotu rēķina. Par to maksās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

    5 praktiski jautājumi

    1. Vai Latvijas aptiekās ir iespējams nopirkt zāles ar Ukrainā izsniegtu recepti?
      Jā, tas ir iespējams, ja vien recepte ir skaidri salasāma – tā var būt gan drukāta, gan rakstīta ar roku. Farmaceits zāles izsniegs arī tad, ja receptei ne agrāk kā pirms 14 dienām ir beidzies derīguma termiņš. Izņēmums ir narkotiskās zāles un tām pielīdzināti psihotropie medikamenti. Tad gan Ukrainā izsniegtā recepte nederēs un jādodas pie vietējā ārsta, lai viņš izraksta zāles.
      Arī tad, ja medikamentus vēlas saņemt ar kompensāciju, vajadzīga Latvijā izsniegta recepte. Protams, ja vien diagnoze un nepieciešamās zāles Latvijā ir iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Taču, ja cilvēks ir gatavs pilnu cenu maksāt pats, derēs arī Ukrainas recepte. Ja Ukrainā zāles ir kompensējamo sarakstā, bet Latvijā – nav, tad šeit ar valsts līdzfinansējumu tās nevarēs saņemt.
    2. Vai obligāti jāreģistrējas pie ģimenes ārsta, un kā to izdarīt?
      Nē, Ukrainas iedzīvotājiem nav obligāti jāreģistrējas pie ģimenes ārsta. Tomēr, ja viņi vēlas saņemt, piemēram, valsts apmaksātu speciālista konsultāciju vai izmeklējumus, zāļu receptes, atvērt slimības lapu, vakcinēties un piedalīties profilakses programmās, tad gan ģimenes ārsts ir vajadzīgs.
      Nosūtījums, tātad reģistrācija pie ģimenes ārsta, nav nepieciešama, lai konsultētos ar tiešās pieejamības speciālistiem: ginekologu, acu ārstu, narkologu, psihiatru (ja slimo ar psihisku slimību), ar plaušu ārstu (ja slimo ar tuberkulozi), dermatovenerologu (ja slimo ar seksuāli transmisīvām slimībām), ar endokrinologu (ja slimo ar cukura diabētu), onkologu un ķīmijterapeitu (ja slimo ar vēzi), ar infektologu (ja slimo ar HIV vai bijis tiešs kontakts ar HIV pacientu)
      Lai reģistrētos pie ģimenes ārsta, nav būtiski, vai cilvēkam ir noteikts bēgļa statuss – pietiek ar Ukrainas pasi. Reģistrēties var pašreizējai dzīvesvietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē, bet, kur tā atrodas, iespējams noskaidrot tuvākajā ārstniecības iestādē vai zvanot uz Nacionālā veselības dienesta tālruni 80001234.
    3. Vai ir vajadzīgs kovida vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus?
      Nē, sertifikāts nav nepieciešams – vajadzīga tikai Ukrainas pase un/vai vīza, pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Ja dokumentu tomēr nav, jāsazinās ar Nacionālo veselības dienestu.
    4. «Pie manis dzīvo ukraiņu mamma ar diviem bērniem, bet piedzīvotās kara šausmas neatkāpjas – katrs negaidīts troksnis izraisa paniku…»
      Jā, karš un dzīves sākšana pilnīgi no nulles citā valstī patiesi ir traumatisks pārdzīvojums, tāpēc valsts nodrošina arī bezmaksas psihoemocionālo atbalstu Ukrainas ģimenēm. Attālinātas un klātienes konsultācijas bērnam un ģimenei ir pieejamas:
      – Bērnu un pusaudžu resursu centrā Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā (tālrunis 29164747, psiholoģiskā atbalsta tālrunis pusaudžiem – 25737363);
      – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (tālrunis 67359147, psiholoģiskā atbalsta tālrunis bērniem, pusaudžiem un vecākiem – 116111);
      – ar bērniem no piecu gadu vecuma – krīzes centrā «Skalbes» (tālrunis 24551700),
      – ar bērniem no divu gadu vecuma līdz 30 diennaktīm ilgs sociālās rehabilitācijas kurss ar izmitināšanu – Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (tālrunis 26110065).
    5. «Mūsu ģimenē dzīvo jauna ukrainiete ar savu vecmāmiņu, bet viņai ļoti noderētu rollators, lai būtu vieglāk pārvietoties…»
      Valsts ar likumu ir noteikusi, ka Ukrainas iedzīvotājiem tehniskie palīglīdzekļi tiek izsniegti paātrinātā kārtā. Un tas var būt ne tikai rollators, bet arī citas palīgierīces, kas iekļautas kompensējamo līdzekļu sarakstā, piemēram, ratiņkrēsls, ortopēdiskie apavi vai dažādas pašaprūpes ierīces.
      Lai tiktu pie palīglīdzekļa, nav jābūt noteiktai invaliditātei – galvenais ir ārsta atzinums, ka pacientam ir nepieciešama ierīce dzīves atvieglošanai. Lai pie tādas tiktu, Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā pa pastu vai elektroniski jāiesniedz:
      Latvijas ārsta izsniegts atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību un veidu;
      personu apliecinoša dokumenta kopija;
      vīzas, uzturēšanās atļaujas, patvēruma meklētāja apliecības vai cita tiesisko statusu Latvijā apliecinoša dokumenta kopija.

    Īpašais jautājums

    «Tiklīdz Krievija iebruka Ukrainā, tā kovids pazuda?! Ukrainā taču ir ievērojami zemāka vakcinācijas aptvere, nekā Latvijā – līdz kara pirmajai dienai pilnībā potējušies bija tikai 34,5 procenti iedzīvotāju.»

    Atbild Inga Vasiļjeva, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas koordinatore:

      – Kad cilvēks bēg no kara šausmām un ir apjucis, cenšoties saprast, kā no nulles uzsākt dzīvi svešā valstī, visticamāk, potēšanās pret kovidu šķiet otršķirīga, un tas ir saprotami. Palīdzības centrā Ukrainas bēgļiem pieprasījuma pēc potēšanās praktiski nebija, tāpēc tur vakcinācijas punkta nav. Bet kovids nekur nav pazudis! Lai gan saslimstības līkne iet uz leju, marta beigās Latvijā joprojām ik dienu tika reģistrēti 2000–3000 pozitīvi gadījumi. Tāpēc, izsniedzot informatīvu materiālu ukraiņu valodā, bēgļus aicinām bez maksas vakcinēties pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādēs.

    Ukrainā tiek izmantotas gan pie mums pieejamās vakcīnas – «Comirnaty» («Pfizer/ BioNTech»), «Spikevax» («Moderna»), «Vaxzevria» («AstraZeneca») un «Janssen», gan Eiropas Savienībā nereģistrētās – Ķīnas «Sinovac-CoronaVac» un Indijas «Covishield». Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām tie, kas potējušies ar nereģistrētām vakcīnām, uzskatāmi par nevakcinētiem, tātad vakcinācija jāsāk no nulles. Pārējām potēm darbojas tā pati primārās vakcinācijas un balstvakcinācijas shēma, kas pie mums ir bijusi spēkā līdz šim.

    Arī bēgļiem, tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem, vakcinācija ir brīvprātīga, un pakalpojumus zaļajā režīmā viņi var saņemt  ar pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.

    Ukrainā izsniegtie sertifikāti Latvijā ir derīgi tāpat kā Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtie.

      Neskaidrību gadījumā aicinu zvanīt uz tālruni 8989 vai 80001234!

    Mediķu iniciatīva

    «Mēs nodrošinām atbalstu, ko valsts neapmaksā.»

    Dr. med. Dainis Krieviņš, asinsvadu ķirurgs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Attīstības biedrības fonda valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors:

    – Stradiņa slimnīcas Attīstības biedrības fonds ir atvēris  speciālu ziedojumu kontu, lai vāktu līdzekļus atbalstam, kuru valsts Ukrainas bēgļiem nenodrošina, bet palīdzība nepieciešama tik un tā. Domāju, katrs zina, kā ir tad, kad sāp zobs, bet – pieaugušo zobārstniecība Latvijā ir par maksu. Tāpēc no saziedotajiem līdzekļiem Ukrainas iedzīvotājiem apmaksājam zobārsta vizīti akūtos gadījumos. Palīdzību var saņemt trīs vietās: Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā, Stradiņa slimnīcā, kur katru dienu viena stunda atvēlēta akūtajiem pacientiem no Ukrainas, un zobārstniecības praksē «Vecrīga»Netiek apmaksāta zobu protezēšana vai cita plānveida palīdzība. Pagaidām pakalpojums ir pieejams tikai Rīgā, bet aicinām zobārstniecības prakses arī reģionos slēgt līgumu ar mūsu slimnīcas Attīstības biedrības fondu.

    Otrs palīdzības virziens ir universitātes klīnikās un reģionālajās slimnīcās izrakstītu recepšu medikamentu apmaksa, ja zāles nav iekļautas valsts kompensēto sarakstā. Ar zāļu lieltirgotavu «Repharm», kurai pieder «Mēness aptieku» tīkls, esam vienojušies, ka viņi savās aptiekās nodrošina 10 procentu atlaidi Ukrainas iedzīvotājiem izrakstītiem recepšu medikamentiem, savukārt pārējo segsim no fondam ziedotajiem līdzekļiem. Tā kā iespējas nav neierobežotas, plānots noteikt limitu – vienam cilvēkam tie būs 100 eiro mēnesī. Pacientam tiks izsniegta papīra recepte ar īpašu atzīmi, kas ļaus saņemt zāles bez maksas.

    Paredzams, ka jau tuvākajā laikā no Ukrainas ieradīsies cilvēki, kas ir nopietni cietuši karā. Šādiem pacientiem plānojam segt sekundārās palīdzības un rehabilitācijas izmaksas. Ukrainas iedzīvotāji Latvijā saņem tādu pašu palīdzību kā vietējie, bet, kā zināms, kamēr esam slimnīcā, par mums maksā valsts, bet, tiklīdz no slimnīcas tiec izrakstīts, tā par visu jānorēķinās pašam. Šīs izmaksas ir diezgan lielas – gan par medikamentiem, gan par dažādiem palīglīdzekļiem, piemēram, par specializēto pārtiku.

    Palīdzības apjoms ir saistīts ar pieejamo finansējumu, tāpēc aicinu ziedot līdzekļus šim nolūkam īpaši izveidotajā biedrības kontā.

    Konts: LV72PARX0017196540004.
    Saņēmējs: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrība, reģistrācijas numurs: 40008047565.
    Mērķis: Atbalsts Ukrainas karā cietušo ārstēšanai.

    Kur uzzināt informāciju?

    Par medicīnisko un psiholoģisko palīdzību:

    • zvanot uz Nacionālā veselības dienesta tālruni 80001234, no ārvalstu numuriem: +371 67045005. Darba laiks: no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 8.30–17.00, piektdienās – plkst. 8.30–14.00. Atbildes tiek sniegtas angļu un krievu valodā;
    • zvanot uz Sabiedrības integrācijas fonda informatīvo tālruni 27380380;
    • Veselības ministrijas mājaslapā «www.vm.gov.lv» sadaļā «Informācija Ukrainas pilsoņiem»;
    • Nacionālā veselības dienesta vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā «Veselības aprūpes pakalpojumi Ukrainas pilsoņiem». Abās vietnēs daļa informācijas pieejama arī ukraiņu valodā;
    • klātienē atbalsta centrā «Ukrainas bēgļiem» Rīgā, Kaļķu ielā 1.

    Par tehniskajiem palīglīdzekļiem:

    – zvanot uz tālruni 66955665 vai sūtot e-pastu uz adresi: vtpc@nrc.lv.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+