Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
*Varam atviegloti uzelpot – runāšana miegā tiešām neliecina par nopietnu slimību. Runāšanu miegā pieskaita pie parasomnijas veidiem – tās ir kustības un darbības miegā, tāpat kā, piemēram, staigāšana, zobu griešana un miega terori, kad cilvēks guļot kliedz. No šīm parādībām visbiežāk sastopama tieši runāšana.
*Pēc pētījumiem, aptuveni 66 procenti cilvēku kaut reizi dzīvē ir miegā runājuši. Vairāk tas raksturīgs bērniem, taču var būt arī pieaugušā vecumā, un nereti novēro iedzimtību.
* Šādas izpausmes var radīt izmaiņas dziļā un virspusējā miega fāžu regulācijā. Taču ārstus šie nakts fenomeni īpaši neuztrauc, jo ir pierādīts, ka tie neietekmē domāšanu un rīcībspēju nākamajā dienā.
*Vairāk jāuzmanās, ja ir komplicētākas izpausmes, piemēram, runāšanu pavada arī staigāšana. Taču pat tad, ja vien nepastāv traumatisma risks, medikamentus parasti neizraksta. Vienmēr jāsāk ar dienas režīma sakārtošanu un dabiskiem līdzekļiem, piemēram, nomierinošām tējām. Reizēm šādos gadījumos palīdz melatonīna preparāti. Pie ārsta noteikti vajadzētu vērsties, ja runāšana miegā ir saistīta ar trauksmi un ilgstoši nomāktu garastāvokli.
*Parasti pacienti lūdz palīdzību, jo runāšana traucē apkārtējiem gulēt, bet citi baidās, ka izpļāpās savus noslēpumus. Par laimi, runāšanai miegā nav satura un tā nav saistīta ar realitāti.
*Jebkurā gadījumā ieteicams ievērot miega higiēnu, nav vēlams nakts darbs un citas aktivitātes. Vakarā pirms gulētiešanas jāatturas no kafijas, alkohola un citu stimulantu lietošanas un fiziskas slodzes. Vēl runāšanu miegā var veicināt apstākļi, kas traucē miega dziļumam, piemēram, troksnis, gaisma, ieslēgtas elektroierīces.
