Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nr. 1. D vitamīns
Ja D vitamīna līmenis nav zināms, varam droši lietot ap 2000 starptautisko vienību (SV) D vitamīna dienā. Apaļīgiem cilvēkiem deva var būt līdz 4000 SV dienā. D vitamīnam patīk slēpties taukaudos, un cilvēkam ar liekajiem kilogramiem nepieciešamas lielākas D vitamīna rezerves. Pārdozēšana ir maz ticama.
Nr. 2. Sirdij un asinsvadiem – omega 3 un koenzīms Q10
Omega 3 ir neaizvietojamās taukskābes, ko organisms pats neveido, – tās jāuzņem ar zivīm maltītes veidā vai ar uztura bagātinātājiem. Pavisam vienkārši sakot, omega 3 taukskābes atrodas katras šūnas apvalciņā un savā ziņā ir šūnu būvmateriāls.
Tās palīdz uzturēt labu asinsvadu stāvokli, normālu asinsspiedienu, tātad mazina sirds un asinsvadu slimību risku, veicina vielmaiņu, stiprina imunitāti.
Citi lasa
Bet, izvēloties uztura bagātinātāju, pievērs uzmanību sešiem lielajiem burtiem – EPS, kas apzīmē eikozapentaēnskābi, un DHS, kas apzīmē dokozaheksaēnskābi, jo tieši tās parāda, cik vērtīga ir konkrētā zivju eļļa. Jo EPS un DHS vairāk, jo labāk. Pozitīvu ietekmi uz asinsvadiem var panākt, ja ik dienu uzņem vismaz 250 mg EPA un 250 mg DHA. Savukārt koenzīmu Q10 var dēvēt par taukos šķīstošu vitamīnu, kas organismā dara divus svarīgus darbus. Pirmkārt, piedalās ATP ražošanā, kas ir galvenais šūnu enerģijas avots, tāpēc lielā daudzumā sastopams sirdī, smadzenēs, aknās, nierēs.
Otrkārt, Q10 neitralizē brīvos radikāļus, kas bojā šūnas.
Koenzīms Q10 veidojas organismā pats, taču tas samazinās, ja piemetas kāda ilgstoša kaite vai ir liels stress.
Nr. 3. Imunitātei – labās baktērijas
Zarnas ir viens no lielākajiem endokrīnajiem orgāniem, kas ražo visvisādus vajadzīgus hormonus un peptīdus. Tāpat zarnu sieniņā mīt ļoti daudz limfocītu imūnsistēmas karotājšūnu. Tāpēc, lai imunitāte būtu spēcīga, zarnām jābūt veselām un priecīgām, un par to gādā arī labās baktērijas.
Nr. 4. Ādai un matiem
Šie preparāti nodrošina organismu ar vielām, kas nepieciešamas, lai arī plānais latvietes matiņš izaugu veselīgāks. Mūžīgās jaunības eliksīra meklējumos par modīgu aktualitāti kļuvis šķidrais kolagēns.
Tas ādai nodrošina elastīgumu – kā olbaltumviela, kas aizpilda starpšūnu telpu, veidojot zemādas karkasu no smalkām, resnākām un savērptām šķiedrām.
Bet pēc 40 gadu vecuma dabiskā kolagēna ražošana samazinās, āda pakāpeniski atslābst… Svarīgākais dzeramā kolagēna izvēles kritērijs ir kolagēna koncentrācija uztura bagātinātājā. Ādas ārsti saka: jēdzīgā terapeitiskā deva esot 5 g dienā, bet optimālā – 10 g.
Nr. 5. Locītavām – glikozamīns
Traumatologi ortopēdi akceptē glikozamīna lietošanu, ja maciņš ļauj. Glikozamīns, aizturot locītavas skrimšļos ūdeni, piešķir tiem elastīgumu un uztur locītavas ieeļļotas. Taču dakteri vienmēr arī piebilst, ka pamatā visam ir fiziskās aktivitātes. Ja pārsvarā sēdi dīvānā un ēd čipsus, glikozamīnam nav jēgas.
Nr. 6. Kauliem – kalcijs
Aptiekās ir daudz dažādu kalcija preparātu, un nav pamata uzskatīt, ka kāds būtu ļoti labāks vai ļoti sliktāks par pārējiem. Bet kalcijs slikti uzsūcas, tāpēc būtiskākais ir kalcija daudzums tabletē. Tā kā organisms vienā reizē spēj uzņemt ne vairāk kā 250–300 mg, gudrāk ir lietot kalcija tabletes mazākās devās, bet biežāk, teiksim, 2–3 reizes dienā, kad ēd. Lai kalcijs uzsūktos, noteikti jāgādā, lai organismam pietiktu D vitamīna – bez tā nekas nenotiks!
