Freiberga pēdējā cerība cīņā ar vēzi – indiešu ārstu palīdzība

Lūgt palīdzību bija izmisuma solis

«Šobrīd ļoti nepieciešama palīdzība, lai varētu uzsākt jaunu ārstēšanās posmu. «Nekam jau jēgas nav, izņemot kino,» teicis Viktors, bet mēs jau zinām, ka viņam ir brīnišķīga humora izjūta,» februāra nogalē sociālajos tīklos vēstīja vairāki kinozinātnieka draugi un kolēģi.

Sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» Freibergs sacīja – atsaucība no cilvēkiem bijusi liela. Saziedots pietiekami, lai varētu uzsākt ārstēšanos. «Šis gan bija tāds izmisuma solis, ka jāmeklē līdzcilvēku palīdzība. Turklāt vēl šādā laikā, kad prioritāte ir karš Ukrainā,» pauda viņš. Viktors jau kopš 2008. gada cīnās ar prostatas audzēju, kas tagad esot «piežmiegts», taču joprojām jāuzrauga. Otrs audzējs, kas skāris labo iegurni un zarnas, operēts 2013. gadā, un uz kādu laiku Freiberga veselības stāvoklis bija uzlabojies. «Tomēr kopš 2020. gada viss arvien straujāk iet uz slikto pusi. Neviens nevar izskaidrot, kāpēc,» sacīja viņš.

«Pirms tam biju Onkoloģijas centrā ar saviem abiem vēžiem, bet diemžēl jaunās paaudzes ķīmija tablešu veidā, kuras devu ārsti dubultoja, bet pēc tam vēl nozīmēja citas stiprākas zāles, nepalīdz otrajam vēzim. Tas izrādījās agresīvs un aizvien vairāk izplešas.» Tas noskaidrojies pēc februāra sākumā veiktās datortomogrāfijas.

«Nevainoju Latvijas medicīnu, jo tāda ir pasaules prakse – tieši to pašu man piedāvātu arī Šaritē klīnikā Vācijā, ar kuru konsultējās mana meita Linda,» sacīja kinopētnieks. Tāpēc pieņemts lēmums meklēt palīdzību onkoloģijas klīnikā Indijā «Cancer Healer Centre A New Beginning». «Nevaru precīzi nosaukt visas izmaksas, bet zāles nav lētas.

Tagad vairākas reizes nedēļā tiešsaistē man ir konsultācijas ar speciālistiem. Gaidu savu pirmo zāļu porciju, kas izsūtīta no Indijas. Būs arī konsultācija ar dietologu, sūtīšu ārstiem savu asins analīžu un izmeklējumu rezultātus. Diemžēl citas izejas man nav. Latvijas ārsti onkoloģijas nodaļā strādā ļoti labi, esmu viņiem ļoti pateicīgs. Viņi man visu ir izskaidrojuši, bet vairs nevar palīdzēt…

Viens audzējs ir apturēts, bet otrs, samērā reti sastopamais, kļuvis ļoti agresīvs,» stāsta Viktors.

Turpina strādāt un pateicas ziedotājiem

«Joprojām strādāju – lasu tiešsaistē lekcijas Latvijas Universitātes studentiem, bet lekciju starplaikos skatos filmas. Tas novērš domas no slimības un sniedz vismaz kaut kādas pozitīvas emocijas,» par savu ikdienu pastāstīja kinozinātnieks. Pirms trim gadiem viņš uzrakstīja arī grāmatu «Kinomāna slimības vēsture» – personīgu vērojumu par savu dzīvi, kur ar gaišu, sev raksturīgu humoru atklāti runājis par cīņu ar ļauno slimību.

«Brīžiem uznāk sāpes un nespēks, un dažu mēnešu laikā esmu zaudējis astoņus kilogramus. Taču es negribu nestrādāt. Vai tad labāk būtu gulēt gultā un gaidīt galu?» sacīja Viktors. Viņš ir apņēmības pilns darīt visu, lai uzlabotu savu veselību. «Tomēr tādu naudu es nevaru nopelnīt, lai samaksātu par zālēm, pretsāpju līdzekļiem, konsultācijām un ārstēšanos.»

Sākumā Viktors kategoriski iebilda pret ziedojumu vākšanu, bet draugi pārliecināja, ka šoreiz citādi nevar. «Mana meita Linda ir mana pilnvarotā persona, kas visu organizē saistībā ar ārstēšanos un informē par konsultāciju laikiem. Visi rēķini tiks fiksēti. To, cik naudas jau ir saziedots, negribētu šobrīd publiskot, jo vēl nav zināms, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams.»

«Skaidrs, ka nekam nav simtprocentīga garantija, bet vismaz ir cerība uz pozitīvu rezultātu,» sacīja kinozinātnieks. «Arī šīs iestādes speciālisti norādīja, ka mana situācija ir nopietna, un es pats pat nespēju skatīties uz savu datortomogrāfiju… Taču pats galvenais – lai cilvēki, kas man ir palīdzējuši, zina – esmu viņiem ļoti pateicīgs.»

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.