#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
4
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Pēc palīdzības vēršas arī satraukti vecāki, kas ierodas ar atvasēm pie rokas. Mēdz būt, ka atnāk arī jaunieši paši, jo piemeklējusi apziņa: vairs nav iespējams normāli dzīvot un mācīties.
Kā agrāk nepiedzīvota tendence iezīmējies fakts, ka palīdzību meklē jauni cilvēki, kas studējuši vai dzīvojuši ārzemēs, tur regulāri lietojuši marihuānu un tagad atgriezušies un meklē palīdzību pie šejienes mediķiem. Iespējams, narkologiem ir laiks runāt skaļākā balsī, uzskata narkoloģe no Liepājas Jeļena Sorokina. Citādi nākotnē valstī vajadzēs paredzēt vairāk vietu slimnīcās šādu pacientu ārstēšanai.
Kamēr situācija Kurzemē ir satraucoša, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā nevar apstiprināt, ka šādu pacientu skaita pieaugums būtu visas Latvijas problēma. Narkoloģijas centrā Rīgā valda ierastā dienaskārtība. Tas gan neizslēdz, ka Liepājas pusē stāvoklis tiešām ir pasliktinājies un tur zālītes smēķēšana bērnu vidū kļuvusi par vairāk izplatītu nodarbi.
Var vieglāk dabūt?
«Marihuānas lietošana te nevienam nav jaunums, taču satrauc tas, ka nekad agrāk mums nav bijis tik daudz pacientu tieši ar marihuānas izraisītiem psihiskiem traucējumiem, tai skaitā – ar akūtu psihozi. Psihozes attīstību provocējusi epizodiska vai sistemātiskā marihuānas lietošana.
Marihuāna ir narkotiska viela no halucinogēnu grupas un atrodas kontrolējamo vielu I sarakstā kā īpaši bīstama viela.
To gan nevajag aizmirst! Novērojam, ka šiem jauniešiem psihoze turpinās ilgāku laika periodu nekā parasti un tā var atstāt šizofrēnijai līdzīgus simptomus un personības defektus uz atlikušo mūžu,» skaidro narkoloģe. Runa ir par jauniešiem no 14 līdz 25 gadu vecumam. Jaunākais pacients, kurš pēc intoksikācijas kopā ar vecākiem vērsies pēc palīdzības ambulatori, ir vien 12 gadu vecs. Lielākoties puiši, taču ir arī meitenes.
«Liepājā pieaudzis arī to pacientu skaits, kas marihuānu miksējuši kopā ar citām narkotikām vai lietojuši sintētiskos kanabinoīdus jeb spaisu, domājot, ka smēķē parastu zālīti. Mūs satrauc fakts, ka marihuānas izraisītie psihiskie traucējumi (halucinācijas, domāšanas traucējumi, uzvedības un garastāvokļa traucējumi) var turpināties ilgstoši, tāpēc pacienti tiek nodoti tālāk psihoneiroloģiskās slimnīcas aprūpē. Neviens jau nezina, kas tur īsti ir iekšā tajā precē, ko jaunieši nopirkuši un lietojuši.Katrā ziņā analīzes laboratoriski uzrāda marihuānu – psihoaktīvo vielu THC (tetrahidrokanabinolu), un mums tas ir jāņem vērā.
Palielinājies ne tikai slimnīcā stacionēto marihuānas smēķētāju skaits, arvien vairāk pēc palīdzības vēršas ambulatori – policija bērnus ar intoksikācijas pazīmēm paņem no ielas un tad ved narkologiem uz ekspertīzi.
Jāatzīst, ir gadījies, ka pārrunās ar vecākiem atklājas, ka marihuānu smēķē gan bērns, gan viņa vecāki.
Šo pacientu skaita un psihožu gadījumu skaita pieaugumu es varu izskaidrot tikai ar to, ka pieaugusi konkrētās narkotiskas vielas pieejamība, patērētais marihuānas daudzums, kā arī marihuānas sistemātiskas lietošanas ilgums. Laikam nopirkt marihuānu kļuvis tik vienkārši, ka pēkšņi parādās patiesais šīs problēmas apmērs. Zinu, ka Liepājas skolās gan cenšas informēt bērnus, izskaidrot narkotisko vielu kaitējumu, arī mūsu policija strādā, bet laikam ar to nepietiek.»
Skrien puspliks, zaudē atmiņu, vicinās ar cirvi
Akūtu psihozes stāvokli pēc marihuānas smēķēšanas raksturo dažādi simptomi. «Cilvēks var būt ļoti uzbudināts, viņam ir ātra un nesakarīga runa, paātrināta, saraustīta domāšana, baiļu afekta stāvoklis, halucinācijas, viņš var izskriet ārā puspliks un kaut kur doties, var būt ļoti agresīvs. Bija jaunietis, kas agresīvi uzvedies – baidījis ģimeni un kaimiņus ar cirvi, dusmās demolēja māju. Slimnīcā viņu nomierinājām, bet cilvēkam tik un tā saglabājās murgainas domas – par to, ka ātrā palīdzība viņam gribēja izņemt orgānus. Tie ir šizofrēnijai raksturīgi simptomi.
Cits puisis pīpēja zāli, lai samazinātu stresu, bet pēc tam viņam pazuda atmiņa, radās bezmiegs, sākās paranoja – ka viņam kāds seko, cilvēki slikti par viņu domā un grib nodarīt pāri, ka viņš nomirs. Cilvēks šādā situācijā ir izteikti bailīgs, nespēj sakarīgi parunāt. Pēc kāda laika viņš sāk aptvert, ka ir ievietots slimnīcā, taču nespēj precīzi rekonstruēt iepriekšējo dienu notikumus. Psihisko traucējumu un psihožu attīstība cilvēkiem, kas smēķē marihuānu, var būt saistīta gan ar personības veselības stāvokli uz to brīdi, gan stresu, blakus slimībām, garastāvokli un tā tālāk. Tas mūs, mediķus, tiešām uztrauc,» skaidro narkoloģe.
Populārākie raksti
Pamodināt slimību
Zālīte – tās ir durvis uz narkotiku pasauli. Narkoloģe Sorokina uzskata – nav tādu vieglo un smago narkotiku, visas ir vienlīdz bīstamas, un marihuānai te ir īpaša vieta, jo visbiežāk tieši tā ir bijusi starta narkotika pārejai uz citām, kuru iedarbība ir vēl spēcīgāka. Un vēl – marihuāna ļoti bieži ir kā palaidējmehānisms dažādām psihiskām problēmām, kuras citkārt varbūt tā arī būtu palikušas pagrīdē un cilvēka dzīves laikā neizpaustos.
«Latvijas iedzīvotājiem ģenētiskais fons nemaz nav tik labs – te ir gan alkoholisma gēns, gan visai izplatītas psihiskas slimības. Mēs nekad nezinām, kas mūsos snauž. Varbūt tā šizofrēnija bērnam tāpat kaut kad būtu izpaudusies, bet varbūt arī nebūtu.
Taču marihuāna nostrādā kā atslēdziņa, kas salauž aizsardzību, un cilvēks salūst – ārā iznāk slimība, ko ļoti ilgi un grūti ārstēt.
Mēs joprojām nezinām, piemēram, šizofrēnijas patiesos cēloņus, bet tie ir nopietni smadzeņu sistēmas funkcionālie traucējumi. Notiek neatgriezeniskas izmaiņas smadzenēs, kam seko izmaiņas personībā – cilvēks kļūst citāds uz visu atlikušo mūžu. Kāpēc to vajag provocēt un riskēt? Marihuāna ir kā tāda krievu rulete – būs vai nebūs lode pierē.»
Izpausmes – ļoti individuālas
Zālītes viltība slēpjas faktā, ka tās iedarbība var būt dažāda – tā atkarīga no ģenētikas, vecuma, individuālām organisma īpatnībām. Kādam tās lietošana sākumposmā izraisa patīkamas sajūtas, citam – gluži otrādi. Arī atkarības attīstības tempi var būt dažādi – viens pierod no pirmās reizes, citam pieradums attīstās ilgākā laikā, skaidro narkoloģe.
«Bērni man saka tā – kad nesmēķē, ir slikts garastāvoklis, bezmiegs, nemiers. Tad viņš uzsmēķē, un ir labi, jūtas eiforijā, ir smieklīgi, jautri, viss rožaini – tas ir tas efekts, ko viņi vēlas panākt. Bet tam pašam cilvēkam citā reizē var būt pretējs efekts – agresīva uzvedība, apjukums, koordinācijas un uztveres traucējumi. Tu jau iepriekš nezini, kāds scenārijs piemeklēs tevi. Šāds jaunietis, vadot automašīnu, var piedzīvot halucinācijas, piemēram, redz uz ceļa priekšā izskrienam iedomātus zvērus, tas ir reāli bīstami!
Tāpat ir pārāk maz informācijas par marihuānas izraisīto atkarību. Jā, tā nav tāda atkarība ar fiziskām izpausmēm, kad, piemēram, ir sāpes kā pie opiātu abstinences. Šī atkarība ir psihiskā atkarība un izpaužas ar psihiskām izpausmēm, un par to maz kur tiek stāstīts.»
Marihuānas atkarība izpausmes:
- halucinācijas, murgi,
- trauksme, nervozitāte, bezmiegs,
- garastāvokļa svārstības, depresija,
- rakstura izmaiņas,
- zūd iepriekšējās intereses,
- nav motivācijas,
- traucēta atmiņa.
Turklāt atkarīgais jūtas labi tikai tad, kad ir atkal uzsmēķējis, – citādi rodas diskomforts. «Tie, kas pīpē hroniski, pakāpeniski izmainās kā personības. Nav pat jāpiedzīvo akūtā psihoze, halucinācijas un murgi, bet cilvēks vienkārši vairs nav tas, kas viņš reiz bija. Pat ja viņš pārstāj smēķēt zālīti, psihiskie traucējumi var palikt.
Marihuānas smēķēšana izraisa arī plaušu slimības, neauglību gan puišiem, gan meitenēm,» skaidro narkoloģe.
Vecākiem jābūt uzmanīgiem
Vecākiem svarīgākais ir runāt ar saviem bērniem, lai bērns, nonācis kompānijā izvēles priekšā, spētu pateikt piedāvājumam – nē. «Vai tās būtu jebkuras narkotikas vai arī alkohols – ir svarīgi būt ciešā saskarsmē ar bērnu un interesēties par viņa dzīvi un gaitām. Nepietiek ar formālo – kā tev iet? Jāmēģina izprast savu bērnu pa īstam. Situācijā, kad viņam piedāvā uzpīpēt, var nonākt jebkurš bērns. Kolēģe piedalījās profilaktiskā pasākumā kādā no Liepājas skolām. Uz jautājumu – kurš pats ir pamēģinājis zālīti un zina, par ko ir runa, – no trīsdesmit bērniem roku pacēla divdesmit astoņi.»
Ja bērns jau smēķē marihuānu, var novērot šādas pazīmes:
- izskatās kā iereibis,
- nemotivēta jautrība, skaļi smiekli bez iemesla,
- platas acu zīlītes, sarkanas acis,
- palielināta ēstgriba un slāpes,
- raksturīga specifiska marihuānas smēķu smaka,
- pie bērna var atrast maisiņus ar zaļi brūnganu vielu, pīpes, veipu,
- marihuānu var pīpēt arī caur ūdenspīpi,
- mainās draugu loks, intereses,
- parādās problēmas ar mācībām.
Ja top skaidrs, ka iesaistīta marihuāna, jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa. Noteikti sekos arī ieteikums meklēt psihologa palīdzību. Narkoloģe skaidro:
«Pirmo reizi cilvēks pats pieņem lēmumu pamēģināt narkotikas. Bet otro reizi lēmumu pieņem smadzenes, kas jau ir ietekmētas. Tur veidojas izmaiņas, un tas otrais jau vairs nav tavs lēmums.
Tā ir viela, kas tevi mudina lietot. Paveicies tam, kam pēc izmēģināšanas nebija efekta vai arī nepatika, vai kļuva slikti, bet parasti atrodas lielie, labie draugi, kas saka: bet nākamreiz tev patiks! Bieži lasām, ka marihuānu legalizē vienā vai citā valstī, taču tam neseko informācija – kas tur notika pēc tam! Tas, ka pieaug psihožu gadījumu skaits, nu ir skaidrs.»
Liepājas reģionālās slimnīcas statistika
2019. gadā Liepājas reģionālajā slimnīcā ar psihiskiem traucējumiem pēc marihuānas smēķēšanas nonākuši 12 bērni un jaunieši, kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Strauji audzis arī ekspertīžu skaits – pēdējo trīs mēnešu laikā veiktas 46 ekspertīzes, 26 apstiprināta marihuāna.
Kāpēc Liepājā ir šādu pacientu pieplūdums un Rīgā – nē?
Iespējams, atšķirību var izskaidrot ar faktu, ka Rīgā marihuānas izraisītu psihožu un psihisko traucējumu pacienti nonāk pa tiešo psihiatru nevis narkologu aprūpē. Savukārt bērni, kas ir jaunāki par 16 gadiem, nokļūst Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Vai arī – iespējams, tieši Liepājā kaut kādu iemeslu dēļ marihuāna kļuvusi pieejamāka.
Svarīgi noķert agrīnās pazīmes
- Skaidro Inga Landsmane, Rīgas Psiholoģijas un narkoloģijas centra Ambulatorās aprūpes nodaļas vadītāja
«Tas, kas šobrīd notiek Liepājā, arī mums zināmā mērā ir jaunums. Mūsu slimnīca šobrīd nav pilna ar šāda veida lietotājiem, kam būtu akūta psihoze. Acīmredzot Liepājas pusē kaut kas mainījies marihuānas apritē, bet tas ir vairāk policijas kompetencē.
Mūsu slimnīcā Rīgā tiek stacionēti bērni no 16 gadu vecuma, un mēs pieaugumu pēdējā gada datos neredzam. Jebkurā gadījumā arī mēs aicinām vecākus, tuviniekus būt modriem un pievērst uzmanība agrīnajām lietošanas pazīmēm. Lielākajā daļā gadījumu šīs pazīmes nav specifiskas, tomēr norāda, ka notiek kaut kas neikdienišķs. Tās ir izmaiņas izskatā un uzvedībā.
Ja bērns kļūst noslēpumaināks, izvairīgāks, biežāk pavada laiku ārpus mājas un vecākiem nav zināms, ar ko viņš nodarbojas, tad vajadzētu skatīties vai nav paplašinātas acu zīlītes un lielāka kāre uz saldumiem un vispār ļoti palielināta ēstgriba un slāpes.
Tas var liecināt, ka notiek kanabinoīdu lietošana. Taču problēma, ka šie jaunieši nenāk mājās reibuma stadijā. Viņi pārnāk tad, kad reibums jau beidzies, un tad šo pazīmju vairs nav. Tomēr vecāki savu bērnu pazīst, un vajadzētu pamanīt, ja viņš vienmēr pēc tikšanās ar kādiem konkrētiem draugiem pārnāk ar nenormālu apetīti, vēl ir papildu sapircies mazās šokolādītes, par ko viņam iepriekš nav bijis intereses. Tās ir pazīmes, ko tomēr var ievērot, un tad jau var pievērst uzmanību citām uzvedības izmaiņām, kādu iepriekš nav bijis.
Ja vecāki saprot – pazīmes sakrīt, ir jāmeklē narkologs, kas ir tiešās pieejamības speciālists. Ja reģionā tāds nav uzreiz pieejams, jāsāk ar ģimenes ārstu, kam var vaicāt – kur iespējams atrast vajadzīgo speciālistu. Nosūtījums pie narkologa nav vajadzīgs, līdz 18 gadu vecumam visi pakalpojumi, tostarp arī ambulatorās konsultācijas, ir bez maksas. Reģionos nav narkologu, kas īpaši specializējušies bērnu un pusaudžu narkoloģijā, bet viņi zinās, kur vērsties tālāk.
Aicinu nebaidīties, bet meklēt narkologu palīdzību, viņiem ir iespēja paņemt analīzes, lai noteiktu narkotiku lietošanu, kas jau ir objektīvs pierādījums vecākiem un arguments bērnam, kas bieži noliedz lietošanas faktu. Protams, ja radusies akūta psihoze – neadekvāta uzvedība, bailes, nemiers, halucinācijas –, tad jāsauc neatliekamā palīdzība. Mediķi izvērtēs un, visticamāk, stacionēs, jo tie visi ir gadījumi, kad cilvēks jāliek slimnīcā un jānovēro.
Vai psihoze var rasties pēc vienas lietošanas reizes – te tiešas atbildes nav. Pastāv dažādas blakusslimības, kas ietekmē situāciju. Tomēr, lai rastos psihoze, parasti jābūt vairākkārtējai marihuānas lietošanai.»
