Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sāksim ar to, ka kalcijs ir minerālviela, un tas vienlaikus ir gan makroelements, gan mikroelements, bez kura nav iedomājama dzīvība, un tā mūsu organismā ir diezgan daudz – aptuveni kilograms.
Kalcijs kā makroelements galvenokārt atrodas kaulos, zobos, bet kā mikroelements – asinīs.
Kalcinoze jeb kalcifikācija rodas, ja kalcijs pastiprināti nogulsnējas dažādos audos un orgānos. Kalcināti ir kalcija sakopojumi, ko var atklāt radioloģiskajos izmeklējumos – rentgenā vai datortomogrāfijā – kā atsevišķus lielākus vai mazākus veidojumus. Lielus kalcinātus var redzēt ultrasonoskopijā.
Visbīstamāk – asinsvados
Kalcija uzkrāšanos audos var veicināt iekaisums, infekcijas, traumas, onkoloģiski procesi, taču viens no būtiskākajiem iemesliem ir novecošana. Pētījumi liecina, ka apmēram 45 procentiem cilvēku vecumā pēc 85 gadiem atrod kalcija nogulsnes locītavu skrimšļos.
Kalcijs var izgulsnēties jebkuros audos un orgānos, kur ir kaut neliels iekaisums.
Vissliktākais variants ir asinsvadu kalcifikācija. Pēc statistikas datiem, tā pēc 70–75 gadiem noris līdz pat 90 procentiem vīriešu un 70 procentiem sieviešu – tātad asinsvadi zaudē savu elastību un veicina arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos. Ja šādi kalcificējušies asinsvadi ir smadzenēs, asinsvadam plīstot, var rasties hemorāģisks insults, bet, ja tie ir sirdī, tad – sirds koronārā slimība vai miokarda infarkts.
Asinsvadu kalcinozi veicina vairāki riska faktori: augsts holesterīns, smēķēšana, neārstēts augsts asinsspiediens, dažādas hroniskas nieru slimības un iekaisumi.
Kalcinozi īsti nevar izārstēt, taču mūsu spēkos ir mazināt aptaukošanos, kas ir saistīta ar ogļhidrātu un tauku vielmaiņu. Ļoti svarīgi ir atmest smēķēšanu, normalizēt asinsspiedienu, savlaicīgi ārstēt nieru slimības. Svarīgi arī, lai nebūtu ilgstošu iekaisuma procesu, kuri veicina kalcija izgulsnēšanos vietās, kur tam nevajadzētu būt. Der atcerēties, ka arī ateroskleroze ir nebakteriāls iekaisums, kas pastiprina hiperkalcinēmiju, tāpēc ir svarīgi rūpēties par normālu holesterīna līmeni asinīs.
Kā tie rodas?
Dažkārt cilvēki iedomājas – ja neēdīšu kalciju saturošus produktus, tad no kalcinātiem izsargāšos… Taču kalcija izgulsnēšanās nav saistīta ar kalcija patēriņu uzturā. Kalcija vielmaiņu organismā nodrošina paratdziedzeri, kuri atrodas vairogdziedzerī un ražo parathormonu, vairogdziedzera hormons kalcitonīns, ko veido vairogdziedzerī esošās C šūnas, un D vitamīns, kas veidojas saules staru ietekmē ādā vai tiek uzņemts ar uzturu un aktivējas aknās un nierēs.
Tāpēc, ja atrod kalcinātus, jāpārbauda parathormons, kalcitonīns un D vitamīns, jānosaka kalcijs un fosfors asinīs un urīnā.
Ja analīzes atbilst normai, par kalcinātiem nav jāuztraucas, bet, ja analīzēs ir izmaiņas, tad jāārstē slimība, kas izraisījusi šo problēmu.
Hiperkalcinoze bieži saistīta ne tikai ar minētajiem hormoniem, bet arī ar fosforu. Kalcijs un fosfors ir kā kreisā un labā roka, jo abu elementu vielmaiņa ir savstarpēji saistīta. Dažos gadījumos, piemēram, pie nierakmeņu slimības, atklāj paaugstinātu kalcija un fosfora līmeni gan asinīs, gan urīnā, var būt arī oksalāta sāļi.
Kalcija pastiprinātu izgulsnēšanos audos var veicināt dažādas traumas.
Piemēram, salaužot kaulus, veidojas kaula rumbējums – ar mērķi, lai, nogulsnējoties kalcijam, kauls saaugtu. Hiperkalcinozi jeb kalcija izgulsnēšanos tur, kur tam nevajadzētu būt, veicina jebkurš iekaisums. Tas nozīmē, ka iekaisuma vietā paaugstinās bioloģiski aktīvo vielu citokīnu daudzums un, rodoties iekaisumam, veidojas kalcija sakopojumi, jo organisms tādējādi cenšas iekaisumu mazināt.
Visādas izpausmes
Nereti kalcinātus atrod, ja sāp pleca locītava, papēdis, celis vai uznāk nierakmeņu lēkmes, bet pārsvarā tos atklāj nejauši radioloģiskos izmeklējumos. Nelieli kalcināti nekādas problēmas nerada. Tie var būt jebkurā orgānā un pat kā nelieli pacēlumi uz ādas.
Vai kalcināti liks par sevi manīt, atkarīgs no to daudzuma, savukārt izpausmes – arī no to atrašanās vietas.
Piemēram, ja kalcināti ietekmē galvas smadzeņu kodolus, tad var veicināt muskuļu sasprindzinājumu un trīci.
Ar pastiprinātu kalcija izgulsnēšanos smadzenēs reizēm ir saistīta psihoze, demence, atmiņas pasliktināšanās un krampji. Apmēram 50 procentos gadījumu kalcināti smadzenēs ir pārmantoti. Ārstēšana būs ļoti atšķirīga, var palīdzēt fizioterapeits un medikamenti, kas samazina smadzeņu impulsus.
Visai nepatīkama kalcifikācija notiek aizkuņģa dziedzerī, kas parasti ir saistīta ar lielu alkohola patēriņu un smēķēšanu.
Nozīme var būt arī ģenētiskajiem faktoriem. Ja aizkuņģa dziedzerī izgulsnējas kalcijs, orgāns vairs nespēj piedalīties uztura pārstrādē un veidot fermentus. Tad parādīsies sāpes vēderā, kas izstaros uz muguru, apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, dzelte, nogurums. Procesi ir diezgan neatgriezeniski, taču galvenais ir pārtraukt alkohola lietošanu un smēķēšanu.
Ja kalcijs izgulsnējas sirds somiņā jeb perikardā, tas var traucēt normālu sirdsdarbību un veicināt sirds mazspējai līdzīgu simptomu attīstību, par ko liecinās nogurums, elpas trūkums pat vieglas fiziskas slodzes laikā, ko ārstē ar ķirurģisku operāciju perikardektomiju.
Savukārt pārkaļķojušās artērijās ievada stentus, lai nodrošinātu labāku asins plūsmu.
Kalcijs var sakrāties locītavās, cīpslās, parasti muskuļu piestiprināšanās vietās, un izraisīt sāpes. Tad lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus un reizēm arī glikokortikoīdus vai veic dažādas blokādes. Dažkārt, lai no kalcinātiem atbrīvotos, izdara ķirurģiskas manipulācijas.
Ja kalcināti izveidojušies nierēs, tie veicina nierakmeņu attīstību, kurus vai nu operē, vai skalda ar ultraskaņu.
Kalcinātus mēdz atklāt sievietēm krūts dziedzeros mamogrāfijā, bet tie parasti simptomus neizraisa.
Tā parasti nav krūts vēža pazīme, tomēr tie rūpīgi jāpārbauda. Ja radiologs atklāj kalcinātus, tad salīdzina ar iepriekšējā izmeklējuma datiem. Ja ir kādas pārmaiņas, jāveic punkcija, pārbaudot aizdomīgās šūnas. Reizi gadā jākontrolē, vai kalcināti nav izmainījuši savu formu un nepalielinās.
