Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pīlādža jeb sērmūkšļa latīnisko nosaukumu Sorbus aucuparia varētu latviskot kā – putnu ķērājkoks. Gluži vai ar gudru ziņu putni no tiesas iecienījuši sarkani oranžās ogas, kas patiesībā ir augļi. Pīlādžogas lielā daudzumā – līdz pat 160 miligramiem 100 gramos gatavu ogu – satur C vitamīnu jeb askorbīnskābi, kas darbojas kā antioksidants un cīnās pret šūnu bojājumiem, iekaisumu un novecošanu, palīdz uzveikt infekcijas slimības.
Līdzīgi uzvedas arī E vitamīns, kas ir nozīmīgs sirds slimību profilakses līdzeklis, jo pasargā organismu no lipīdu peroksidācijas, kas veicina asinsvadu pārkaļķošanās jeb aterosklerozes attīstību.
Savukārt P vitamīns ne tikai stabilizē C vitamīnu un palīdz tam labāk uzsūkties, bet arī stiprina sīkos asinsvadus kapilārus, mazina asinsvadu sieniņu caurlaidību un bremzē smaganu asiņošanu.
Košo un piesātināto toni pīlādžogām piešķir karotinoīdi – spēcīgi antioksidanti, no kuriem organisms sintezē labai redzei, veselai ādai un gļotādai svarīgo A vitamīnu. Šūnu sargu klāstā ir arī flavonoīdi, kas spēj pazemināt kopējo holesterīnu, rūpējoties par asinsvadu un sirds veselību. Augstā antioksidantu satura dēļ rūgtās ogas darbojas kā palīglīdzeklis cīņā ar vēzi un citām vainām, jo mazina šūnu stresu.
Pīlādžu auglīšos ir arī daudz pektīnvielu, kas, ēdot ogas svaigā veidā, nodrošina savelkošu efektu, bet karsējot palīdz saželēt ievārījumam.
Pektīnvielas saista toksīnus un izvada tos no organisma. Ogas veicina apetīti, uzlabo žults sekrēciju un palīdz pret aizcietējumiem, noder nierakmeņu un aknu kaišu gadījumā, tām ir urīndzenoša iedarbība.
Savukārt pīlādžos esošais cukura spirts sorbīts organismā pārveidojas augļu cukurā fruktozē, tonizējot organismu un nodrošinot tevi ar enerģiju. Atšķirībā no parastā cukura fruktoze nepaaugstina glikozes līmeni asinīs, tāpēc krāšņās ogas droši var ēst arī tie, kam ir cukura diabēts.
Ņem vērā! Ja ogas šķiet pārāk sīvas, tās novāc pēc pirmajām salnām, taču tad rēķinies, ka ogas būs zaudējušas daļu sava labuma.
Ko darīt ar pīlādžiem?
Vitamīni ziemai. Pīlādžogas sakaltē un lieto kā veselīgu uzkodu. Svaigas ogas atdala no kātiņiem, izber uz plāts un kaltē cepeškrāsnī, nepārsniedzot 70 grādu temperatūru. Tās ir gatavas, kad sačokurojušās, bet ogu krāsa joprojām ir koša un saspiežot tās nelīp kopā.
Uzlējums labākai vēdera izejai. Vienai ēdamkarotei kaltētu pīlādžogu uzlej 300 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 4 stundas un dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā. Nenāks par ļaunu, ja apēdīsi arī ogas, jo karotinoīdi ūdenī nenonāk. Šāds uzlējums der arī saaukstēšanās ārstēšanai, kā hronisku slimību profilakses līdzeklis un vitamīnu avots.
Novārījums pret matu taukošanos. Divas ēdamkarotes žāvētu pīlādžogu aplej ar puslitru auksta ūdens. Uzvāri un vēl 10 minūtes ļauj maisījumam virst uz mazas uguns. Pēc tam nokās un izmanto matu skalošanai, lai novērstu to taukošanos.
Svaigu lapu uzlējums pret akmeņiem. Drogu zinātāja farmācijas zinātņu doktore Vija Eniņa savā grāmatā Veselība pie mājas sliekšņa iesaka arī šādu tautas medicīnas recepti: 30 gramus svaigu (!) pīlādžu lapu aplej ar puslitru verdoša ūdens, ļauj 30 minūtes ievilkties, nokāš un dzer pa vienai glāzei 2–3 reizes dienā žultsakmeņu, nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu slimības ārstēšanai.
