Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šajā aspektā – cik daudz? – vistu olas ir pamatīgi svaidītas: zinātnieku domas ik pa laikam mainās. Vienu brīdi, jā, teica, ka nedēļā nedrīkst apēst vairāk par divām – holesterīna dēļ, taču, ņemot vērā jaunākos pētījumus, ārstu attieksme pret olām kļuvusi daudz pielaidīgāka – sliktā holesterīna daudzumu, kas cirkulē asinīs, olas uz vienu vai otru pusi pabīdīt spējot pavisam nedaudz.
Tātad par holesterīnu, ēdot olas, nebūtu jābaidās. Bet! Veseli cilvēki, kuriem kopējais un zema blīvuma holesterīna līmenis nav dramatiski augsts, kuriem nav sirds vainagartēriju slimību, kuriem iepriekš nav bijis infarkts vai insults, kuriem nav arī liekā svara aptaukošanās pakāpē… Jā, viņi olas var neskaitīt. Jo, pētot olas sīkāk, atklājies, ka augstie lipīdu rādītāji asinīs daudz vairāk saistīti nevis ar tīro holesterīnu, ko mēs uzņemam ar olām, bet gan ar piesātinātajiem taukiem, kas atrodami treknos piena produktos un treknā gaļa vai – vēl trakāk – cīsiņos, sardelēs un citās desās! No tiem gan var paaugstināties lipīdu līmenis asinīs.
Turklāt olas dzeltenumā ir arī tāda viela kā lecitīns, kas, vienkārši izsakoties, saista holesterīnu un palīdz to izvadīt no organisma. Tātad, ja kārojas, dienā droši var apēst vienu vai divas olas. Tajā pašā laikā tiem, kam konstatēti kādi vielmaiņas traucējumi un ir kādas manis iepriekš nosauktās veselības problēmas, tomēr vajadzētu pieturēties pie nosacījuma – nedēļā ne vairāk par 3–4 olām. Risinājums varētu būt – ēst tikai olas baltumu, kas galvenokārt satur vērtīgās olbaltumvielas, nedaudz minerālvielu, mikroelementu, ūdenī šķīstošos B grupas vitamīnus. Holesterīns slēpjas olas dzeltenumā! Taču tajā diemžēl atrodas arī ļoti daudz kā vērtīga: taukos šķīstošie vitamīni – A, D, K, arī holīns, kas nepieciešams smadzeņu šūnu attīstībai…
Vēl 6 aktuāli jautājumi par olām
- Kādas olas veselīgākas – ceptas vai vārītas?
Vārītas. Jo cepšanas laikā iet bojā lecitīns, kas palīdz holesterīnu izvadīt no asinīm. Turklāt cepot vienmēr pastāv iespēja olu piededzināt (daži pat speciāli uzbrūnina!), un tad rodas arī kancerogēnas (vēzi izraisošas) vielas. Kam nepatīk vārītas olas, es ieteiktu gatavot omleti ar dārzeņiem – cukīni, tomātiem, papriku – vai šampinjoniem.
- Veikalos nopērkamas olas ar omega 3 taukskābēm un olas ar selēnu – vai tās tiešām ir labākas par parastajām?
Ierastākais vērtīgo omega 3 taukskābju avots ir lasis, siļķe, skumbrija, reņģe, sardīne un citas jūras zivis, kā arī zivju tauki (zivju eļļa). Taču šīs olas dējušas vistas, kas barotas ar linsēklām – linsēklas satur alfa linolēnskābi, kuru organisms pārveido par nepieciešamajām omega 3 taukskābēm
Selēns ir vērtīgs antioksidants, kuru ar pārtiku mēs uzņemam maz, jo Latvijas augsne selēnu satur nepietiekami. Tāpēc arī olas, kas bagātinātas ar selēnu, ik pa reizei der nobaudīt.
- Vai olas ir īpaši vēlamas veciem cilvēkiem?
Tā varētu teikt. Olās atrodas antioksidanti karotinoīdi luteīns un zeaksantīns, kas ļoti vajadzīgi redzei, pasargā tīkleni un citus acs audus no pāragras novecošanas. Tāpat olas dzeltenums satur holīnu, kas uzlabo smadzeņu darbību un kavē demenci. Olās ir arī jods, cinks, fosfors, dzelzs… Un, protams, vērtīgās, īpaši labi izmantojamās, olbaltumvielas, kas palīdz pasargāt no muskuļu masas zuduma.
- Vai olas palīdz samazināt svaru?
Jā, tievētāji drīkst ēst olas, taču – nepārspīlējot. Tā paša holesterīna dēļ, kas bīstams cilvēkiem ar aptaukošanos. Principā viss atkarīgs no tā, ko vēl un cik daudz tu pa dienu apēd.
Vienu brīdi ļoti populāra bija tā dēvētā olu diēta, kas ilgst četras nedēļas, un daudzi, kas to izmēģināja, publiski stāstīja par fantastiskiem rezultātiem. Brokastis katru dienu vienādas – 1 vai 2 vārītas olas un puse apelsīna vai greipfrūta, bet pusdienās un vakariņās drīkst ēst gaļu (izņemot jēru), vistu bez ādas, augļus, dārzeņus, sieru ar zemu tauku saturu… Olu diēta balstās uz to, ka vienkārši tiek apēsts mazāk kaloriju, bet ola izvēlēta kā olbaltumvielām bagāts produkts, kas dod sāta sajūtu.
Taču, pirmkārt, šai diētai pietrūkst balastvielu jeb šķiedrvielu. Otrkārt, visi nemaz nezina, kāds ir viņu holesterīna līmenis, tādēļ 60 olas četrās nedēļās var būt diezgan riskanti. Treškārt, tā kā enerģija tiek iegūta pārsvarā no olbaltumvielām un taukiem, organismā palielinās starpproduktu – ketonvielu – daudzums, bet to klātbūtne veicina pārmērīgu urīnskābes izdalīšanos un līdz ar to arī podagras un nierakmeņu rašanos. Tas savukārt nozīmē, ka šīs diētas laikā palielinās slodze nierēm.
Ceturtkārt, esmu principā pret vienveidību uzturā. Šādas monodiētas ir īslaicīgs risinājums – tiklīdz cilvēks atsāk ierasto ēšanas režīmu, svars, visticamāk, atgriežas.
- Ja ir alerģija pret olām – olas olbaltumu, varbūt drīkst ēst tikai olas dzeltenumu?
Nē. Tad nedrīkst ēst ne dzeltenumu, ne baltumu. Dažādos pētījumos konstatēts, ka klīniskie simptomi pārtikas alerģijai pret olām – tāpat kā pret govs pienu un soju – galvenokārt izpaužas agrā bērnībā un ar laiku mitējas, parasti tas notiek ap piecu gadu vecumu vai mazliet vēlāk. Proti, vajadzīgs laiks, kamēr gremošanas trakts adaptējas olbaltumvielu pārstrādei…
Olu alerģija sastopama aptuveni 1,6–2,6 procentiem bērnu, taču ar atopijas pazīmēm – biežāk. Vairāk nekā 85 procentiem alerģija pret olām izpaužas ar ādas simptomiem (nieze, nātrene), 60 procentiem – ar gremošanas trakta traucējumiem (slikta duša, vemšana), bet 40 procentos gadījumu ir arī alerģisks deguna dobuma iekaisums, alerģiska astma.
- Cik ilgi olas ir ēdamas?
Parasti Lieldienu svinēšana bērnudārzos, skolās un darbavietās notiek pēc svētkiem, otrdienas rītā, kad katrs paņēmis līdzi visskaistāk nokrāsoto olu un notiek olu kaujas… Taču ar to jāpiesargājas, jo parasti šīs novārītās un izdaiļotās olas bijušas kaujas gatavībā jau svētdienas rītā vai pat sestdienas vakarā, un visu šo laiku turētas nevis ledusskapī, bet uz galda… Tāpēc, lai izbēgtu no sliktiem pārsteigumiem, prātīgāk būtu pēcsvētku pasākumam olas nokrāsot speciāli, iepriekšējā vakarā, nevis ņemt līdzi vecās.
Nepārsistas un nevārītas olas svaigumu var noteikt, ieliekot olu sālsūdenī (ēdamkarote sāls uz glāzi ūdens): svaiga ola nogrims, bet četras nedēļas pastāvējusi ola peldēs pa virsu. Citi saka – virspusē uzpeld 14–21 dienu veca ola. Valsts noteiktajā standartā olas derīguma termiņš ir 21 diena.
