Bumbuļi pie locītavām jeb bursīts

Cilvēka ķermenis ir veidots tā, lai būtu piemērots kustīgam dzīvesveidam, tāpēc locītavām jādarbojas efektīvi. Būtisks elements locītavu apvidū ir bursas jeb gļotsomiņas, kas atgādina maisiņus. Tie savukārt pildīti ar sinoviālo šķidrumu, kas mazina berzi, nodrošina slīdamību un palīdz mūsu eņģēm efektīvi locīties.

Kad bursas ir veselas, viss notiek gludi, taču, kad gļotsomiņā rodas iekaisums, veidojas bursīts. Biežāk sastopami bursīti elkoņa, ceļa un pleca locītavu rajonā.

Elkoņa bursīts

Mazliet jāzina anatomija, lai pārliecinātos, ka sāpīgā vieta sakrīt ar bursas atrašanās vietu. Bursas jeb gļotsomiņas maisiņš atrodas starp elkoņa kaulu un ādu. Tas nodrošina elkoņa locītavas kustību, un āda spēj slīdēt pāri kaulam.

Citi lasa

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ieva Jātniece

Stils un mode

Briseles korespondente Ilze Nagla atklāj sava elegantā stila noslēpumus

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Ja maisiņš iekaisis, slīdamība ir traucēta. Iekaisuma iemesli var būt dažādi. Biežākais ir pārslodze vai pārslodzes trauma, kad gļotsomiņa tiek samīcīta, pietūkst un ir sāpīga. Šādā gadījumā iespējami divi varianti – sinoviālā šķidruma var sarasties par daudz un tas var radīt sāpes, vai arī var pārplīst kāds asinsvads, kas izraisa iekšējo asinsizplūdumu.

Kad asinis iekļūst maisiņā, tas uzpūšas, jo ir pilns ar asinīm, kas ieplūdušas ar tikpat lielu spiedienu, kāds cilvēkam ir asinsspiediens. Līdz ar to asinis tur nomirst un sadalās, turklāt tās ir arī laba barotne mikrobiem. No ārējās vides mikrobiem organismu norobežo āda. Ja tā ir bojāta, mikrobi var iekļūt bursā. Tas nozīmē, ka strutainu bursītu var radīt pat šķietami niecīgi ādas nobrāzumi bursas rajonā. Bieži vien pēc asinsizplūdumiem bursā paliek cieti veidojumi, kas traucē elastīgu kustību, rada sāpes un provocē periodiskus paasinājumus.

Svarīgi ir laicīgi novērtēt, vai gļotsomiņas iekaisums ir akūts.

Ja sāpes, pietūkums attīstās strauji – vienas vai divu dienu laikā, noteikti jādodas uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu!

Ja sāpes un pietūkums pieaug pakāpeniski, steiga nav tik liela, taču savu ģimenes ārstu apciemo gan.

Dakteris nozīmēs ārstēšanas kursu, kas parasti sākas ar īslaicīgu miera režīmu, iekšķīgu un lokāli ziežamu pretiekaisuma medikamentu lietošanu, kam seko fizikālā terapija un fizioterapija rehabilitologa vadībā.

Ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama tikai gadījumos, kad iekaisums ir strutains vai iepriekš izietā konservatīvā terapija nav palīdzējusi. Operācija nav smaga, taču tiks veikts iegriezums, kā arī drenāža, lai izvadītu laukā slikto šķidrumu. Tikai pavisam nopietnos gadījumos, kad kaite ielaista, bursu izgriež pilnībā. Tiesa gan, starp konservatīvo un ķirurģisko ārstēšanu reizēm pielieto arī injekcijas un punkcijas, kad atsūc šķidrumu vai ievada medikamentus.

Ceļa bursīts

Vēl viena nozīmīga bursa atrodas ceļa locītavas rajonā – priekšpusē starp ādu un ceļa kauliņu. Šo bursu var traumēt, berzējot vai sasitot ceļus uz cietas virsmas, tieši tāpēc riska grupai pieskaitāmas pat mājsaimnieces, kas mazgā grīdu, tupot uz ceļiem. Arī flīžu licēji, automehāniķi un pat biežas lūgšanas praktizējoši cilvēki.

Ceļa gļotsomiņas iekaisuma simptomi un ārstēšana ir tādi paši kā elkoņa bursītam.

Ja locītavu piemeklējis bursīts, galvenais – ļauj tai atpūsties.

Pleca bursīts

Plecā bursa novietota zem lielā deltveida muskuļa. Tā kā tā ir paslēpta un labi aizsargāta un to tieši traumēt ir grūti, biežākais bursīta iemesls ir pārslodze, rokas turot augstāk par plecu līmeni – karot veļu, krāsojot griestus utt. Savukārt sasitot elkoni, var iedzīvoties divās problēmās – gan elkoņa, gan arī pleca bursītā, jo, piemēram, krītot bursa tiek traumēta netieši un saspiesta starp pleca un lāpstiņas kauliem.

Atsevišķs gadījums, kura iemeslu īsti nezina neviens, ir pleca kalcinējošais bursīts.

Šajos gadījumos rentgena uzņēmumā pleca bursas rajonā var redzēt kalcinātus jeb cietus veidojumus, kas traucē kustības. Biežākie simptomi ir sāpes plecā, paceļot rokas virs plecu līmeņa, vai naktī guļot, jo tad tiek saspiesta bursa, kas arī rada sāpes. Diagnostika šajā gadījumā ir sarežģītāka, jo pati pleca locītava ir gana sarežģīta. Vispirms tev noteikti veiks rentgena pārbaudi, tad ultrasonogrāfiju un magnētisko rezonansi.

Ārstēšana? Arī šajā gadījumā tā var būt gan konservatīva, gan ķirurģiska – atkarībā no tā, cik nopietns iekaisums. Pleca locītavas bursīta ārstēšanā populāras un efektīvas ir blokādes, locītavas rajonā ievadot kortikosteroīdus un medikamentus.

Notiek arī brīnumi

Nestrutainie bursīti lielākoties nav bīstami dzīvībai, tādēļ, ja vien tici un vēlies, vari dot priekšroku arī netradicionālām ārstēšanas metodēm. Brīnumi tiešām notiek. Piemēram, bijis gadījums, kad pats ķirurgs nevēlējās griezt sev ieilgušu elkoņa bursītu, un tik ilgi nogaidīja, ka gļotsomiņas iekaisums vienkārši izzuda. Savukārt kāds jauns uzņēmējs, kuram elkoņa bursīts te paasinājās, te periodiski stāvoklis sāka uzlaboties, te atkal pasliktinājās, pievērsās savas garīgās pasaules sakārtošanai. Pēc kāda laika brīnumainā kārtā pazuda arī bursīts. Tā teikt – neticami, bet fakts.

Analizējot šos gadījums, dakteris ir pārliecināts, ka liela nozīme ir tam, vai cilvēks spēj ierobežot savu aktivitātes līmeni.

Ja spēj, tad dabas paredzētais iekaisuma izzušanas un dzīšanas mehānisms darbojas nevainojami. Tiesa gan, nogaidoša taktika pieļaujama tikai tad, kad dakteris izvērtējis, vai bursīts nav strutains, bīstams tavai veselībai un pat dzīvībai.

Piemēram, ja ir pleca bursīts, nogaidošas vai aktīvas ķirurģiskas taktikas izvēlē nozīmīgs kritērijs ir sāpes. Ja iespējams ar medikamentiem nodrošināt atsāpināšanu, var ārstēt konservatīvi. Pretējā gadījumā ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Kā saka dakteris – ja sāp, tad nav jācieš un jāmokās, bet jārīkojas tūlīt.