Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Asinis patiešām varētu izskatīties vizuāli biezākas, ja analīzes cilvēks nodod agri no rīta, bet iepriekšējā vakarā nav uzņemts pietiekami daudz šķidruma. Ne vienmēr biezākas asinis liecina par ko sliktu, taču reizēm tas var būt bīstami, un ne vienmēr situāciju atrisina šķidruma uzņemšana. Lai noteiktu, vai ir pamats satraukumam, jāizvērtē analīžu rezultāti. Hematologi par biezām asinīm runā trijos gadījumos.
Pārāk daudz asins šūnu
Hematologi visbiežāk sastopas ar tādu lietu kā policitēmija jeb īstā pilnasinība – asins šūnu paaugstināts daudzums. Šī kaite pieder ļaundabīgām hroniskām asins slimībām, un visbiežāk to novēro 50–70 gadu vecumā. Lai gan policitēmija ir reta kaite (uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju 1–5 gadījumi), tomēr tā ir gana aktuāla – Latvijā reģistrēta vairāk nekā 600 pacientiem.
Īstās pilnasinības gadījumā iegūtas gēnu mutācijas dēļ kaulu smadzenēs veidojas izmaiņas, kas noved pie pastiprinātas asins šūnu ražošanas.
Asins šūnas, it īpaši sarkanie asinsķermenīši eritrocīti, var būt lielākā daudzumā – to sauc par eritrocitozi. Tāpat vairāk var būt trombocīti vai asins plātnītes, kas atbild par asins recēšanu, kā arī leikocīti, un tad šo stāvokli dēvē par leikocitozi. Policitēmijai mēdz būt dažādas izpausmes, piemēram, galvas reibšana, nespēks, jušanas traucējumi rokās un kājās, ādas nieze pēc mazgāšanās, redzes traucējumi –, taču bieži vien īpašu simptomu nav.
Ja ģimenes ārstam pēc asins analīžu rezultātiem radīsies aizdomas par hematoloģisku kaiti, viņš sūtīs pie hematologa, kurš tālāk veiks papildu izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai tā ir īstā policitēmija vai izmaiņas asins analīzēs tomēr saistītas ar kādu citu kaiti. Šajā gadījumā jāizslēdz, vai nav hipoksijas jeb skābekļa trūkuma, ko var konstatēt pie dažādām plaušu slimībām un iedzimtām sirdskaitēm, kad asinīs ir paaugstināts eritrocītu skaits.
Organisms situāciju mēģina kompensēt, pastiprināti ražojot eritrocītus – lai piegādātu trūkstošo skābekli līdz orgāniem.
Šajā gadījumā hematologi neko īsti palīdzēt nevar, jo jāārstē kaites, kas ir paaugstinātā eritrocītu daudzuma iemesls.
Svarīgi! Palielināts eritrocītu daudzums asinīs nereti ir kaislīgiem smēķētājiem, it īpaši, ja viņi neuzņem pietiekami šķidruma. Arī šajā gadījumā kaulu smadzenēm tiek dots signāls, ka kompensācijai jāražo vairāk eritrocītu, lai organismu apgādātu ar skābekli.
Kā ārstē?
Ja cilvēks ir gados jauns un viņam iepriekš nav bijusi tromboze, tad sākumā ārstē ar aspirīnu un asins nolaišanu, noņemot lieko šūnu daudzumu, lai šķidrinātu asinis. To var darīt gan slimnīcā, gan dienas stacionārā. Procedūra nav pārāk sarežģīta, taču to veic tikai specializētās ārstniecības iestādēs.
Tās laikā vēnā ievada aizvietojošu fizioloģisko šķīdumu un pēc tam nolaiž 300–500 ml asiņu, līdzīgi kā donoriem.
Savukārt, ja cilvēkam ir augsts risks – proti, viņš ir vecāks par 65 gadiem, viņam ir bijusi tromboze un analīzēs ir arī paaugstināts trombocītu daudzums –, tad jālieto ķīmijterapijas medikamenti. Lielākoties tā ir ilgstoša terapija. Diemžēl policitēmiju nevar izārstēt pilnībā, taču ir iespējams samazināt šūnu daudzumu, lai šķidrinātu asinis, novērstu simptomus, ja tādi ir, un samazinātu trombozes risku.
Nepareizi olbaltumi
Reizēm kaulu smadzenēs ir plazmas šūnas, kas ražo nepareizu olbaltumu jeb proteīnu, kura turklāt ir par daudz, un tas var radīt dažādu orgānu bojājumus. Pie šo slimību grupas pieder cita ļaundabīga asins kaite – Valdenstrēma makroglobulinēmija.
Tā ir retāka nekā policitēmija, ar to slimo 1–9 pacienti no 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Tad var būt palielināti limfmezgli, mazasinība, tirpšanas sajūta kāju un roku pirkstos, deguna asiņošana, pastiprināta svīšana, paaugstināta temperatūra, svara zudums.
Kā ārstē?
Slimību ārstē ar ķīmijpreparātiem, bet citkārt nozīmē arī imūnterapiju ar mērķi nogalēt šūnas, kas ražo nepareizo proteīnu. Reizēm veic plazmaferēzi, kad paņem asinis no vēnas un ar speciālu aparatūru atdala lieko olbaltumu, pēc tam attīrīto plazmas daļu atlaiž atpakaļ asinsritē.
Asinis rec pastiprināti
Salīdzinoši biežāk, 2–5 procentiem iedzīvotāju, biezu asiņu cēlonis ir iedzimti izmainīta asins recēšana. To nav iespējams atklāt asins analīzēs – tās noteikšanai jāveic speciāli papildu izmeklējumi.
Asins recēšanas līdzsvaru izjauc iedzimta mutācija – paaugstināti asins recēšanas faktori.
Pie šīs slimību grupas pieder iedzimtās trombofilijas, no kurām visbiežāk sastopama Leidena faktora mutācija un protrombīna gēna mutācija, taču šos gēnus nevienam profilaktiski tāpat vien nepārbauda. To dara vienīgi tad, ja cilvēkam bijusi ne ar ko citu neizskaidrojama tromboze, kad trombs bloķē asinsvadu.
Nedrīkst aizmirst arī, ka pastiprināta recēšana mēdz būt iegūta dzīves laikā, piemēram, to var veicināt autoimūnas sistēmiskas un onkoloģiskas slimības, tostarp arī asins vēzis, ķīmijterapijas saņemšana. Diemžēl daudzi nemaz nezina par šādu problēmu, kamēr nav izveidojies trombs.
Kā ārstē?
Ārstēšanu galvenokārt nozīmē, ja ir tromboze, izmanto speciālus medikamentus trombu šķīdinātājus un antikoagulantus. Profilaktiska ārstēšana, lai trombi asinsvados neizveidotos, tiek nozīmēta tajos gadījumos, kad ir vairāki riska faktori, ka tādi var izveidoties, vai arī paredzēta operācija.
Svarīgi! Visi šie trīs stāvokļi ir bīstami ar paaugstinātu trombožu risku. Tas nenozīmē, ka katram trombs noteikti nobloķēs asinsvadu, taču šis risks ir palielināts.
Padoms
Lai trombi nepārsteigtu nesagatavotu, ieteicams reizi gadā vai vismaz divos gados nodot asins analīzes. Arī tad, ja nav nekādu simptomu, jo asins slimības var atrast arī nejauši, vienkārši veicot asins analīzi. Ja analīzēs ir kāds komentārs vai sarkans pasvītrojums, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš, ja būs nepieciešams, nosūtīs pie hematologa – asins ārsta.
