Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir īstais bezmiegs?
Tam ir pat skaists nosaukums – insomnija… Jā, miegs mums nepieciešams tikpat kā ūdens – jau pēc trijām diennaktīm, to nesaņemot, cilvēks var iet bojā. Jo tieši miegā notiek nozīmīgu organisma procesu atjaunošanās. Tu jau pati zini: ja tevi nomoka bezmiegs – tātad ir grūtības aizmigt vai būt aizmigušai pietiekami ilgu laiku pat tad, ja ir iespēja to darīt –, tad dienas laikā neesi vairs lietojama. Neizgulēšanās izpaužas kā pastiprināts nogurums, grūtības koncentrēties, samazinās darbspējas un darba kvalitāte, mainās garastāvoklis un ne uz to jaukāko pusi.
Mēs, ārsti, bezmiegu iedalām akūtā un hroniskā formā. Akūti miega traucējumi (iemigšanas vai miega kvalitātes traucējumi), ļoti ticams, bijuši mums katrai – tie raksturīgi pirms eksāmeniem, nozīmīgiem psihoemocionāliem pārdzīvojumiem un bieži vien pāriet bez ārstēšanas.
Savukārt par hronisku bezmiegu var runāt tad, ja tas tevi traucē vismaz trīs naktis nedēļā un ilgst vismaz trīs mēnešus no vietas. Ar gadiem šie traucējumi mēdz pieaugt. Bezmiegs rada daudz ciešanu, un to es bieži redzu, pieņemot pacientus.
Kāpēc nenāk miegs?!
Bezmiegu izraisošie faktori ir daudzi un dažādi, un nereti tie ir ārpus tavas kontroles zonas – piemēram, psiholoģisks stress, fiziskas slimības, attiecības darbā, ģimenē. Taču daži faktori ir tikai tevis pašas radīti – neregulārs miega režīms, miegu traucējošu vielu lietošana, satraucošu raidījumu skatīšanās pirms miega…
Kad šie pagaidu faktori tiek likvidēti, daudzas atgūst normālo miega režīmu, tomēr daļai hroniski miega traucējumi turpina attīstīties.
Kā tikt galā bez zālēm?
Visbiežāk pirmais, pie kā parasti dodas pēc palīdzības, ja nevari naktīs gulēt, ir ģimenes ārsts, retāk – neirologs un psihiatrs. Būtu labi, ja tu pirms vizītes pie daktera kādu laiku rakstītu savu miega režīma dienasgrāmatu. Tā speciālistiem palīdzēs atpazīt miega traucējumu dabu un noderēs arī ārstēšanas procesā.
Tev arī jābūt gatavai uz sadarbību ar savu dakteri. Uzklausi viņu ar visu nopietnību, kad ārsts tev stāsta par faktoriem, kas var izraisīt miega traucējumus, un, ja viņš norāda, kādi ieradumi tev jāpamaina…
- Ārstējot hroniskus miega traucējumus, ļoti būtiski ir mazināt trauksmi. Esmu novērojusi, ka nereti sievietes ar hronisku bezmiegu jau pirms miega domā par to, kas sekos, ja nevarēs aizmigt. Šīs domas provocē trauksmi, kas savukārt atkal rada miega traucējumus. Dažreiz viņas nepieciešams tikai izraut no šī apburtā loka, lai stabilizētu miega ritmu.
- Ļoti labus rezultātus sniedz biheiviorālā terapija, paralēli ieviešot jaunus paradumus miega veicināšanai. Proti, ir ļoti svarīgi iet gulēt jau tad, kad sajūti nogurumu un miegainību. Atliekot gulētiešanu uz vēlāku laiku, tu vari palaist garām labo aizmigšanas laika intervālu, un vēlāk tik tiešam būs grūti iemigt. Ņemot vērā klīniskos novērojumus, publikācijās norādīts, ka grūtāk aizmigt, sākot apmēram no pulksten 23.
- Noderīga metode ir tā sauktā miega ierobežošana. Tā vērsta uz miega efektivitātes uzlabošanu. Tātad sākumā ārsts tev lūdz novērtēt, cik ilgu laikposmu diennaktī tu tiešām esi gulējusi, cik ilgi vāļājusies pa gultu vai gultā veikusi citus darbus, kā arī – uz cikiem visefektīvāk uzstādīt modinātāju, lai pēc pamošanās tu justos mundra.
- Vakarā pirms miega noteikti vari izmantot relaksēšanās metodes, kas palīdz atslābināt muskuļus un atslēgt domas.
- Arī nākamās dienas plānošana, veicot ierakstus plānotājā un dienas gaitā tos pārskatot, palīdz sakārtot domas un noteikt, kas no dienā notikušā bijis pozitīvs, ko no ieplānotā izdevies realizēt, tā labvēlīgi ietekmējot turpmākās dienas norisi un mazinot trauksmi – tātad veicinot normālu miegu. Taču ar plānošanu nevajadzētu aizrauties ilgāk par 15 minūtēm un – nav vēlams ierakstus veidot ar formulējumu «ja – tad». Tas tikai palielinās trauksmi, jo aizvedīs pie tādu jautājumu risināšanas, kas nav atkarīgi tikai no tevis.
Varbūt tabletīti…
Vieglākos gadījumos, ja ir akūti miega traucējumi, var palīdzēt fitoterapija vai nomierinoši preparāti. Taču, ja ir nozīmīgi emocionāli pārdzīvojumi ar būtisku trauksmi, tad būs nepieciešama ārsta palīdzība. Nereti šādās situācijās dakteri izraksta trankvilizatorus.
Reizēm šie preparāti ir tiešām nepieciešami, taču jāatceras, ka – tie jālieto īslaicīgi.
Turklāt jākonkretizē lietošanas periods un biežums, nevis – kā kādreiz dažs mēdz ieteikt – «lietot pēc vajadzības». Jo – ko nozīmē pēc vajadzības?! Varbūt tu uzskatīsi, ka tas var būt kaut katru vakaru ilgāk nekā mēnesi vai pat vairākas reizes dienā! Nē, tas absolūti neder! Un vispār, lai izvēlētos zāles bezmiega ārstēšanai, jāņem vērā ļoti daudzas nianses. Minēšu tikai dažus aspektus, lai tu saprastu, cik miega zāļu izrakstīšana ir smalks process…
Visbiežāk akūta bezmiega ārstēšanai iesaka trankvilizatorus, kas darbojas kā benzodiazepīnu receptoru agonisti, – tā dēvētos pamus jeb benzodiazepīnus: diazepāmu, lorazepāmu, midazolāmu, bromazepāmu, alprazolāmu, fenozepāmu, kam piemīt ne tikai miega efekts, bet arī muskuļus relaksējoša iedarbība. Tie noņem trauksmes līmeni, un līdz ar to tu esi pilnīgi mierīga un vari gulēt.
Ja šādam medikamentam ir īslaicīga darbība, kas miega periodā izzūd, problēmu parasti nav, taču, ja medikamenta darbība turpinās arī pēc pamošanās, tas otrā dienā var ietekmēt gan atmiņu, gan koncentrēšanās un ātras reaģēšanas spējas, pat līdzsvaru un kustību koordināciju. Piemēram, temazepāmam, loprazolamam un lormetazepāmam pussabrukšanas periods ir līdz 12 stundām, un šos stipros miega līdzekļus drīkst lietot tikai tad, ja cilvēkam nav obstruktīvas miega apnojas – ja viņš naktī nekrāc ar elpošanas apstāšanos uz brīdi.
Ir arī tā dēvētie nebenzodiazepīni jeb z-vielas: Zolpidem, Zopiclone, Zaleplon (Stilnox, Somnols), kas uzlabo miega kvalitāti, saīsinot iemigšanas periodu. Bet – tos nedrīkst lietot ilgstoši gadiem. Maksimums – līdz diviem, varbūt līdz četriem mēnešiem, kad grūti iemigt stresa dēļ. Padzer zāļu kursu, pa to laiku nostabilizē ikdienas dzīves sadaļu, kura tevi uztrauc un neļauj iemigt, un pēc tam medikamentu vairs nelieto.
Šīm zālēm būtiskākā atšķirība no daudziem pamiem ir īsais darbības periods, īsāks pusizvades laiks – četras līdz sešas stundas, līdz ar to z-vielas neietekmē nākamās dienas aktivitāti. Taču svarīgi ņemt vērā, ka arī šo medikamentu iedarbību pastiprina alkohols, izraisot ilgstošāku medikamenta ietekmi nākamajā dienā.
- Zolpidemam (Stilnox, Zolpidem) un zaleplonam ir ātrs (30–60 minūtes) iedarbības sākums un īss darbības ilgums. Tie der tieši bezmiega ārstēšanā ar iemigšanas grūtībām.
- Zopiklonam (Somnols, Imovan) pusizvades periods ir sešas līdz astoņas stundas, un tas ir efektīvs gan iemigšanas traucējumu gadījumā, gan ārstējot arī citas bezmiega formas.
Pētījumos ar brīvprātīgajiem tika pierādīts, ka zaleplons neietekmē autovadīšanas prasmes, ja to lieto vismaz piecas stundas pirms braukšanas. Tas nozīmē, ka šīs zāles vari ieņemt nakts laikā – ja tu jau ilgu laiku centies iemigt vai arī ja pamosties nakts laikā un vairs nespēj aizmigt. Ja pēc medikamenta lietošanas nogulētas piecas stundas, paģiru efektam nevajadzētu būt.
Arī antidepresantus reizēm veiksmīgi izmanto bezmiega ārstēšanā, bet ne visus, daži tomēr izmaina miega arhitektoniku, piemēram, tāds ir escitaloprāms. Antidepresantus parasti iesaka kā miega līdzekļus īpašos stāvokļos. Piemēram, ja tu esi zaudējusi darbu vai šķiries no vīra un, loģiski, jūties nomākta. Tu it kā saņemies, bet redzi, ka situācija nerisinās, nespēj gulēt… Šādās reizēs izmanto trimipramīnu, mirtazapīnu, trazodonu, kas ir nomierinoši antidepresanti.
Nav objektīvu pierādījumu tam, ka ļoti mazas triciklisko antidepresantu devas (piemēram, amitriptilīns), uzlabotu miegu, kad ir primārs bezmiegs.
Arī tad labāk lietot mirtazapīnu, kas noder, ja ir izteikts bezmiegs.
No antiepileptiskiem līdzekļiem miega kvalitāti ietekmē fenobarbitāls un fenitoīns, saīsinot iemigšanas periodu un pagarinot kopējo miega laiku. Gabapentīnam novērots, ka tas samazina īslaicīgās atmošanās biežumu, savukārt pregabalīns saīsina iemigšanas periodu un pagarina kopējo miega ilgumu. Levetiracetāms uzlabo miega kvalitāti veseliem pieaugušajiem, taču var radīt bezmiegu tiem, kam ir epilepsija.
Kā tikt galā ar pierašanu?
Protams, tā biedē daudzas. Ir taču dzirdēti šausmu stāsti, ka tu pārtrauc lietot pamus un tiek novēroti slikta miega atsitiena periodi… Tādi tik tiešām ir. Taču – pirmkārt, īslaicīgi.
Otrkārt, lai atsitienu mazinātu, šīs stiprās miega zāles jāatceļ pakāpeniski, pamazām un lēnām mazinot devu, līdz tā kļūst par placebo. Otrs variants – tu vari medikamentu lietot tikai katru trešo nakti. Tā pēc laika ir iespējams pārliecināties, ka tu spēj aizmigt arī bez tabletītes.
Atsevišķi!!!!!
Bezmiega TIPI
1. Agrīns, sākotnējās fāzes iemigšanas bezmiegs – vienkārši grūtības iemigt.
2. Uzturēšanas bezmiegs – miegs ir fragmentēts, nemierīgs, naktī atkārtoti mosties.
3. Agrīns pamošanās bezmiegs – tu mosties par agru un nespēj atgriezties miegā.
Īslaicīga bezmiega iemesli!
Psihiatriskas slimības
*Depresija
*Trauksme
Izrakstīti medikamenti
*Bēta blokatori
*Antidepresanti
Citas vielas
*Kofeīns
*Alkohols
*Stimulanti
Medikamentu lietošanas pārtraukšana
Sāpes
Slimības
*Īpaši sirds un asinsvadu slimības
*Elpošanas sistēmas slimības
*Uroloģiskas saslimšanas
*Nemierīgo kāju sindroms
Miega un nomoda cikla traucējumi
*Darbs maiņās
*Neregulāra dienas rutīna
Psiholoģisks stress
*Zaudējums
*Palielināts uzbudinājums
*Bailes par modinātāja nedzirdēšanu
*Troksnis
*Bērni
