Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dr. med. Vilnis Dzērve – Tāluts
- Fiziologs un kardiologs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks.
- Viens no trim Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma autoriem.
- Nupat piešķirta Gada balva medicīnā 2022 par mūža ieguldījumu medicīnā.
Paaugstinātu asinsspiedienu ārsti sauc par hipertensiju. Un tā ir tiesa, ka paaugstinātu asinsspiedienu sākumā var mēģināt un pat izdodas koriģēt ar veselīgu dzīvesveidu, kurā ietilpst sabalansēts uzturs (un nevis kādi atsevišķi brīnumprodukti!), fiziskās aktivitātes, normāls svars vai vismaz neaptaukošanās, mazāk sāls, nesmēķēšana, nestresošana, pietiekams un kvalitatīvs miegs. Ja ar dzīvesveida izmaiņām vien nepietiek, jālieto zāles pret augstu asinsspiedienu un citām slimībām, kas to var paaugstināt. Savukārt šādas publikācijas – solījumi vai kārdinājumi, ka visu veselīgā dzīvesveida plejādi un medikamentus aizstās kāds no entajiem uztura bagātinātājiem, – pilnībā sagrauj to, ko ārsti gadiem centušies saviem pacientiem un Latvijas iedzīvotajiem skaidrot un popularizēt. Visnaskāk uz šī āķa uzķeras cilvēki, kuri ļoti uzticas jebkuram presē un tagad arī internetā publicētajam vārdam, neaizdomājoties – kas tas par pētījumu, kā pierādīts un vai vispār pierādīts… Ja jau publicēts, tātad taisnība! Turklāt cilvēka psihei piemīt izteikta vēlme piemeklēt sev izdevīgus viedokļus – tos, kas ir pašam pa prātam.
Tātad: kāpēc sevi mocīt, darot kaut ko, kas ir grūti, jo neierasti?!
Kāpēc pūlēties ēst citādāk (veselīgi un apzināti), kāpēc sportot, ja es jau tā kustos, kāpēc lietot ķīmiju (ārsta izrakstītās zāles), ja var par 6–22 eiro nopirkt, piemēram, ķiploku kauliņu ekstraktu bundžiņā mēnesim un ticēt, ka asinsspiediens šādā veidā normalizēsies?!
Vieglprātība ir nevietā
Kas notiek, ja vieglais plāns neizdodas?
Augšējais jeb sistoliskais spiediens rāda, kāds ir asinsvadu sieniņu pretestības spēks asins plūsmai, kad sirds kreisais muskulis, maksimāli saspiežoties, izsviež asinis aortā. Var teikt arī, ka sistoliskais spiediens parāda sirds jaudu, ar kādu tā izsviež vai ir spiesta izsviest ārā asinis. Savukārt apakšējais jeb diastoliskais spiediens rāda, kāds ir asins spiediens uz artēriju sienām, kad sirds ir pilnībā atslābināta. Normāli artērijas ir kā elastīgas caurulītes, kuras saraujas un atlaižas – pulsē tāpat kā sirsniņa, bet, ja artērijas siena ir cieta, neelastīga, tad asinsplūsma, kas tiek izsviesta no sirds kreisā kambara, ir spēcīga un vienmērīgi spiež uz visām pusēm – uz asinsvada iekšējo slāni. Rezultātā izstrādājas dažādi faktori, kuri izraisa visvisādas problēmas asinsvados. Galvenie mērķorgāni, kurus ietekmē augsts arteriālais spiediens, ir sirds, sirds asinsvadi, nieres, acis un smadzenes.
Cik ir jābūt?
Šobrīd pieņemts, ka optimāls arteriālais asinsspiediens jebkurā vecumā ir 120/80 mmHg. Normāls spiediens ir tāds, kurš turas robežās no 120 līdz 129 mmHg un no 80 līdz 84 mmHg, augsti normāls spiediens skaitās vēl līdz 140/90 mmHg. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts jeb ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, kas jau paši par sevi veicina asinsvadu bojājumus, asinsspiediena augstākā norma ir par pieciem milimetriem zemāka – tātad 135/85 mmHg. Šādi cipari pamatoti daudzos nopietnos klīniskajos pētījumos – ja šo robežu ilgstoši pārsniedz, tad var notikt dažādi sirds un asinsvadu negadījumi: infarkts, insults, ātrāk bojājas nieres. Tāpēc augstais asinsspiediens vienalga ar kādiem paņēmieniem ir jāpazemina.
Jāņem vērā arī fakts, ka cilvēkam gados, visticamāk, ir izteiktāka asinsvadu ateroskleroze, līdz ar to asinsvadi vairs nebūs tik elastīgi kā jaunībā. Tātad pastāv lielāka varbūtība, ka, pēkšņi pārāk strauji paaugstinoties spiedienam, var notikt pastiprināts asinsvadu bojājums. Lūk, tāpēc ir svarīgi, lai nenotiktu straujas spiediena svārstības, jāuztur daudzmaz vienāds asinsspiediens.
Proti, jāpanāk, lai spiediens dienas laikā mainītos nevis kā asi zāģa zobi, bet līgani un ne vairāk par 20 mmHg
. Arī tāpēc ir ļoti precīzi un regulāri jālieto asinsspiedienu samazinošās zāles, jo tās šo līganumu nodrošina.
Kāds ir reālais fons?
No 2018. gada 2. augusta līdz 2020. gada 31. augustam Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi un E. Gulbja laboratoriju veica Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu. Tajā piedalījās 6000 cilvēku liela kopa, veidota datorizētas nejaušas atlases rezultātā, vecumā no 25 līdz 74 gadiem, – tie kuri piekrita atbildēt uz jautājumiem un veikt izmeklējumus. Secinājumi? Tie daudz ko izskaidro. Piemēram, analizējot sakarību starp paaugstinātu asinsspiedienu un izglītības līmeni, tika atklātas nozīmīgas tendences, proti – jo augstāks ir izglītības līmenis, jo zemāks arteriālās hipertensijas izplatības risks. Šī sakarība sevišķi izteikta ir vīriešiem: respondentiem ar pamatizglītību paaugstināta asinsspiediena izplatība ir 49,9 procenti, bet respondentiem ar augstāko izglītību – 27,5 procenti. Savukārt sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni paaugstināta asinsspiediena izplatība ir 33,2 procenti, bet ar augstāko izglītību – 18,8 procenti.
Arteriālā asinsspiediena mērījumi apliecina, ka vidēji 34,3 procentiem pētījuma respondentu tas ir optimāls (Sliktā jeb zema blīvuma lipoproteīna holesterīns (ZBLH) virs 3,0 mmol/l ir 63,1 procentam vīriešu un 61,1 procentam sieviešu. Daudz! Tikpat satraucošs ir fakts, ka ne mazums cilvēku ar paaugstinātu spiedienu, kuriem ārsts nozīmējis arī pretholesterīna zāles, tās lieto neregulāri, neapzinīgi vai nelieto nemaz. Tātad viņi kādā brīdī ir zaudējuši nopietno attieksmi pret savu problēmu un tai vairs nepievērš vajadzīgo uzmanību, neraugoties uz iespējamām sekām. Bet tās, kā noskaidrojām, ir bīstamas.
Par ķiplokiem un spiedienu
Cilvēkiem patīk uztura bagātinātāju anotācijās lasīt apsolījumus, ka ķiploki var pretoties kaitīgiem mikroorganismiem. Ka, patērējot tikai 3–5 mg alicīna dienā, tam var būt labvēlīga ietekme uz kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeni… Bet – kur ir pētījumi un pierādījumi? Tādu nav! Jā, balstoties uz tautas medicīnu, kas vairāk vai mazāk ir gadiem krāta personiska pieredze, mēs par ķiplokiem regulāri atceramies rudenī, ziemā un pavasarī, kad visapkārt klejo elpceļu vīrusi – tad cenšamies vairāk lietot svaigi sarīvētus ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm, ķiplokmaizītēs… Taču zinātniskos pētījumos šis pretvīrusu un pretmikrobu darbības mehānisms nav atrasts. Ķiploki satur ēteriskās eļļas, selēnu, sēra derivātus, alicīnu, kam ir novērota antimikrobu darbība in vitro. Tomēr citi pētnieki uzsver, ka alicīns ir nestabils savienojums, kas pēc nonākšanas kuņģa un zarnu traktā asinsritē nav atrodams. Tāpat nav zinātniski pamatotu atzinumu, ka ķiploki un tajos esošie savienojumi palīdzētu pazemināt augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Ja būtu, kardiologi par tiem noteikti zinātu un pirmie informētu savus pacientus un pārējos.
Re, cik interesanti!
- Ārsta izrakstītos medikamentus pastāvīgi lieto 84,5 procenti respondentu, kam ir augsts asinsspiediens, neregulāri – 6,8 procenti.
- Vairāk nekā viena piektdaļa hipertensijas pacientu ir ar garu slimības laiku – ilgāku par 25 gadiem. Gandrīz 30 procenti vecāka gadagājuma sieviešu ir šinī grupā, un 95 procenti šo sieviešu pastāvīgi lieto medikamentus. Tas varētu būt apstiprinājums faktam, ka regulāra pareizo zāļu lietošana pagarina dzīvildzi, ja arteriālā hipertensija tiek kontrolēta.
AVOTS: Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums, 2020.
Projektu «Ārsti šokā» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ārsti šokā» saturu atbild «Žurnāls Santa».
