• Šobrīd

    weather img

    Rīga +9°C

    Covid-19 vakcīna tiem, kam bija vai ir vēzis. Vai un kad potēs?

    Onkoloģija
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    13. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tik tieši jautā onkoloģijas pacienti. Atbild Dr. med. SANDRA LEJNIECE, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore.

    – Onkoloģiskie pacienti ir, kā angliski saka, fragile, trausli un viegli ievainojami. Respektīvi, viņu imūnsistēma jau ir izmainīta – tāpēc, ka ir audzējs. Imūnsistēmu ietekmē arī ķīmijterapija, staru terapija un citas terapijas, ko pacients saņēmis. Šiem pacientiem ir dubults risks, ka, saslimstot ar kovidu, infekcija var izvērsties ļoti smagi. Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca onkoloģiskos pacientus uzsāk vakcinēt pret Covid-19

    – Kā jūs nosakāt, kuri būs pirmie? Latvijā ir aptuveni 80–90 tūkstoši onkoloģisko pacientu. 
    – Prioritizācijas plāns ir izveidots, ņemot vērā Eiropas vadlīnijas – konkrēti ESMO (European Society of Medical Oncology), EHA (European Hematology Association) un EBMT (European Blood and Bone Marrow Transplantation Group) rekomendācijas un nostājas šajā jautājumā. 

    Prioritāri mēs vakcinēsim tos, kas nāk pa zaļo koridoru un kuriem pirmo reizi ir apstiprināta onkoloģiska diagnoze un vajadzēs terapiju. Visaugstākajā riska grupā ir onkoloģijas pacienti ar hematoloģiskajām slimībām, tās ir: akūta leikoze, mielomas slimība, limfomas un hroniska limfoleikoze. No tā dēvēto solīdo audzēju grupas vislielākā bīstamība ir pacientiem ar plaušu vēzi. Bet arī pārējie pirmreizējie pacienti ar citas lokalizācijas audzējiem varēs pirms terapijas uzsākšanas vakcinēties. Piemēram, ja ir diagnosticēts krūts vēzis, zarnu vēzis, olnīcu vēzis un tā tālāk… To izlems ārstējošais ārsts.

    Vēl mēs vakcinēsim visus, kas ir perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas programmā – gan pacientus, gan cilmes šūnu donorus. Izrēķinājām, ka kopumā tie ir aptuveni piecdesmit cilvēki gadā. Ar šo jautājumu nodarbojas viena konkrēta nodaļa Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikā. Lai lieki neapgrūtinātu šos pacientus un arī donorus ar papildu pienākumiem, ārstējošais ārsts veiks visas nepieciešamās darbības – pieteiks viņus vakcinācijai un turpinās uzraudzīt viņu veselības stāvokli pēc potes saņemšanas. 

    – Kas notiek ar pārējiem? 
    – Pārējiem, kas ir lielākā onkoloģisko pacientu grupa, drošības apsvērumu dēļ būtu jāvakcinējas pie sava ģimenes ārsta vai tuvāk mājām, lai viņiem nav jābrauc uz Rīgu, uz Austrumu slimnīcu. Robežšķirtne, kurā prioritātes grupā katrs ietilpst, ir pieci gadi. Ko tas nozīmē? Tātad tiem, kam vēl nav pagājuši pieci gadi, kopš viņi pabeidza aktīvo ārstēšanos, jāpiesakās nevis vietnē manavakcina. lv, bet gan jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, un viņš šos pacientus ierakstīs prioritārajā rindā, kas ir paredzēta cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

    Savukārt tas, kuram izārstēts vēzis un remisija ir ilgāka par pieciem gadiem, rēķinot no tās dienas, kad viņš pabeidzis terapiju, drīkst vakcinēties parastajā kārtībā vai arī prioritāri pēc vecuma grupas vai pēc blakusslimībām, kas viņam ir, bet onkoloģiskā slimība vairs nav tā, kas nosaka viņa vakcinācijas prioritizāciju. Un viņam ir jāreģistrējas vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989.

    Ja ģimenes ārstam nav skaidrs, kurā vakcinācijas grupā konkrētais onkoloģiskais pacients atrodas un vai viņu drīkst vakcinēt, šādam nolūkam mēs ģimenes ārstiem izveidojām divas e-pasta adreses: vakcinacija.onkologija@aslimnica.lv  adresēta onkologam ķīmijterapeitam, bet vakcinacija.hematologija@aslimnica.lv – hematologam. Ģimenes ārsts par savu pacientu aizsūta jautājumu – protams, jāuzrāda viņa personas kods, lai mēs varam pacienta datus atrast savā sistēmā, un dakteris ātri saņems atbildi. 

    – Vai ir arī onkoloģiskie pacienti, kurus nedrīkst vakcinēt? 
    – Ir atsevišķi gadījumi. Proti, ir medikamenti un terapijas, kad patiešām cilvēku nedrīkst uzreiz vakcinēt. Piemēram, potēšanās pret Covid-19 ir jāatliek slimniekiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā ir saņēmuši monoklonālās antivielas (Rituximab), kas iznīcina B-limfocītus. Bet šos pacientus mēs zinām pēc vārdiem, personas kodiem, un mēs viņus apzināsim paši. 

    Pēdējo pāris nedēļu laikā man zvana daudz pacientu, vaicā – kas un kā būs? Un visiem to vien stāstu, ka vajag potēties. Pēc tam seko jautājums: «Vai jūs pati vakcinējāties?» Jā, esmu jau potējusies un ļoti labi jutos. Principā es visas vakcīnas līdz šim panesu slikti, izņemot šo. Man vakcinēja Pfizer/BioNTech izstrādāto vakcīnu, jo tobrīd bija tikai šī.

    – Tagad, kad ir pieejamas trīs dažādas vakcīnas – P­fizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna –, vai tiek diferencēts, kura būtu labāka tieši onkoloģijas pacientiem? 
    – Nē, tas nav diferencēts. Eiropas vadlīnijas tieši uzsver, ka visas vakcīnas, kas Eiropas Savienībā ir reģistrētas, drīkst ievadīt onkoloģijas pacientiem. Esmu skatījusies arī ASV vadlīnijas, tur šajā jautājumā ir tieši tāda pati nostāja.

    Es saprotu pacientu bažas – viņu imunitāte onkoloģiskās slimības dēļ jau tā ir cietusi, un tad vēl vakcīna… Bet ir jāpotējas.

    Protams, antivielas pēc vakcinēšanās varbūt neizveidosies tik daudz, kā vajag, bet cilvēks būs pasargāts no smagām Covid-19 formām. Jo tas, ko mēs redzējām klīnikā, kad nevakcinētie pacienti saslima ar kovidu ķīmijterapijas vidū, zināt, ir briesmīgi. Jau tā viņiem ir ļoti nopietna veselības problēma, un tad pievienojas vēl otra. Tāpēc mēs pie šī vakcinācijas plāna esam krietni pastrādājuši. Jo vairs negribam pieļaut to, kas notika. Mums bija laiks, kad divas nodaļas dabūjām uz laiku slēgt, jo ar kovidu slimoja visi – gan pacienti, gan personāls. Ļoti smagi slimoja. Mums arī nomira pacienti ar akūtu leikozi un kovidu. Briesmīgi īstenībā. To vairs negribu piedzīvot.

    Tāpēc mēs rekomendējam saviem pacientiem potēties pret kovidu, tāpat kā pret pnei­mokoku un gripu. Tas nedod simtprocentīgu garantiju, ka viņi nesaslims, bet – ja infekcija būs, tā noritēs vieglāk. Vakcinēšanās jēga ir pacientu nosargāt no smagām slimības formām. Faktiski tagad visi ļoti aktīvi jāaicina vakcinēties, un pacientiem par šo soli nevajag šaubīties. Vecumam nav nozīmes – vienalga, cik tev gadu, bet ir jāvakcinējas. 

    – Kad šis plāns sāks darboties? 
    – Vismaz, kas attiecas uz o­nkoloģisko pacientu vakcināciju Austrumu slimnīcā, plāns sāk strādāt no brīža, tiklīdz ir pro­blēma. Šobrīd tiek saskaņots vakcinācijas datums pirmajam slimniekam ar hronisku leikozi pirms ķīmijterapijas uzsāk­šanas.  

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+