Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā un kādēļ rodas insults
Galvenais insulta iemesls ir ateroskleroze, kuras dēļ sašaurinās asinsvadi, mazinot asins pieplūdi galvas smadzenēm un veicinot asins receklīšu jeb trombu veidošanos, kas atraujas no asinsvada sieniņas un nosprosto dziļākos asinsvada zarus.
Ateroskleroze ir viena no biežākajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kuras gaitā uz asinsvadu sieniņām izgulsnējas taukiem līdzīga viela, kas sastāv galvenokārt no holesterīna. Holesterīns ir nepieciešams audu atjaunošanās procesā – no tā tiek veidoti hormoni, kas ir svarīgi šūnu apvalka veidošanā. Taču ar gadiem audu nomaiņa noris lēnāk, samazinās arī hormonu sintēze un holesterīns vairs netiek patērēts tādā daudzumā kā agrāk, tādēļ paliek pāri.
Bīstams ir arī paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, kad palielinās asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām un galvas smadzenēs.
Paaugstināts asinsspiediens palielina insulta risku, jo tā ietekmē var atrauties trombs vai plīst asinsvads. Mainīgais asinsspiediens rada mikroplaisas asinsvadu iekšējā sieniņā, kuras organisms pats cenšas sadziedēt, pielipinot trombocītu. Lai šo vietu nostiprinātu, pievienojas aizvien jauni trombocīti un lipīdi. Bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens nerada sūdzības, tādēļ ir svarīgi to regulāri pārbaudīt, jo ilgtermiņā tas paātrina asinsvadu novecošanu, veicinot aterosklerozes attīstību.
Lai novērstu insulta riskus, ieteicams regulāri apmeklēt ārstu, veikt nepieciešamos izmeklējumus, ārstēt slimības, kas var to provocēt.
Piemēram, aritmija. Tās gadījumā asins plūst ar dažādu ātrumu, un paātrinājumu brīžos no asinsvada sieniņas var atrauties trombs. Arī ja trombs atrodas kādā no sirds dobuma kabatiņām, aritmijas laikā tas var tikt izspiests. Aritmija bieži vien izraisa hroniskus asinsrites traucējumus, kuri ar laiku ietekmē atmiņu un citas smadzeņu funkcijas. Cukura diabēta pacientam liekā glikoze pārvēršas ketonvielās, kas ne tikai bojā asinsvadu sieniņas, bet arī piesaista ūdeni un asinsspiediens palielinās.
5 ieteikumi, kā izvairīties no insulta
-
Seko saviem asinsspiediena un holesterīna līmeņa rādītājiem
Pastāv pieņēmums, ka vispiemērotākais vecums orgānu sistēmu, kas nodrošina normālu centrālās nervu sistēmas darbību, rūpīgai izmeklēšanai ir ap 40–50 gadiem, jo daudziem, īpaši vīriešiem, šajā vecumā jau ir galvas smadzeņu asinsrites traucējumi vai aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados. Tādēļ jau aptuveni 30 gadu vecumā ieteicams noteikt holesterīna un to frakcijas, kā arī triglicerīdu līmeni asinīs, un, ja zema blīvuma holesterīns ir palielināts, izvērtēt asinsvadu stāvokli.
Kopējā holesterīna normas robeža ir 5,0 mmol/l, zema blīvuma (ZBH) – 3 mmol/l, bet triglicerīdu – 1,7 mmol/l.
Asinsvadu veselību īpaši nelabvēlīgi ietekmē zema blīvuma jeb sliktais holesterīns.
Savukārt par optimālu arteriālo asinsspiediena rādītāju jebkurā vecumā uzskata 120/80, bet par paaugstinātu – virs 140/90 mmHg
-
Ievēro veselīgus ēšanas paradumus
Ikdienā lietojot mazāk dzīvnieku izcelsmes, bet vairāk šķiedrvielām bagātos augu valsts produktu – pākšaugus, graudaugus, augļus un dārzeņus –, iespējams samazināt holesterīna uzsūkšanos un kavēt tā sintēzi aknās. Lai gan treknās jūras zivis arī pieder dzīvnieku valstij, tajās esošās omega 3 un citas vērtīgās taukskābes veicina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeņa palielināšanos, tādēļ tās būtu jāēd vismaz divas trīs reizes nedēļa.
Tiesa, nevajag pilnīgi atteikties arī no dzīvnieku valsts taukvielām.
Piemēram, ja garšo sviests, labāk to arī lietot, nevis aizstāt ar margarīnu, jo, pārveidojot augu valsts taukus cietajās formās, rodas transtaukskābes, kas nav gluži nekaitīgas. Ieteicams pārskatīt savu iepirkumu grozu un apdomāt, kas no tā satura ir paaugstināta holesterīna līmeņa iemesls.
-
Seko savam svaram un lieto mazāk sāls
Pārmērīga sāls lietošana – vairāk par 5 gramiem jeb vienu tējkaroti sāls dienā – veicina asinsspiediena celšanos un pārslogo nieres, kas arī piedalās asinsspiediena regulēšanā, ilgtermiņā nodarot veselībai kaitējumu. Sāli vajadzētu aizstāt ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām, savukārt veikalā izvēlēties produktus ar minimālu sāls daudzumu vai bez tā.
Samazinot sāls patēriņu, rūpēsies gan par aterosklerozes, gan hipertensijas profilaksi.
Liekais svars var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Svara dēļ sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā, lai apgādātu organismu ar asinīm un skābekli, tādēļ paaugstinās asinsspiediens. Svara samazināšana to pazemina, vienlaikus mazinot arī insulta risku.
-
Esi kustībā
Smadzeņu apasiņošanas traucējumi var būt arī hroniski, sākumā – nepamanāmi, līdz nākas saskarties ar tā radītajām sekām. Lai tā nenotiktu, jāpalielina asins plūsma un tajā esošā skābekļa daudzums. Noderīgas ir ātras pastaigas vai viegls skrējiens, nūjošana vai citas fiziskas aktivitātes svaigā gaisā.
Insulta risks mazinās, pieaugot aktivitāšu apjomam, taču profilaksei vērtīgas ir arī vieglas un vidējas intensitātes vismaz 30 minūšu ilgas aktīvas nodarbes trīs četras reizes nedēļā.
Zināms, ka psihoemocionālā pārslodze un stress veicina asinsspiediena paaugstināšanos, tādēļ ir vērtīgi apgūt dažādas relaksācijas tehnikas, piemēram, dziļo elpošanu, meditāciju, nodarboties ar jogu, cigunu, peldēšanu. Relaksācija rada labsajūtu, tās laikā izdalās labie hormoni, neiromediatori, kas paildzina organisma šūnu mūžu.
-
Atsakies no alkohola un cigaretēm
Jāņem vērā, ka smēķētājiem ir divas līdz četras reizes lielāks risks piedzīvot insultu nekā nesmēķētājiem, jo tabakas sastāvā esošā nikotīna ietekmē sašaurinās galvas smadzeņu asinsvadi un samazinās skābekļa piegāde smadzenēm. Tas ir nopietns iemesls atmest smēķēšanu vai vēl labāk – to nekad neuzsākt.
Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā risks piedzīvot insultu ievērojami samazinās.
Neliela deva alkohola sākumā uzlabo asins plūsmu – paplašina perifēros asinsvadus, paaugstina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeni, taču, lietots pārmēru, tas veicina ketonvielu rašanos, kas bojā asinsvadus, arteriālo hipertensiju un pastiprinātu asins recēšanu jeb hiperkoagulāciju.
