• Šobrīd

    weather img

    Rīga +27°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    4 hormoni, kas ietekmē ķermeņa svaru

    Hormoni
    Santa.lv
    Santa.lv
    8. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Valda priekšstats, ka ķermeņa svars ir tieši saistīts ar uzņemtajām kalorijām un gribasspēku, taču patiesībā liela loma tajā ir arī hormonu darbībai.

    Tieši hormoni nodrošina, ka tiek patērēts tāds pārtikas daudzums, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kuri hormoni atbildīgi par ēstgribu un kas ietekmē to darbību.

    Ēšanas paradumi un ēdiena izvēle ne vienmēr ir apzināta un kontrolēta, jo to ietekmē arī hormoni. Hormoni ir atbildīgi par signālu nodošanu smadzenēm, kad ir pienācis laiks ēst un arī kad ēšana jāpārtrauc. Ja šie signāli darbojas pareizi, cilvēks uzņem tik, cik tam konkrētajā brīdī nepieciešams, bet, kad tie nedarbojas – var uzņemt pārlieku daudz pārtikas, ir lielāks aptaukošanās risks, kā arī ir grūtības svaru zaudēt. Svarīgs ir sabalansēts uzturs, kā arī pietiekamas fiziskās aktivitātes.

    Tieši drastiskas diētas, kas izraisa lielas svara svārstības, ietekmē hormonus.

    1. Bada hormons grelīns

    Grelīns ir hormons, kas pārvietojas caur asinsriti un sūta smadzenēm signālus, lai cilvēks justu izsalkumu. Tam ir svarīga loma kaloriju uzņemšanā un ķermeņa tauku līmeņa regulēšanā.

    Grelīna līmenis palielinās pirms ēdienreizes, kad kuņģis ir tukšs, un samazinās neilgi pēc tās. Arī dažādu diētu laikā grelīna līmenis var paaugstināties, palielinot izsalkumu un tādējādi arī apgrūtinot svara zaudēšanas procesu. Savukārt pārtraucot diētu, svars atgriežas, jo grelīna līmenis ir izteikti paaugstinājies diētas laikā un sūta smadzenēm signālu, ka jāmeklē ēdiens.

    Grelīna līmeni nav iespējams kontrolēt ar medikamentiem vai diētām, taču, lai saglabātu tā normālu līmeni, nepieciešams ievērot pāris lietas:

    • Jāizvairās no galējībām un jāuztur normāls ķermeņa svars, jo krasas svara izmaiņas izjauc visu galveno hormonu, tai skaitā arī grelīna, darbību.
    • Ikdienā ieteicams porcijas izmērus saglabāt nelielus, bet ēst ik pēc trim līdz piecām stundām. 
    • Jāvelta pietiekams laiks miegam, jo arī tā trūkums saistīts ar palielinātu izsalkumu.

    2. Sāta hormons leptīns

    Leptīns ir hormons, kuru ražo ķermeņa tauku šūnas, un tā galvenā funkcija ir ilgtermiņa enerģijas regulēšana, ieskaitot apēsto un iztērēto kaloriju proporciju, kā arī to, cik daudz tauku tiek uzkrāts ķermenī.

    Leptīns, nonākot smadzeņu hipotalāmā, informē organismu, ka enerģijas krājumi ir pietiekami un nav nepieciešams turpināt ēst.

    Leptīna sistēma vēsturiski ir attīstījusies, lai pasargātu cilvēkus no bada vai pārēšanās, kas var mazināt iespēju izdzīvot dabā. Tā kā tauku šūnas ražo leptīnu proporcionāli to lielumam, cilvēkiem, kuriem ir aptaukošanās, ir arī ļoti augsts leptīna līmenis.

    Kad leptīna līmenis ir paaugstināts, rodas risks, ka ķermenis var kļūt pret to rezistents – smadzenes vairs nereaģē uz leptīna sūtītajiem signāliem, tās kļūdaini domā, ka ķermenis ir badā, kaut arī tajā ir uzkrāts vairāk nekā pietiekami daudz enerģijas. Iespējamie leptīna rezistences cēloņi var būt arī iekaisums un paaugstināts brīvo taukskābju līmenis.

    Leptīna rezistenci iespējams samazināt:

    • Uzturā iekļaujot šķiedrvielām un olbaltumvielām bagātus produktus.
    • Ierobežojot pusfabrikātu lietošanu.
    • Svarīgas arī fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs miegs.

    3. Insulīns

    Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzeris. Biežāk par to runā diabēta ietvaros, jo tas regulē glikozes līmeni asinīs, taču insulīns piedalās arī citos procesos, piemēram, tauku veidošanā un uzkrāšanā. Insulīns nelielā daudzumā izdalās visas dienas garumā, bet lielākos daudzumos tas tiek izstrādāts ēdienreižu laikā.

    Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu pietiekamā daudzumā vai organisms nespēj to efektīvi izmantot, tādejādi glikoze nespēj nokļūt šūnās un rodas hiperglikēmija jeb paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Paaugstināts glikozes līmenis var izraisīt dažādas veselības problēmas, tai skaitā aptaukošanos un metabolisko sindromu – simptomu kopumu, kas palielina saslimšanas risku ar sirds un asinsvadu slimībām un diabētu.

    Ja organisms nespēj izmantot insulīnu, tas saistīts ar insulīna rezistenci. Galvenie tās cēloņi var būt pārēšanās, nepareizs uzturs palielināts ķermeņa svars un arī ģenētika. To novērst var:

    • Uzturā lietot mazāk tauku un vienkāršo ogļhidrātu.
    • Vairāk izvēlēties saliktos ogļhidrātus. 
    • Jāatceras par fiziskajām aktivitātēm.

    4. Kortizols

    Kortizolu ražo virsnieru dziedzeri, un tas labāk pazīstams kā “stresa hormons”, jo lielākā daudzumā izdalās situācijās, kad ķermenis izjūt satraukumu. Tāpat kā citi hormoni tas ir vitāli svarīgs, taču hroniski paaugstināts kortizola līmenis var palielināt pārtikas patēriņu un veicināt svara pieaugumu, skaidro farmaceite Līga Cīrule.

    Tas izpaužas kā “stresa apēšana”, un cilvēkiem, kuriem ir šāda tendence, palielinās ķermeņa svars – visbiežāk tauki uzkrājas ap vidukli. Tādos gadījumos pats svarīgākais ir apzināt stresa izraisītāju un meklēt veidus, kā iemācīties ēst apzināti.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    8 veidi, kā gardi pagatavot VIČI surimi

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+