Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Kad ejat uz restorānu, kā jūs izvēlaties, ko pasūtīt?
Lauris: Mani mazāk interesē pats pamatprodukts, bet mērce un piedevas, kā tas ir sakombinēts, ko šefpavārs interesantu izdomājis. Es parasti izvēlos kombināciju, kas man šķiet visinteresantākā un kuru iepriekš neesmu mēģinājis. Piemēram, pīles fileja ir praktiski katrā restorānā. Bet kā tā ir sagatavota? Kas pie tās tiek pasniegts? Kāda būs mērce? Kādas piedevas? Te,lūk, spēlē iesaistās pavāra izdoma.
Kas ir pats šausmīgākais restorāna apmeklējums, ko esat piedzīvojis?
Es nevarētu teikt, ka tas bija šausmīgi, tā vienkārši zvaigznes sakrita, tomēr situācija palika atmiņā kā nepatīkama. Tas notika ārzemēs, lielā zemē, lielā pilsētā, kur viņiem viss ir kārtībā un tāpēc centība bieži vien ir pielīdzināma nullei. Es biju gaidījis vairāk, vismaz attieksmi, bet nebija vispār nekā. Piemēram, mūsu kompānijā bija cilvēks, kurš nevar ēst noteiktus produktus, un mēs lūdzām tos izņemt no ēdiena vai aizstāt ar kaut ko citu. Nekādas reakcijas. Totāla neieinteresētība. Latvijā, paldies Dievam, mēs, restorāni, vēl cīnāmies par saviem viesiem, tāpēc tas nav iedomājams.
Kas ir trakākā situācija, kas jums atgadījusies paša restorānā?
Traku stāstu ir miljoniem, jo mums ir daudz klientu un ne jau visiem vienmēr ir laba oma.
Tā drīzāk ir anekdote, ko mēdzu pastāstīt. Bija viesis, kuram netrāpījām ar pirmo uzkodu – viņam negaršoja.Aiznesām otru – arī tā nebija viņam pa prātam. Viesmīlis jautāja, vai varam viņam piedāvāt sorbetu? Viesis atjautāja: «Vai jūs sorbetu gatavojat uz vietas paši?» Viesmīlis atbildēja – jā, protams. Uz to klients iesaucās: «Tad vēl jo vairāk nevajag!»
Vai ir kāds restorāns pasaulē, kurā jūs gribētu nonākt un to izbaudīt?
Es gribētu izmēģināt visus pasaules restorānus! Bet, ja nopietni, tad tagad man gribētos aizbraukt uz Japānu, paskatīties pavisam atšķirīgu pasaules redzējumu. Mani neinteresē dizaini un skaļi vārdi, bet tieši garša, produkti un to salikumi. Gribas atklāt kaut ko jaunu.
Kā jums šķiet, kādi bērnības notikumi ir jūs tā ietekmējuši, ka esat pievērsies restorānu biznesam?
Es daļēji esmu izaudzis restorānos, jo sen, sen atpakaļ mani vecāki bija saistīti ar restorāniem, pa kultūras līniju, un bieži ņēma mani līdzi.
Turklāt mani vecāki abi divi arī labi gatavoja, katrs atšķirīgi, bet vienlīdz labi.
Un, ziniet, man vienkārši patīk tā apiešanās ar produktiem, mēģinājumi pagatavot tā, lai nekas nav jāmet laukā, man tas patīk, šķiet forši un aizrauj. Tas tukšais šķīvis, kas atnāk atpakaļ uz virtuvi, tas uzlādē. Tāpēc mēs strādājam. Bet vislielākais kompliments pavāram ir tas, ka klients uz restorānu atnāk otrreiz, ka atgriežas.
