Rīga +15°C 
Tā ir – paklūpot ceļus mēdz sasist gan sportisti ar labu koordināciju, gan jauni cilvēki, gan omītes, taču senioriem kritiena sekas var būt krietni smagākas.
Par pirmo palīdzību runājot… Jā, uzreiz cietušajai vietai jāpieliek aukstums, taču ar vienu reizi nepietiek. Ledu, ietītu dvielītī, vajag likt pirmajās divdesmit četrās stundās un turēt pa 10 minūtēm 3–4 reizes dienā. Aukstums samazina asinsvadu caurlaidību un līdz ar to mazina arī tūsku. Tikai, lūdzu, nepārspīlēt, citādi var dabūt apsaldējumu! Un vēl – lai mazinātu tūsku, kāju ieteicams pacelt uz augšu.
Ja sasista ceļa locītava, vispirms jācenšas tikt skaidrībā, vai nav lūzums. Proti, vajag piecelties, mēģināt kāju pakustināt un saprast, vai tā vispār ir lietojama.
Ja uz tās var atbalstīties un paiet ar sāpēm, tad maz ticams, ka locītavā noticis kaulu lūzums. Turpretī, ja pēc traumas cilvēks nevar ne piecelties, ne paiet, ne atsperties uz kājas, ja sāpes ar katru soli pastiprinās un kustības locītavā ir ierobežotas, uzreiz jādodas uz tuvāko traumpunktu uztaisīt rentgenu. Ja pēc kritiena, viegli atbalstoties, var pārvietoties, tad pirmā palīdzība ir atslodze + aukstums, kā arī pretsāpju un pretiekaisuma zāles, piemēram, ibuprofēns.
Ko tālāk?
- Pēc sasišanās kāja kļūst mazliet nepaklausīga, tas ir dabiski, jo trieciena radītās sāpes, vienkārši sakot, izslēdz kontroli pār muskulatūru. Tad var palīdzēt ortoze ceļa locītavai, kas dos stabilitātes sajūtu. Ortoze ir vēlama, ja ir saišu bojājums vai nestabilitāte, jo palīdzēt atslogot traumētās saites un ļaus tām ātrāk sadzīt. Ortozes var nopirkt medicīnas preču veikalos un arī aptiekās. Pirms atbrīvošanās no ortozes vēlams veikt ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita uzraudzībā, lai sagatavotu kāju pilnai slodzei bez tās. Tiesa, omēm patīk savus ceļus nosiet ar elastīgo saiti, bet – tas ir mazefektīvi, jo tā nerada pienācīgu atbalstu.
Blokāde? Ja ceļa locītavas sāpes saistītas ar osteoartrīta paasinājumu, tad tā var būt noderīga, bet visādi citādi akūtas traumas gadījumā blokādi parasti neveic.
- Ja bijis, kā saka, viegls, mīksts kritiens un Dieviņš pametis apakšā spilvenu, ļoti iespējams, ka ir tikai sasitums ar zemādas asinsizplūdumu, kas pāris nedēļu laikā uzsūksies bez sekām. Lai veicinātu tā uzsūkšanos, var lietot Lioton 1000 gelu vai kādu heparīnu saturošu ziedi.
- Tajā pašā laikā jāatceras, ka senioriem ir augstāks lūzumu risks, jo daudziem mēdz būt trauslo kaulu slimība osteoporoze, kad pat pēc daudz mazākas traumas var tikt pie nopietna kaulu lūzuma. Tāpēc, ja, ievērojot miera režīmu, sāpes divu trīs dienu laikā pēc kritiena ne par mata tiesu nemazinās, vajadzētu uztaisīt rentgenu, lai pārliecinātos, vai tomēr nav ceļa kauliņa, apakšstilba vai augšstilba kaula lūzums. Jāņem vērā, ka lūzumi mēdz būt dažādi. Tas var būt stabils ar šķietami saglabātu kājas funkciju, bet ar sāpēm, kas nepāriet. Ir arī lūzumi, ko nevar redzēt pat rentgenā, tie saskatāmi vienīgi magnētiskajā rezonansē, piemēram, kaulu iekšējās mikrostruktūras lūzumi. Labā ziņā – parasti šie lūzumi neprasa ķirurģisku ārstēšanu un bieži vien pietiek ar atslodzi, pārvietošanos ar kruķiem, un vajadzīgs tikai laiks, kamēr lūzums sadzīst. Taču – par to ir jāziņa.
Kas vēl omēm krītot var notikt?
Pirmkārt, skrimšļa bojājums. Tas mēdz izpausties ar ķeršanās sajūtu un krakšķēšanu celī pēc kritiena. Locītava nefunkcionē tik gludi, kā gribētos. Dažkārt senioriem skrimslis jau tāpat ir salūzis un kritiens var tikai izraisīt sāpju paasinājumu. Šādā gadījumā situācija jāizvērtē kompleksi. Ja ir deformējošs osteoartrīts, jācenšas saprast, kas traucē vairāk – sasitums vai pati slimība. Tūsku un iekaisumu var palīdzēt mazināt magnētterapija un ultraskaņas procedūras, ko veic 10 reizes – gan vienu, gan otru paralēli. Pret sāpēm īslaicīgi var lietot jebkuru pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu, kas palīdz šādā situācijā.
Otkrkārt, meniska plīsums. Šajā gadījumā sāpes 2–6 nedēļu laikā nebūs pārgājušās.
Ja senioram ir deformējošs osteoartrīts, tas ir būtisks kairinājums meniska plīsumam. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka menisks ir plīsis jau sen un vairs sāpes neizraisa, un iespējams, ka trauma ir tikai saasinājusi slimības izpausmes. Senioru vecumā 99 procentos gadījumu menisku operēt nevajag. Lielākoties tie ir deģeneratīvi plīsumi, kas patiesībā netraucē. Sāpes rada deformējošais osteoartrīts vai skrimšļa bojājums. Meniska operāciju veic specifiskos gadījumos, taču tie ir ārkārtīgi reti.
Treškārt – ja sāpes divu nedēļu laikā nav pārgājušās, iespējams, ka, krītot uz saliekta ceļa, ir pārrauta mugurējā krusteniskā saite. To var noteikt ārsts izmeklējuma laikā, un diagnozi apstiprina magnētiskā rezonanse. Mugurējo krustenisko saiti 90 procentos gadījumu neoperē, jo tā visbiežāk labi sadzīst un sāpes pāriet. Ja ir skaidra diagnoze, ko apstiprina magnētiskā rezonanse, parasti nozīmē ārstniecisko vingrošanu. Ja ir izteikti nestabilitātes simptomi, var izmantot ceļa locītavas ortozi.
Par izmeklējumiem
Vispirms jāsāk ar parastu rentgenu, un, ja būs nepieciešams, traumatologs nosūtīs uz magnētisko rezonansi vai dažkārt, ja viņam radīsies aizdomas par kādu specifisku lūzumu, – uz datortomogrāfiju. Ultrasonogrāfija celim nav jāveic, jo šis izmeklējums nesniedz nepieciešamo informāciju, tikai novilcina laiku, jo uz to jāgaida rindā.
Ja locītava ir pietūkusi un tajā ir asinsizplūdums, kas neuzsūcas un ierobežo kustības, ārsts var izvēlēties veikt ceļa locītavas punkciju un atsūkt šķidrumu. Visbiežāk gan šķidrums pāris nedēļu laikā uzsūcas pats.
