Mājas svētība kā kupla ģimene

Auga zinātniskais nosaukums ir aspidistra, tā dzimtene – Japāna un Ķīna. Tiesa gan, diez vai daudzi zinās šo svešādo vārdu un sasaistīs to ar kuplo, zaļo augu, kas dižojas daudzās mājās. Saprotamāk un mīļāk skan mājas svētība. Iespējams, pie šāda nosaukuma augs ticis tāpēc, ka savvaļā mājas svētība sastopama leknos ceros kā kupla un draudzīga ģimene, kurā labi sadzīvo vairākas paaudzes. Konsultē Zane Purne, Latvijas Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas saimniece
Istabas augs
Zanda Jankevica
4. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Zināmā mērā mājas svētība ir unikāla, tai ir viena vienīga suga – dižā aspidistra (Aspidistra elatior), taču pēdējo 40 gadu laikā izveidotas daudzas šķirnes. Auga lapas vairs nav tikai tumši zaļas, tās var būt, piemēram, zilganzaļas, ar krēmkrāsas svītrām vai izplūdušiem gaišiem punktiņiem. Jā, ar begoniju šķirņu daudzveidību (to ir desmitiem tūkstošu!) mājas svētība sacensties nevar, taču arī vientuļa tā nav.

Visizturīgākā un labāk augošā tomēr ir pamata suga ar tumši zaļajām lapām.

Ideālā augsne

Lai gan aspidistra nav izvēlīga, tīrā smiltī tā, protams, neaugs. Tā kā auga lapas ir stingras un cietas, mājas svētībai piemērotāka ir pasmaga neitrāla augsne (ne izteikti skāba vai sārmaina), kurai nedaudz pievienota mālaina zeme un trūdvielas.

Sagatavojot šo substrātu, var pievienot arī mēsloto kūdru. Ja dārza zemes nav, var nopirkt tikai bagātinātu kūdru. Vienīgi vajadzēs augu biežāk pārstādīt, jo kūdra ātri izsīkst. Arī ar citām augsnēm mājas svētība būs gluži apmierināta, ja vien to nepārlaista vai neiekaltē.

Ziedēšanai vajag gaismu

Kad mājas svētība saaugusi un ceru veido 12–15 lapas, augs sāk ziedēt sīkiem, neciliem ziediņiem. Pareizi kopts, tas zied katru gadu, parasti februārī, martā vai aprīlī, bet var ziedēt arī citos mēnešos, jo šis process ir tieši saistīts ar telpas temperatūru un apgaismojumu.

Augs ir ēnmīlis, taču tas nenozīmē, ka mājas svētība labi jutīsies uz ziemeļu puses palodzes. Tiešo sauli šai puķei patiesi nevajag, taču tā vislabāk aug gaišā vietā.

Turklāt gaisma arī veicina ziedēšanu. Ja mājas svētībai atvēlēts kāds kakts, tā nekad neuzziedēs. Siltuma ziņā puķe nav kaprīza – tā var augt gan +12, gan +25 grādos.

Laistīšana un mēslošana

Jo zemāka temperatūra telpā, jo retāk mājas svētība jālaista. Ja vidējā gaisa temperatūra istabā ir ap +20 grādiem, mājas svētība būs apmierināta, ja mitrumu saņems pāris reižu nedēļā. Tomēr prātīgāk būtu pirms laistīšanas augsni pārbaudīt, vienkārši parušinot, – ja virskārta ir pažuvusi, jālaista; ja tā ir kaut vai mazliet mitra, nevajag liet, jo arī sakņu kamols noteikti vēl ir mitrs. Saknes ir resnas un baltas, un tām noteikti nepatīk pārlieks mitrums. Tiesa, arī ne ilgstošs sausums. Par šīm divām problēmām signalizē kalstoši lapu galiņi.

Vasarā mājas svētība būs ļoti pateicīga, ja iznesīsi to ārā, – augam patīk svaigs gaiss, saule un lietus. Un par prieku saimniecei tas noteikti uzziedēs.

Ja mājas svētība iestādīta ļoti labā dārza augsnē, ar mēslošanu nav nepieciešams aizrauties, taču kūdrā audzēts augs būs jāmēslo reizi divās nedēļās vai pat katru nedēļu, ja kūdra kļuvusi ļoti vāja. Mēslošanai var izmantot kompleksos mēslojumus ar mikro un makro elementiem normālās attiecībās. Der arī Vito.

Pavairošana

Mājas svētība skaisti zaļo daudzus gadus. Protams, ar laiku pods pieaug pilns, un tad augs jādala. Parasti, dalot augus, raugās, lai jaunajā podā ir divas trīs lapas, taču mājas svētību nav iespējams sadalīt ļoti sīkos ceros, turklāt būtu jāgaida vismaz pāris gadu, lai puķe izdzītu trešo lapu. Vēlams augu dalīt tā, lai jaunajā podā ir aptuveni septiņas lapas – lai mājas svētība saņemtos un ātri augtu, tai vajag biezokni.

Mājas svētībai ir samērā sekla, virspusēja sakņu sistēma, un uz to virspuses veidojas ziedi, kas atgādina mazas violetas tulpītes. Kad augu pārstāda, to nedrīkst stādīt dziļi – zemei tikai nedaudz jānosedz saknes. Ja iestādīsi par dziļu, mājas svētība nejutīsies labi, tai būs grūti uzziedēt.

Par veselību nežēlojas

Šis augs ir ievērības cienīgs ar to, ka tam tikpat kā nav kaitēkļu un slimību. Tomēr… ja augu regulāri iekaltē, tajā var iemitināties bruņutis, savukārt, ja telpā pastāvīgi ir ļoti sauss gaiss un temperatūra virs +20 grādiem, var parādīties tīklērce. Tiesa gan, tā neuzrodas no nekurienes, bet no citiem augiem, kur tai jau ir mājvieta. Tīklērces dēļ mājas svētības lapas zaudē tumšzaļo spožumu. Ko darīt? Vislabāk zemi nosegt ar polietilēna plēvi un augu kārtīgi nomazgāt dušā. Pilnīgi visas tīklērces var neizdoties nomazgāt, un, ja kāda uz auga paliks, tā turpinās savu postošo darbību.

Cīņai ar tīklērcēm var izmantot arī cukurūdeni.

Divsimt mililitros ūdens izšķīdina vienu ēdamkaroti ar kaudzi cukura, šķidrumu ielej pulverizatorā un apsmidzina auga lapas. Kad cukurūdens nožūst, tīklērce vairs nevar pakustēties un nomirst badā. Šo procedūru var veikt reizi nedēļā trīs nedēļas pēc kārtas, ja nepieciešams, arī biežāk, jo mājas svētībai tā nekādu ļaunumu nenodarīs. Pēc tam lapas jānomazgā ar siltu ūdeni, jo cukurs salipina atvārsnītes, caur kurām augs elpo.

Bruņutis gan ar šādām metodēm apkarot neizdosies. Būs nepieciešams 40–50 grādu stiprs spirta šķīdums. Tad jāņem otiņa, jāmērcē šķīdumā un cītīgi jāmazgā bruņutis.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs