Kā samazināt savu pēdu uz Zemes?

Planētai Zeme ir savas rezerves, ko saudzēt, lai to saglabātu tādu, kāda tā ir. Vienkāršākais veids uzzināt, kā mans dzīvesveids ietekmē zemeslodi, ir aizpildīt ekoloģiskās pēdas kalkulatoru un noskaidrot, cik lielu daļu no zemeslodes mēs katrs tērējam savām vajadzībām.
IEVA dzīvo zaļi
Baiba Ābelniece
5. aprīlis

Saglabāt

Foto: SHUTTERSTOCK

Ekoloģiskās pēdas nospiedumu var noteikt gan cilvēkam, gan uzņēmumam, gan valstij kopumā. Vidējam latvietim nepieciešamas divas planētas Zeme, vidējam eiropietim – gandrīz trīs, bet vidējam amerikānim – piecas. Diemžēl tā tas ir – jo attīstītāka ekonomika, jo ekoloģiskās pēdas nospiedums ir lielāks, un zemeslodes resursi tiek tērēti vairāk. Vidēji pasaules iedzīvotājs savu ikdienas vajadzību apmierināšanai tērē 1,3 zemeslodes, kas nozīmē – vairāk, nekā spēj planēta Zeme.

Interesanti zināt!

Ko mēra ekoloģiskais kalkulators?

Ar ekoloģiskās pēdas kalkulatora palīdzību aptuveni nosaka teritorijas izmēru hektāros, kas vajadzīgi, lai izaudzētu vai saražotu to, kas mums garšo, kas nepieciešams ērtai dzīvei ikdienā, piemēram, pārtikas produktus, siltumenerģiju, degvielu, tāpat arī lai pārstrādātu, noglabātu un atgrieztu dabas ciklā atkritumus.

TAUPĪŠANA

Taupīšana ir tas, kā mēs varam saudzēt zemeslodi. Speciālisti saka – gudri ietaupīt un domāt loģiski, izdarot zaļo izvēli, ir labākais ceļš. Uzņēmuma Zaļā josta pārstāve Laima Kubliņa skaidro, ka, lai arī, dzīves līmenim uzlabojoties, pieaug cilvēku vēlmes, pienāk brīdis, kad par prioritāti kļūst kvalitāte. «Tā ir domāšana ilgtermiņā. Sasniedzot noteiktu labklājības līmeni, cilvēks saprot, ka ne jau daudzumā ir nozīme – daudz ēdiena un lētu drēbju, bet gan tas, ka lietu ir mazāk, toties kvalitatīvas.»

Ne velti ir teiciens, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Tagad zero waste jeb bezatkritumu kustība atgriežas pie tiem paradumiem, kādi bija pirms 50–60 gadiem – uz veikalu doties ar saviem auduma maisiņiem, no veciem aizkariem šūt maisiņus, kur ielikt sveramās preces, matus mazgāt ar rudzu miltiem vai speciālām ziepēm un traukus – ar sodu. Labs līdzeklis grīdas un virsmu mazgāšanai ir ūdens, kur piejaukts etiķis, spirts un ēteriskā eļļa. Un tas ir apsveicami, jo viena sabiedrības daļa ir sapratusi, ka ar saviem paradumiem ir veicinājusi sliktu ietekmi uz planētu.

PĀRTIKA

Lielāko ekoloģiskās pēdas nospieduma daļu atstājam ar pārtiku – kā tā tiek izaudzēta, saražota un mums piegādāta. Pārtikā iesakāms vairāk lietot dārzeņu un mazāk gaļas. Uz vidi smagas sekas atstāj liellopu audzēšana, bet mazāk resursu vajadzēs vistu, trušu audzēšanai. Laima atzīst, ka no gaļas atteikties pavisam nav nepieciešams, bet tas, ko cilvēks var ikdienā darīt, ir saplānot savas ēdienreizes, lai pārtika nav jāmet ārā. Vēl viena būtiska lieta, kas samazina ekoloģisko pēdu, ir vietējo produktu izmantošana. Ne visas ekoloģiskās preces ir tiešām ekoloģiskas vārda tiešajā nozīmē, jo to piegādāšana no tālām zemēm ir atstājusi lielu ietekmi uz vidi. Ja nav iespējams audzēt pašam, tad zemeslodes saglabāšanai saudzīgākais ceļš – nopirkt no kaimiņa, kas to audzē savā mājsaimniecībā. Un lietot sezonai atbilstošas preces. Kārdinošie eksotiskie augļi lielveikalā ir videi daudz prasījuši – apstrādāšanu ar ķimikālijām un transportēšanu, turot nepieciešamajā temperatūrā.

TRANSPORTS

Ikdienā pārvietoties ar mašīnu ir ērti, un vairums rīdzinieku, kas var atļauties, tā arī dara, iespējams, nemaz neparēķinot, cik ietaupītu, ja pilsētā pārvietoties ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai varbūt pat kājām. Dažreiz acīmredzams izdevīgums ir labākais līdzeklis, lai domātu par paradumu maiņu. Tāpēc ir vērts parēķināt, cik izmaksā degviela, autostāvvietas izmantošana pilsētā un nodokļi, ko samaksājat par automašīnas uzturēšanu. Ja vairāki vienas mājas iedzīvotāji ik rītu dodas vienā virzienā uz centru – iespējams, izdevīgāk visiem kopā plānot braucienus ar vienu auto.

Ja lieto mašīnu, tad izmanto pēc iespējas ekonomiskāku, kas patērē pēc iespējas mazāk degvielas, vai padomā par elektromašīnas iegādi, kuras arī Latvijā jau kļuvušas pieejamākas, jo var iegādāties lietotas.

Distancei, kas ir mazāka par 500 kilometriem, nebūtu ieteicams izvēlēties lidojumu.

SILTUMS

Planētas saglabāšanai ir svarīgi, kādā mājoklī dzīvojam, un pats galvenais – siltinot māju, taupīt enerģiju. Ar veco logu nomaiņu varam samazināt arī apkures rēķinu. Šobrīd Latvijā jau daudzas padomju laikos celtās daudzdzīvokļu mājas ir siltinātas, bet daudzām vēl siltināšana nav notikusi, jo dzīvokļu īpašnieki par renovāciju nav vienojušies. Iespējams, efektīvākais veids, kā pārliecināt «neticīgos» kaimiņus, ir atkal izmantot acīmredzama izdevīguma principu, pierādot, ka siltināšana arī maciņam ir izdevīga.

Ko vēl vari uzlabot savā mājoklī? Pārbaudīt, vai lieto energoefektīvās spuldzītes, kas patērē mazāk enerģijas, uzlikt gaismas sensorus, lai gaisma telpā iedegtos tikai tad, kad tur ir cilvēka kustība. Radiatoru nomaiņa pret regulējamiem ļauj ne tikai samazināt patērēto siltumenerģiju, bet arī pieskaņot klimatu telpās cilvēku labsajūtas līmenim. Arī regulāra putekļu slaucīšana no ledusskapja aukstumelementiem ledusskapja aizmugurē ļauj ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un ledusskapim strādāt efektīvāk.

PLASTMASA

«Planētas saglabāšanai pats svarīgākais ir neradīt atkritumus, gan izvēloties preces, kas kalpos ilgi, gan iepērkoties un izvēloties preces ar maksimāli mazāku iepakojumu. It kā vienkārši paņemt uz veikalu līdzi maisiņu, bet arī tas jāveido kā ieradums. Bieži ieraduma pēc paķerot plastmasas maisiņu pie veikala kases, cilvēks pat neiedomājas, ka papīra maisiņš ir līdzīgā cenā un būs videi daudz saudzīgāks. Tas pats par iepakojuma izvēli – kā tas ietekmēs vidi?» atzīst Laima Kubliņa. «No 1. janvāra tirdzniecības vietās vispār nedrīkst bez maksas izsniegt plastmasa iepakojuma maisiņus, izņemot īpaši plānos maisiņus. Šis efektīvais veids liek pircējam arī apģērbu veikalā padomāt, vai viņam tiešām šo maisiņu vajadzēs. 2025. gadā bezmaksas maisiņus vispār nekur nevarēs dalīt bez maksas. Tas tiek darīts ar mērķi maksimāli ierobežot nevajadzīgu plastmasas izmantošanu,» saka Laima.

ATKRITUMI

«Daudzi joprojām neapzinās, ka var nošķirot pārstrādājamos atkritumus un samazināt rēķinu par atkritumu izvešanu, jo Latvijā atkritumu izvešanas cenas ir salīdzinoši zemas. Rietumeiropā cena ir desmit reižu augstāka, turklāt sodi par nepareizu atkritumu šķirošanu ir lieli. Līdz ar to, jo vairāk sašķiro, jo mazāk maksā. Tāpēc tur arī mājas kaimiņi cits citu uzmana un pieskata, veicinot atbildības izjūtu. Cilvēku domāšana atšķiras arī tajā, kur mēs liekam nevajadzīgās lietas. Viens variants, neapšaubāmi ērtākais, ir visu izmest atkritumos, otrs variants ir padomāt – varbūt var salabot, ziedot vai iemainīt pret kaut ko citu? Jā, tas prasa piepūli, bet, ja to dara apzināti un regulāri, tad vairs nešķiet tik sarežģīti. Daudzām lietām ir iespējams rast atkārotu pielietojumu. Mājlietas, apģērbs, elektrotehnika – kādam tā lieta, ko vēlaties nomainīt pret jaunu, var noderēt,» saka Laima.

Lietotām mazajām elektroniskajām iekārtām ir speciāla kaste lielveikalos, kur tās var atstāt. Apģērbu var ziedot labdarībai. Viena iespēja to nodot ir, piemēram, Stradiņa slimnīcā, kur tas noder slimnīcā uzņemtajiem bezpajumtniekiem – šeit īpaši vajadzīgas liela izmēra siltās drēbes un apavi. H&M veikalā pārstrādei var nodot pavisam novalkātas drēbes, kuras iespēju robežās pārtaps jaunās tekstilšķiedrās vai reģenerētas enerģijā. Ja reizi gadā šķirojam skapi, tad tas nemaz nebūs tik sarežģīti – drēbes nodot tālākai izmantošanai. «Arī bioloģisko atkritumu savākšana pilsētā ir ļoti tuva nākotne, un jau ir, piemēram, Mārupē, projekta ietvaros uzstādīti konteineri, kas paredzēti bioloģiskajiem atkritumiem,» saka Laima.

  • Atceries!

Ekoloģiskās pēdas kalkulatoru meklē šeit!

  • Vērtīgi fakti

Ja visu Zemes teritoriju sadala uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram cilvēkam sanāk 1,8 hektāri. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē ir vidēji 2,2 ha uz cilvēku gadā.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs