Ar dabas ritmu sirdī

IEVA dzīvo zaļi
Tīna Sidoroviča
28. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Laine Rūdolfa un Andris Ēvelis nu jau pāris gadu darba ikdienu aizvada Rīgas dzīvoklī, bet brīvdienās dodas uz mājām dzimtajā Siguldā. No vienas puses, tā viņi nepiesārņo vidi, ikdienā nebraucot 130 kilometrus, bet, no otras puses, viņi jūt, kā pasliktinās veselība, dzīvojot galvaspilsētas piesārņojumā un stresā. Cik aptuveni lielu platību aizņem Andra un Laines dzīvesstila ikdienas izvēles, pārtikas un transporta patērēšanas ieradumi, ja tos ievieto ekoloģiskās pēdas aprēķina kalkulatorā?

Konsultē JĀNIS BRIZGA, žurnāla IEVA DZĪVO ZAĻI vides konsultants un biedrības Zaļā brīvība vadītājs.

Tā kā Laine ir vegāne un darbojas veselīgas ēšanas restorānā The Beginnings par mārketinga vadītāju, turklāt savā blogā, ko iecienījuši vairāki tūkstoši lasītāju, dalās ar vegāno ēdienu receptēm, varētu nešaubīties par to, ka viņas dzīvesveids ir absolūti draudzīgs videi. Tāpat arī Andris, kurš ikdienā ir mārketinga direktors Latvijas uzņēmumā JZ Microphones, kas ražo augstas kvalitātes studijas mikrofonus, un brīvajā laikā ir mūziķis grupā The Neon Saturdays, jau astoņus gadus ir veģetārietis – tātad zaļais! «Varbūt te Latvijā tik spēcīgi neizjūtam to postu, ko nodara klimata pārmaiņas, bet, tā kā abi ar Andri skatāmies dokumentālās filmas, interesējamies par šo tēmu, tad redzam, ka pasaule, piemēram, slīkst atkritumos, un es nezinu, vai varam paspēt situāciju vērst par labu. Tomēr uzskatu, ja katrs kaut ko dara un iedvesmo citus, tad varam uzlabot. Par to ir jārunā! Pienācis pēdējais vagons, un mēs varam visi un ikkatrs tajā iekāpt. Jāsāk domāt ārpus sava dārziņa – mēs visi dalām šo zemeslodi!» Bet tomēr ne viss ir tik viennozīmīgi. Arī Andrim un Lainei ikdienā ir kompromisi, kam jāļaujas, un ir atklājumi un atziņas par to, ka entuziasms ir forši, bet galējības – noteikti nav! Viņiem arī nav svarīgi, vai veģetārieši drīkst ēst zivis vai ne – ir jāizvērtē, vai un kas tev nāk par labu un kas ne. «Neuzbāžos nevienam ar savu dzīvesveidu, jo zinu, ka, ja kāds uzbāztos man, tas nedarbotos! Tāpēc arī pati to nedaru!»

MĀJA
«Iemesls, kāpēc izvēlos vegānu pārtiku, protams, ir arī ekoloģisku iemeslu dēļ, bet tikpat svarīgi man šķiet censties samazināt atkritumus, izvēlēties produktus bez iepakojuma, ko piedāvā beziepakojuma veikali,» atzīst Laine. Andris un Laine dzīvo daudzdzīvokļu namā Pārdaugavā – tā saucamajā jaunajā projektā, kas būvēts pirms 12 gadiem. Dzīvokļa platība ir 72 kvadrātmetri. Abi droši atbild, ka nekad neatstāj ūdeni tecēt krānā bez vajadzības, bet gāzes patēriņš gan dzīvokļa apkurei, gan ēst gatavošanai ir ļoti neliels – ziemā ar visu apkuri rēķins ir vien 10 eiro mēnesī.

VIDES EKSPERTS JĀNIS BRIZGA

Spriežot pēc rēķina, Laine un Andris dzīvo ļoti energoefektīvā mājoklī. Lai gan apkure tiek nodrošināta ar dabasgāzi, kas veicina klimata pārmaiņas, šis tāpat būs viens no tīrākajiem fosilajiem energoresursiem. Protams, ietekmes uz vidi būtu iespējams samazināt vēl vairāk, pārslēdzoties uz atjaunojamajiem energoresursiem, bet tas ne vienmēr ir vienkārši izdarāms.

Par ļaunu nenāktu pārslēgties uz elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem resursiem.

Te gan jāpārliecinās, vai tirgotājs var jums pierādīt šīs enerģijas izcelsmi. Var arī runāt ar apsaimniekotāju par saules bateriju izvietošanu uz ēkas jumta vai pagalmā.

TRANSPORTS
Laine ikdienā, lai nokļūtu darbā četras reizes nedēļā, izmanto tikai sabiedrisko transportu, un, tā kā autobusa pietura ir vien dažu desmitu metru attālumā no viņu dzīvesvietas, tas ir gan ērti, gan ātri, gan zaļi. Brīvdienās abi dodas uz Siguldas māju ar savu auto, tomēr tas ir tikai viens turp un atpakaļ brauciens 130 kilometru garumā nedēļā, nevis ikdienas brauciens. Tā kā Andrim uz darbu tomēr ikdienā jādodas ar auto, jo pēc darba bieži jānokļūst grupas mēģinājumā otrā Rīgas galā, kopējais ar auto nobrauktais kilometru skaits uz ģimeni ir 170 kilometru nedēļā, degvielu patērējot līdz 8 litrus uz 100 kilometriem.
Andris un Laine divreiz gadā dodas tālākos ceļojumos ar lidmašīnu, tai skaitā uz ASV, tāpēc kopā nolido vismaz kādas 120 stundas, jo to skaitā ir arī starpkontinentāls lidojums. 

VIDES EKSPERTS JĀNIS BRIZGA

Transporta sadaļā droši vien lielākās ietekmes uz vidi veidojas tieši no aviācijas. Viens starpkontinentālais pārlidojums var radīt tikpat lielu ekoloģisko pēdu, kā ar pārtikas patēriņu visa gada laikā radītās ietekmes. Citu kultūru un vides vilinājums droši vien ir liels, bet varbūt to var apmierināt arī kā citādi.

Līdzīgi kā SlowFood ēdināšanā, pasaulē popularitāti gūst arī «lēnā ceļošana», kas ļauj samazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus iedziļinoties un izbaudot vietējo kultūru un dabu.

Transporta radītās ietekmes ir iespējams samazināt, uz Siguldu braucot ar autobusu vai vilcienu. Varbūt no mašīnas var atteikties un vajadzības gadījumā nomāt elektromašīnu. Ja tas nav iespējams, var iegādāties automašīnu ar mazāku degvielas patēriņu un tālākos braucienos ņemt līdzbraucējus. Vismaz vasarā salīdzinoši ērti Rīgā var pārvietoties arī ar velosipēdu. Arvien pieejamāki kļūst arī elektriskie velosipēdi un skūteri.

ĒŠANA
Lai arī Laine un Andris gaļu nelieto uzturā, Andris turpina ēst zivis katru dienu, jo, izrādās, viņa organisms nepanes pākšaugus lielos daudzumos, bet olbaltumvielas ir jāuzņem. «Esmu liels un garš, regulāri sportoju, un man nepieciešams daudz kaloriju ikdienas uzturā – normālas maltītes vismaz trīs reizes dienā, kas, ārpus mājas ēdot, izmaksātu vismaz 20 eiro dienā! Tāpēc gatavoju sev ēdienu līdzņemšanai,» stāsta Andris. Sākumā Andris iespaidojās no daudziem slaveniem mūziķiem, kuri ir veģetārieši, un smiedamies atceras, ka nodomājis, vai tik tur nav kāda slepena lieta, kāpēc viņi atteikušies no gaļas – varbūt tad labāk var muzicēt, dziedāt?
Savukārt Laine jau vairākus gadus ir vegāne, patērējot vairāk importētus, nevis pašmāju dārzeņus, putraimus, riekstus un augļus. Augļus un dārzeņus vasarā viņi ēd arī no pašu Siguldas dārza, bet tā tik un tā ir pavisam neliela daļa no kopējā groza – vien kādi 10%. «Man garšo un es daudz dzeru dažādus augu pienus, bet sapratu, ka varu tos pagatavot pati, tas ir ievērojami lētāk – 2 eiro vietā izmaksas ir vien daži desmiti centu. Turklāt man nav jāpērk pakas, kas rada atkritumus!» Ekoloģiski produkti viņu virtuvē arī ir neliela daļa – tie paši 10%, bet toties pārtiku viņi cenšas nemaz neizmest – ļoti reti un ļoti maz. Tēju un kafiju abi dzer dažas reizes dienā, bet sulu vai citus dzērienus – retāk nekā reizi nedēļā. Stiprā alkohola kokteiļus iedzer reizi nedēļā un ļoti, ļoti reti – alu vai vīnu.

VIDES EKSPERTS JĀNIS BRIZGA

Veģetāriešiem, it īpaši vegāniem, bieži vien ir dilemma par to, ka nākas patērēt daudz importētu pārtikas produktu, kas ceļojuši lielus attālumus. Taču mierinājumam var teikt, ka transporta radītās ietekmes parasti veido tikai kādus 10% no kopējām produkta slodzēm vidē (izņēmums var būt produkti, kas transportēti ar lidmašīnu). Tāpēc ziemā Spānijas tomātiem ietekme uz vidi visdrīzāk būs mazāka nekā Latvijā audzētiem. Taču svarīgāk ir izvēlēties sezonālu pārtiku un ziemā tomātus vai zemenes nepirkt vispār.

Ar zivju produkcijas pārlieku patēriņu arī būtu ieteicams piesargāties, jo tieši treknajās plēsīgajās zivīs var būt būtiskas toksisko vielu koncentrācijas. Tāpēc zivis grūtniecēm iesaka ēst ne biežāk kā reizi nedēļā. Zivis bieži vien tiek arī pārzvejotas. Kuras zivis labāk nepirkt, palīdzēs izvēlēts Pasaules dabas fonda izveidotais Zivju gids.

PREČU un PAKALPOJUMU PATĒRIŅŠ
Andris reti pērk apģērbus, un grāmatas varētu būt ne biežāk kā reizi mēnesī. Laine gan atzīst, ka vismaz 60 eiro mēnesī iztērē apģērbiem vai apaviem. Sporta, kultūras, medicīnas, tūrisma u. c. pakalpojumiem, apdrošināšanai, kredītiem un tamlīdzīgiem privātiem tēriņiem uz vienu cilvēku sanāk iztērēt līdz 400 eiro mēnesī. Savukārt atkritumu izvešana ir vien daži eiro mēnesī, bet makulatūru un plastmasu šķiro un nodod pārstrādei. «Neatceros, ka apģērbu kādreiz būtu izmetis!» atzīst Andris. Un Laine piebilst, ka, ja nepieciešams atbrīvoties no tā, kas vairs neder, tad apģērbus ziedo Sarkanajam Krustam vai citām labdarības organizācijām. «Atceros, bērnībā atkritumu spaini iznesa katru dienu, bet tagad ne biežāk kā reizi nedēļā. Un pats galvenais – nepirkt visādas nevajadzīgas lietas. Pērkot dārzeņus veikalā, liekam grozā bez maisiņiem!» Laine no atvilktnes izņem un parāda auduma maisiņus, kuros, ja nepieciešams iegādāties, piemēram, sīpolus, tos ieliek.

Viszaļākais pirkums ir tas, kurš nav noticis.

VIDES EKSPERTS JĀNIS BRIZGA

Bezatkritumu dzīvesveids ir lieliski, bet svarīgākais noteikti ir neaizrauties ar patēriņu. Viszaļākais pirkums ir tas, kurš nav noticis. Ieteicams arī sekot līdzi, lai produkti un pakalpojumi, ko ikdienā iegādājamies, būtu ražoti atbilstoši augstiem vides un sociālajiem standartiem. Izvēli šeit var atvieglot dažādi vides un sociālie marķējumi.

Laines un Andra ikdienas vajadzību apmierināšanai ir nepieciešami 10,23 ha produktīvas zemes teritorijas jeb,

ja visi dzīvotu tā, kā viņi, vajadzētu vēl 4,97 zemeslodes!

3 Laines un Andra zaļie ieteikumi

  1. Šampūnziepes – Laine ir sajūsmā par savu jaunāko atklājumu, ko atradusi beziepakojumu veikalos.
  2. Piparmētru universāls tīrīšanas līdzeklis – šo līdzekli var lietot gan mājas uzkopšanas, gan veļas un trauku mazgāšanai, atšķaidot to ar ūdeni dažādās koncentrācijās. Tagad eju tikai uzpildīt savā pudelē šo vienīgo līdzekli.
  3. Menstruālā piltuve – priecājos, ka tagad šīs piltuves ir pieejamas Latvijas beziepakojuma veikalos, jo savējo savulaik pirku internetā. Domāju, ja vairāk sievietes par tām zinātu, tas būtu reāls atvieglojums: tas ir ērti, vienkārši un galvenais – pilnīgi videi saudzīgi!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs