Saldais kartupelis? Nē – batāte!

Eksotiski augi
Mārīte Gailīte
21. novembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: pixabay
Kas tas pa brīnumu – pēc skata kā kartupelis, bet kulinārijas guru receptēs arvien biežāk izkonkurē latvisko tupeni.

Skaidro Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkopības nozares eksperte

Iepazīšanās

Batāte (Ipomoea batatas), ko mēs lielveikalos atpazīstam kā saldo kartupeli, patiesībā ir tropu augs – tā dzimtene ir Dienvidamerika. Piemēram, Peru batātes tika audzētas jau astoņus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Pateicoties globalizācijai, nesen batātes sāka eksportēt uz Eiropu, arī uz Latviju. Pašlaik šie vērtīgie un garšīgie bumbuļi kļūst arvien populārāki dažādos kulinārijas šovos. Piemēram, Olivera pavārraidījumā rādīja, kā viņš cūkas pavēderi ar batātēm cepināja. Ļoti garšīgas esot krāsnī ceptas batāšu šķēlītes, kurām uzbērts smalki rīvēts Parmas siers un pārkaisīts paprikas pulveris un ķiploku sāls.  Batātes kļūst arvien pazīstamākas un pieprasītākas. Tāpēc pēdējos gados vairākās Eiropas valstīs – Austrijā, Beļģijā, Holandē – sākts mēģināt pašiem audzēt batātes tirgum. Šādus eksperimentus veikuši arī daži mūsu zemnieki.

Stādīšana un audzēšana

Savā dzimtenē batātes ir daudzgadīgas, bet tās audzē kā viengadīgus augus. Batātes iespējams izaudzēt arī no sēklām (tāpat kā to radinieces – dekoratīvās ipomejas), taču tas prasa divreiz vairāk laika, nekā pavairojot ar spraudeņiem. Reģionos, kur batātes audzē plaši, spraudeņus (ar 2–6 lapu posmiem) vienkārši sagriež no vasām un stāda zemē. Vēsākā klimatā (tātad arī Latvijā) drošāk stādīt iepriekš apsakņotus spraudeņus.

  • Optimālā augsnes temperatūra spraudeņu stādīšanai ir 16–18 grādu. Ja tā ir zemāka un skaidrs, ka tik ātri arī neiesils, spraudeņus var iestādīt lielākā podā un kādu laiku paaudzēt istabā. Labāk katram augam atvēlēt savu podu, lai vēlāk, izstādot pastāvīgā vietā, nevajadzētu traumēt saknes, atpiņķerējot augus citu no cita. Latvijas zemnieku pieredze rāda, ka batātes siltumnīcā var audzēt podos arī visu vasaru. Tiesa, bumbuļi veidojas nelieli, tomēr ēšanai derīgi.
  • Augsnes iesilšanu var paātrināt, izveidojot siltumnīcā augstas dobes un noklājot tās ar melno plēvi. Plēvei jāpiekļaujas cieši pie dobes virsmas, tad zeme straujāk iesilst. Spraudeņus stāda 25–45 cm attālumā, 7–10 cm dziļi un 1–1,5 m attālās rindās.
  • Audzēšanas sākumā ir svarīgi uzturēt stādījumu tīru no nezālēm, vislabāk audzēt uz plēves mulčas. Ja tomēr ravē vai kaplē, tas jādara ļoti sekli, lai neievainotu jaunos dzinumus un saknes. Batātes strauji aug un drīz vien pilnīgi noklāj augsni ar lapām.
  • Batātes ir īstas siltummīles, tāpēc veiksmīgai audzēšanai nepieciešams vismaz 4 mēnešu bezsalnu periods. Optimālā gaisa temperatūra batāšu augšanai ir 20–30 grādu – 10 grādu temperatūrā augšana apstājas, bet augi neiet bojā.
Latvijas apstākļos batātes var audzēt laukā kā dekoratīvus augus, bet bumbuļu ieguvei drošāk atvēlēt tām vietu siltumnīcā.
  • Pacieš mitruma trūkumu audzēšanas perioda sākumā un beigās, bet intensīvās augšanas laikā tās ir mitruma prasīgas. Bumbuļu veidošanās laikā (tas ir 50–60 dienas pēc iestādīšanas) augsnes mitrumam jābūt 60–70 procentiem. Proti, saspiežot augsni dūrē, jūt, ka tā ir valga. Vienlaikus jāpatur prātā, ka batātes necieš pārmitru augsni, tādā tās sāk pūt.
  • Batātes ir gaismas prasīgi un īsās gaismas dienas augi. Proti, augi reaģē gan uz kopējo gaismas daudzumu (no tās atkarīga fotosintēze un saražoto cukuru un citu asimilātu daudzums), gan uz gaismas intensitāti (no tās atkarīga ūdens iztvaikošana) un uz gaismas dienas garumu – stundu skaitu no saullēkta līdz saulrietam. Praktiski tas nozīmē, ka Latvijā batātes varētu ziedēt aprīlī, bet tad tās vēl nemaz nestāda, vai augusta beigās, septembrī, kad batātes jau vāc. Vasarā tās nezied, jo gaismas diena ir par garu. Vienlaikus ražas veidošanai ir nepieciešams daudz gaismas, tāpēc lapām jābūt labi izgaismotām. Līdz ar to siltumnīcā batātes labāk audzēt klājeniski, nevis uzsiet augšā kā gurķus vai tomātus.
  • Piemērota ir labi drenēta, vieglas mālsmilts augsne. Smagā augsnē augi vairāk iet lapās un veido maz, bet lielus bumbuļus. Augsnes auglība ir mazāk svarīga nekā tās irdenums. Augsnes skābuma reakcijai jābūt pH 4,5–7, optimāli – pH 6,4. Batātes ir alumīnija jutīgi augi, tāpēc augsnes kaļķošana vajadzīga nevis pH dēļ, bet lai novērstu augiem toksisko elementu uzņemšanu.

Garša un uzturvērtība

Batātes bumbuļi parasti ir iegarenas formas, ar gludu mizu, kuras krāsa variē starp dzeltenu, oranžu, sarkanu, brūnu, violetu un bēšu krāsu, mīkstums mēdz būt balts, sarkans, rozā, violets, dzeltens vai oranžs. Interesanti, ka šķirnes ar baltu vai gaiši dzeltenu bumbuļu mīkstumu nav tik saldas un sulīgas kā ar sarkanu, rozā vai oranžu mīkstumu. Bumbuļu mizas un mīkstuma krāsa ir svarīga šķirnes īpašība. Vidēji viena bumbuļa svars ir 0,5–1,5 kg, bet mēdz būt arī krietni lielāki. Bumbuļi satur daudz cietes, komplekso ogļhidrātu, pārtikas šķiedrvielu, bēta karotīna, vidēji daudz dažādu minerālvielu, ieskaitot mangānu,  kā arī B3 un B6 vitamīnus. Pēc mērenas kulināras apstrādes batātes satur samērā daudz C vitamīna (100 g porcija nodrošina 24 procentus no diennakts normas) un daudz A vitamīna (120 procentu no diennakts normas).

Kur dabūt spraudeņus?

Pasaulē izplatītākas batātes šķirnes ir Covington un Beauregard, abas selekcionētas ASV, bet Covington netiek izplatīts ārpus ASV. Arī daudzi internetveikali, kas piedāvā šķirnes batātes, tirgo tās tikai noteiktas valsts teritorijā. Tas var būt saistīts gan ar transportēšanas grūtībām, gan arī ar selekcionāra autortiesību ievērošanu. Latvijā 2017. gadā apsakņotus batātes spraudeņus piedāvāja SIA Onava. Lūk, dažas populārākās šķirnes

  • Erato Gusto. Bumbuļi ar violetu mizu un baltu mīkstumu. SIA Onava veiktajos garšas testos bija labāki par oranžo šķirni.
  • Erato Orange. Augstražīga šķirne, smagi, ovālas formas bumbuļi ar spilgti sarkanu mizu un mīkstumu intensīvi oranžā krāsā.
  • Erato Pleno. Augi veido vairākus cilindriskus bumbuļus ar gaiši lillā mizu un baltu mīkstumu. Bumbuļi ir piemēroti griešanai ripās un cepšanai.
  • Erato White. Šķirne ar salīdzinoši lieliem, ovāliem bumbuļiem, miza gaiši rozā, mīkstums balts. Vidēji izaug 3 mēnešu laikā, tāpēc drošāk audzēt siltumnīcā.

Ražas novākšana

Batātes novāc līdzīgi kā kartupeļus, amatieru siltumnīcās to dara ar dakšām. Vasas ar lapām vispirms nopļauj vai nogriež ar šķērēm.

Svarīgi novākt bumbuļus pirms salnas un kamēr augsnes temperatūra ir augstāka par 10 grādiem, citādi miza bojājas un raža neglabāsies.

Izraktos bumbuļus atstāj dažas stundas apžūt turpat uz zemes, pēc tam uz 5–14 dienām novieto telpā 29–32 grādu temperatūrā un ar relatīvo gaisa mitrumu 90–95%, lai tie iziet tā saukto ārstēšanas periodu (līdzīgi kā kartupeļi). Šādi sagatavotus bumbuļus iespējams ilgstoši uzglabāt tumšā telpā, kur temperatūra ir 13–15 grādu un relatīvais gaisa mitrums virs 90%. Glabāšanas laikā ieteicams bumbuļus traucēt pēc iespējas retāk. Zinātāji iesaka pēc ārstēšanas perioda bumbuļus uzglabāt vēl 3–4 nedēļas un tikai tad lietot uzturā. Papildu uzglabāšanas laikā bumbuļos palielinās cukuru saturs un uzlabojas garšas īpašības.

Interesanti!

Lielākā daļa sugu (mūs, cilvēkus, ieskaitot) satur 2 vienādus hromosomu komplektus (diploīdi), bet batātēm ir 6 šādi komplekti (heksaploīdi), pavisam 90 hromosomu. Visas kultivētās batātes šķirnes satur arī baktērijas Agrobacterium DNS daļas, savukārt savvaļas batātēm to nav. Šo baktēriju plaši izmanto ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) radīšanā, un var teikt, ka batātes ir pasaulē pirmie dabiski radušies transgēnu augi.

Angļu un vācu valodā batātes tiešām dēvē par saldiem kartupeļiem (Sweet potato un Süβkartoffel), bet īstenībā tās nav nekādi kartupeļi, un arī latviski šos augus vajadzētu saukt tikai par batātēm.

Arī tāpēc, ka kartupeļi ir, ja tā drīkst sacīt, lētā gala produkti, bet batātes – samērā dārgas. Taču galvenā atšķirība slēpjas botānikā. Proti, tās ir divas sugas no dažādām dzimtām. Kartupeļi (Solanum tuberosum) ir nakteņu (Solanaceae) dzimtas augi. Tie veido ceru, un bumbuļi ir pārveidoti pazemes dzinumi. Turpretī batātes (Ipomoea batatas) pieder tīteņu (Convolvulaceae) dzimtai. Tās augs ir liāna, bet bumbuļi – paresninātas saknes.

Pieredze. Patīk siltums un irdena augsne

Skaistkalnē Sandra Marcinkeviča, dārzniecības Dobītes saimniece: «Batātes esmu divus gadus audzējusi no jaunstādiem. Secinājums? Jā, pie mums batātes var izaudzēt, bet, protams, pagaidām ne tādas ražas, kādas ievāc valstīs, kas ir batāšu lielaudzētājas. Šim augam jānodrošina ļoti labi apstākļi: siltums un irdena, barības vielām bagāta augsne. Batātēm ārkārtīgi nepatika šī aukstā vasara, tāpēc saskatu iespēju Latvijā batātes audzēt tikai segtajās platībās – siltumnīcās un tuneļos. Pagājušajā gadā man izauga eksemplāri līdz pat kilogramam, zem kāda stāda bija viens, zem cita četri bumbuļi – kā kuram. Savukārt šogad daļa batāšu stādu man pavasara salnās apsala, līdz ar to, kamēr tie atjēdzās, patērēja daudz spēka, tāpēc, salīdzinot ar pērno gadu, šogad batātes izdevās ļoti švakas. Pat siltumnīcās tām bija par vēsu, par maz saules. Šogad audzēju oranžas un baltas batātes. Teikšu tā: mana minimālā pieredze rāda, ka baltās ir izturīgākas un tām aug lielāki bumbuļi nekā oranžajām. Lai gan viss nav arī absolūts, jo pagājušajā gadā oranžās batātes izdevās ļoti skaistas. Ņemot vērā, ka batāte ir liānaugs un izstiepjas divu trīs metru garumā, pērn tās audzēju divos veidos – gan klājeniski, gan sēju uz augšu –, tomēr augšanā un ražā lielu atšķirību nejutu. Oranžās ir krietni vijīgākas, baltās – kompaktākas. Ārzemēs batātes audzē uz lauka, un tur tās netiek sietas, jo profesionālās šķirnes ir ļoti kompaktas. Batātes var audzēt arī kā dekoratīvo augu – stāda iekarināmos podos – vai kā vīteni pie mājas siltākās sienas. Pa ziemu batātes zemē atstāt nedrīkst, jo tās sasalst un sapūst. Batātes jānovāc un jārealizē. Mūsu batātes nopirka restorāni. Šie divi gadi bija izmēģinājums batāšu audzēšanā, bet es noteikti turpināšu ar tām draudzēties. Un arī citiem ieteiktu. Ja cilvēks ir dārza entuziasts, ja viņam ir siltumnīca un garšo batātes, tad ir vērts audzēt tās pašam. Kāpēc ne?! Batāte ir kraukšķīgāka, sulīgāka, ja tā tiek gatavota drīz vien pēc norakšanas, un garšo labāk par batāti, kas vesta no tālienes, kādu laiku pastāvējusi un apžuvusi. Taču salduma līmenis noteikti būs augstāks, ja to pēc rakšanas kādu laiku noturēs. Speciālisti iesaka to darīt līdz pat 4 nedēļām.

Ir iespējams arī pašam izaudzēt stādiņus no tās batātes, ko nopērk veikalā, bet tad noteikti ieteiktu meklēt bioloģiski audzētas. Diedzē un tad apsakņo spraudeņus.

Pati to neesmu darījusi, bet var paskatīties youtube. Jo, pērkot jaunstādus no Onavas, minimālais skaits ir 80 gabali. Diezin vai cilvēkam, kurš grib tikai paeksperimentēt, tik daudz stādu vajadzēs. Šogad pavasarī arī es piedāvāju batāšu stādus, un tāpat nākamgad. Orientējoša cena varētu būt 2–2,50 eiro.»

Pieredze. Patīk siltums un irdena augsne

Penkulē Laima Hercberga, bioloģiskās saimniecības Vizbuļi saimniece: «90 kvadrātmetru lielā plēves siltumnīcā pavasarī iestādīju apmēram 150 batāšu jaunstādu. Baltās Erato White un oranžās Erato Orange ar sarkanu mizu. Abas tirgo Onavā, pasūtīju iepriekš. Abas ir amatieru šķirnes. Pieļauju, ka no profesionālajām šķirnēm būtu izaugušas labākas batātes. Neteikšu, ka man sanāca sliktas, bet – ir par biezu sastādītas. Attālums 60 x 60 cm – tāpat kā tomātiem –, taču batātes pārņēma visu siltumnīcu, izstiepās uz visām pusēm un noklāja zemi ar zaļiem vīteņiem.  Pieņemu, ka batātēm bija par maz vietas, kur augt. Tiesa, arī nezālēm tās nebija. Oranžās batātes mēs uzsējām uz augšu, jo jau pašā sākumā izskatījās, ka tās grib vairāk tīties nekā baltās – tās laidām pa zemi. Raža izdevās visai laba. Protams, Vācijas dienvidos ir desmitreiz lielāka, taču arī mums, ja, izrokot ceru, apakšā ir divas lielākas batātes un kādas astoņas tievākas, tātad kaut kāds rezultāts tomēr ir. Apmēram kilograms līdz divi no cera sanāk. Forma gan varēja būt daudz izteiktāka, jo ir arī pavisam līkas batātes, un tas nozīmē, ka augsne stādīšanas laikā bijusi par blīvu. Ir tievas batātes, dažas apgrauzušas lauku peles, tātad tām garšo.

Raža izdevās visai laba. Apmēram kilograms līdz divi no cera sanāk.

Kad batātes norok, brīdis jānogaida, lai tās nobriest, – jo ilgāk briest, jo batātē veidojas vairāk cukuru, kas to padara saldu. Nobriest arī miza, tā kļūst cietāka. Ja rok un uzreiz ēd, nebūs tādas garšas kā pēc nedēļas. Pašu audzētās batātes esmu cepusi kā kartupeļus. Zinu, ka batātes patīk jaunajām māmiņām, kas sāk piebarot bērnus ar cieto barību. Batātes ir dārzenis, kuru drīkst dot pirmo, tas ir veselīgāks par kartupeli. Arī tāpēc, ka nav naktenis. Pati par batātēm īpaši nejūsmoju, jo nekad pirms tam tās neesmu daudz ēdusi – tas tomēr ir ievestais dārzenis, pie kura vēl neesam pieraduši. It sevišķi, dzīvojot laukos, kur negatavo luksusa ēdienus.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs