Alcheimera slimības anatomija — riski, ārstešanās un samierināšanās

Slimības
Elva Karičkina
16. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni Alcheimera slimības – visvairāk izplatītās demences formas – slimnieku, un viņu skaits turpina pieaugt. Pētām, kādi ir slimības cēloņi un priekšnoteikumi, lai pasargātu sevi maksimāli ilgi. Konsultē: Ainārs Stepens, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks, Rietumu klīnikas neirologs Elmārs Tērauds, Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs.

Slimības patiesais cēlonis – nezināms

Iztēlosimies situāciju: viesībās sēžam pie galda, apkārtējie mūs uzrunā vārdā, apjautājas par labsajūtu un mēģina uzturēt sarunu. Dažus cilvēkus pazīstam pēc balss, taču lielākā daļa šķiet svešinieki. Mēs nesaprotam, kur atrodamies vai kāds šodien ir datums, un jūtamies apjukuši, trauksmaini, izolēti no ārpasaules… Tā ir Alcheimera slimība.

Mūsdienu medicīna neapšaubāmi attīstās straujiem soļiem. Tā spēj ārstēt dažādas infekcijas un onkoloģiskas slimības, beidzamajās desmitgadēs būtiski mazinājusies mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, un cilvēki dzīvo ilgāk. Taču, jo lielāks vecums, jo lielāks ir risks saslimt ar kādu no demences jeb vecuma plānprātības formām, kas izpaužas kā domāšanas, atmiņas, uztveres un citu intelektuālo spēju traucējumi.

Prāta spējas var pasliktināties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pēc insulta, noteiktām smagām smadzeņu infekcijām vai traumām, taču lielākā daļa demenču attīstās cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma. Izrādās, demence nav norma pat tad, ja cilvēkam ir 100 gadu, un tā jāuztver kā nopietna slimība. Lai arī vecumā kognitīvās spējas pasliktinās un senioram var būt lietas un uzdevumi, kas prasa ilgāku laiku, vesels cilvēks tomēr ir pietiekami neatkarīgs gan pašaprūpē, gan komunikācijā ar citiem.

Turpretī Alcheimera slimība ir neirodeģeneratīva slimība, kas lēni un pakāpeniski iznīcina smadzeņu šūnas.

Tā ir visbiežāk sastopamā demences forma, kas skar divas trešās daļas demences pacientu, atlikusī trešā daļa cieš no vaskulārās jeb ar asinsriti saistītās demences vai demences ar Levi ķermenīšiem, un šīs demences var arī savstarpēji sajaukties. Pašlaik piecdesmit gadu vecuma grupā katrai piektajai sievietei un katram desmitajam vīrietim ir droša garantija saslimt ar demenci. Ir sastopama arī agrīni diagnosticētā Alcheimera slimība, kas var piemeklēt daudz jaunākus cilvēkus, taču tā ir samērā reta, lai arī norit straujāk, – ir gadījumi, kad jauni cilvēki gada laikā kļūst par pilnīgi aprūpējamiem slimniekiem.

Par spīti lielajām investīcijām pētniecībā, zināms, ka nervu šūnās veidojas nepareizi olbaltumi, kas sabojā šūnas, taču patiesais iemesls, kāpēc tās iet bojā, līdz šim nav atklāts. Sabiedrība kļūst vecāka, attīstītajās valstīs sievietes vidējais plānotais dzīves ilgums ir 90 gadu, un šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni Alcheimera slimnieku un viņu skaits turpina pieaugt. Alcheimera demences finansiālais slogs globālajā mērogā sasniedz apmēram vienu triljonu dolāru gadā – tikpat liela ekonomika kā Turcijas valstij. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tiek meklēti visu veidu risinājumi, kā cīnīties ar demenci vai vismaz to apturēt, lai slimnieki būtu vairāk neatkarīgi savās ikdienas aktivitātēs.

Raksta turpinājums:

Nākamā lapa

Nākamais: Statistika Latvijā

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs