Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
6
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līdzi mazmeitām
Sigmas vīrs Igors ir dizainers, tagad pensionējies, tāpēc uz laiku varēja pievienoties Sigmai, lai kopā pastaigātu pa Himalajiem Nepālā. Un tad Sigmas vecākā meita Stella saņēma norīkojumu darbam Latvijas vēstniecībā Deli. «Es jau zināju, ko nozīmē dzīvot Indijā. Meitas ģimenē aug divas meitas, tobrīd bērni bija pavisam mazi. Tāpēc pieteicos palīdzēt pieskatīt mazmeitas un braucu līdzi meitas ģimenei.
Vēstniecība atrodas Deli. Tā ir viena no pasaules problemātiskajām lielpilsētām gaisa piesārņojuma ziņā, it sevišķi rudeņos. Tas tāpēc, ka zemnieki turpina tūkstošgadīgu tradīciju: pēc ražas novākšanas salmi tiek atstāti uz lauka un sadedzināti, bet rietumu vēji dūmus nes uz Deli.
Rudeņos kļūst vēss, cilvēkiem jāsildās, un viņi kurina to, kas pie rokas. Turklāt pilsētā ir ārkārtīgi blīva satiksme. Jau pēc pāris mēnešiem mēs visi sākām klepot. Tad vajadzēja aizvest bērnus izvēdināt plaušas pie jūras svaigā gaisā.
Protams, es arī strādāju. Darbojos vairākās augstskolās, piedalījos konferencēs, recenzēju disertācijas literatūrzinātnē, piedalījos disertāciju aizstāvēšanā. Dev Sanskriti Universitātē Haridvārā atklājām Baltijas studiju centru. Pagājušajā gadā tur par godu Latvijas simtgadei noorganizējām mazos dziesmu un deju svētkus. Indijas televīzija filmēja, rādīja, un ļaudis bija lielā sajūsmā gan par dziedāšanu, gan dejošanu. It īpaši cilvēkus priecēja dejošana, kad vīrietis tik cēli ved dāmu aiz rokas! Austrumos parasti vīrieši un sievietes dejo atsevišķi.»
Sigmas Ankravas grāmata Indiešu dievi un dieves ir veltītas mazmeitām: «Esterei un Rebekai, kuru bērnības labākie gadi pagāja Indijas dievu labvēlībā.» Tomēr īpašs paldies par grāmatas tapšanu tiek teikts «meitai Stellai un viņas vīram Arturam par prieku, ko radīja iespēja kopā iepazīt Indijas un citu Dienvidāzijas valstu kultūru».
Citādi šī grāmata, iespējams, nebūtu tapusi, jo, kā atzīst Sigma: «Sen jau vajadzēja to uzrakstīt, bet, strādājot ar pilnu slodzi Universitātē, es to nepaspēju. Indijā ar savu laiku varēju brīvāk rīkoties, lēnā garā sāku rakstīt grāmatu. Sākumā tā bija iecerēta kā hindu reliģijas vārdnīca, bet to konceptu un dievu tik bezgala daudz! Ja katram dievam ir vēl vismaz 108 vārdi, bet dažam labam pat 1008, un ar katru vārdu saistīts savs stāsts, savs notikums, tad skaidrs, ka visus tos nav iespējams pastāstīt. Tāpēc grāmatu gluži par enciklopēdiju saukt nevar.»
Intervijas turpinājums:
