Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
13
-
0
-
0
-
7
-
0
-
2
-
0
-
Interesanti, ka latviskajā domāšanā nav vietas aizliegumiem vai kaunam, jo nav jau, par ko kaunēties. Turklāt sekss neattiecas tikai uz jaunību, arī tēvs, māmiņa dara to pašu. Un, zinot latviskās viensētas īpatnības – cik nu tai istabā ir iespējams kaut kur nolīst –, patiesībā tas arī nav nekas ļoti slēpjams.
Kauns latvieša domāšanā ienāk citu kultūru ietekmē.
Lasot nerātnās tautasdziesmas, varam ieraudzīt arī to, cik veselīgi sieviete pieņem sevi, savu un otra ķermeni. Iespējams, tieši dzimumorgāniem vairāk nekā jebkurai citai ķermeņa daļai dots tik daudz apzīmējumu.
Turklāt daļa no tiem ir ļoti poētiski. Piemēram, meitām ir mīlestības kambarītis, mīlestības avotiņš, laimes caurums. Puišiem līdz ar jau zināmajām vālēm un gailīšiem, piemēram, bikšu ābolītis. Ak tu, bikšu ābolīti,/ Tavu skaistu atslēdziņu!/ Tu atslēdzi meitiņām/ Mīlestības avotiņu.
Folklorā ir ļoti daudz norāžu, ka viss, kas attiecas uz sievieti, ir ļoti saudzējams, trausls un skaists. Nerātnajās dainās, protams, ir daudz aktivitātes, bet tur ir arī daudz maiguma, iejūtības. Piemēram, tās tautasdziesmas, kurās meitām rozes zied (ir menstruācijas), runā tieši par to, jo rozes folklorā bieži ir simbols kaut kam saudzējamam. Ir arī dainas ar raksturīgajām rindām: Dod, māmiņa, kam dodama, nedod mani… kalējam, skroderam, zvejniekam… Un parasti kā iemesls tiek minēta nesaudzīga, nemākulīga apiešanās.
Seksuālajās attiecībās sievietes attieksme ir svarīga: Es savam tautiešam/ Devu stāvus dziedādama./ Ies nu tāda nieka dēļ/ Pa zemīti vārtīties.
Tāpat tautasdziesmās daudz parādās tas, ko mēs saucam par priekšspēli. Tur ir gatavošanās, gaidīšana, priekšnojauta. Un tā ir svarīga, dažkārt pat varbūt skaistāka par pašu fizisko notikšanu. Kaut arī pats sekss, protams, ir skaists un vajadzīgs, turklāt gan vīrietim, gan sievietei.
Iespējams, ka baudai un visam, kas bijis saistīts ar seksualitāti, seno latviešu dzīvē ir bijusi daudz lielāka nozīme, nekā mūsdienās to vispār varētu interpretēt.
Mēs bieži sakām, ka latvietim bijis svarīgs darbs. Jā, viņš ir strādātājs, bet, lasot nerātno dainu rindas par izkaptiņas strīķēšanu, varam trīs reizes minēt, vai tur ir runa par ražas novākšanu. Iespējams, sekss bijis tieši tikpat svarīgs kā jebkurš darbs. Arī kumeļš kā simbols bieži izmantots tautasdziesmās, apzīmējot vīrietību, un neviens taču nešaubās par zirga svarīgo lomu latviešu sētā.
Ja domājam par to, cik daudz vaļību atļāvušies mūsu senči, robeža nav īsti nosakāma. Pretrunīgi ir jautājumi par seksu kā pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu nerātno dainu saturā un jaunāku laiku uzskatu, ka meitām līdz kāzām bija jānosargā savs gods – vainadziņš. Šķiet, ka meitas gods senatnē nenozīmēja seksuālu neskartību, bet gan prasmi teicami paveikt uzticētos darba pienākumus. Nevarētu teikt, ka visi tie daudzie apzīmējumi sievietes un vīriešu intīmajām vietām radušies tikai no precētajiem pāriem.
Un jau atkal tas nav stāsts par vaļību, bet gan par sevis pieņemšanu. Par to, cik veselīgi cilvēki ir pieņēmuši savu seksualitāti. «Tāpēc, ja mēs gribam būt latviskas sievietes, tad aizspriedumus, kaunu, bailes seksā – to visu mēs liekam nost. Jo seksā tam nav vietas! Tautasdziesmās ļoti skaisti pateikts, ka nevajag meklēt spēku ārējos resursos, spēks ir mūsos, un sekss to var atmodināt,» uzsver Ieva.
