Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lielāko biroju ēku iznomātāji pirmdien ir nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, paužot bažas par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar obligāta attālinātā darba noteikšanu. Vēstules autoru ieskatā, šāds lēmums var būtiski graut valsts ekonomiku, daudziem uzņēmumiem atņemot iespēju nodarboties ar pamatdarbību, bet biroju ēku iznomātājus atstājot bez jebkāda ienākumu avota.
Vēstulē norādīts, ka jau pašlaik lielākā daļa biroju darbinieku strādā attālināti – uz birojiem nāk tikai tie darbinieki, kuru darba specifika neļauj darbu darīt attālināti.
Attālināta darba vietā nozare rosina noteikt ierobežojumu – viens cilvēks uz 25 kvadrātmetriem. Gadījumā, ja tomēr valdība lems par labu obligātam attālinātām darbam, nozare uzsver nomas maksas atbalsta mehānisma nepieciešamību.
Vēstules autori norāda, ka, aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secināts, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70–90% biroja darbinieku. Biroji, ievērojot spēkā esošajā Ministru kabineta rīkojumā iekļautos darba devēja pienākumus, ir ieviesuši politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavētu uzņēmuma darbu. Birojos ir ieviesti gan telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, kā arī papildu informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu.
Gadījumā, ja netiks panākts kompromiss un valstī tiks ieviests obligāts attālināts darbs, nozare uzsver nepieciešamību piešķirt biroju nomas maksas atbalstu, kas veido vismaz 10 miljonu eiro mēnesī par nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumiem, kuri iznomātājam būs jāturpina maksāt arī gadījumā, ja biroju telpas netiks izmantotas.
Atbalsta summu vēstules autori aprēķinājuši, ņemot vērā, ka ar valdības lēmumu tiktu aizliegts strādāt 800 000 kvadrātmetriem biroju telpām Latvijā (Colliers dati tikai par A un B klases birojiem), pieņemot vidējās nomas un komunālo maksājumu apmēru.
Biroju ēku iznomātāji uzsver, ka jau šobrīd birojus turpina apmeklēt tikai tie darbinieki, kuriem nepieciešams darbs no biroja attiecīgas programmatūras, tehniskā aprīkojuma, datu piekļuves, personu datu aizsardzības vai citu aspektu dēļ. Ir arī nozares un uzņēmumi, kuru iekšējā politika un datu neaizskaramība liedz veikt darba pienākumus ārpus biroja, piemēram, bankas un zvanu centri, uzņēmumi, kas sniedz grāmatvedības, finanšu vadības pakalpojumus vai saistīti ar uzņēmumu datu drošību un kiberdrošību.
Vēstulē norādīts, ka precīzi nošķirt atsevišķas nozares, piemērojot aizliegumu tikai daļai, nav iespējams, jo piegādes ķēdes un procesi ir cieši saistīti, arī ražotājiem ir piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji.
Vēstules autori uzsver, ka birojos tiek «saražots» Latvijas pakalpojumu eksports, kas ir pat lielāka daļa par preču eksportu un tam ir lielāka pievienotā vērtība Latvijas ekonomikai nekā ražošanai, tādējādi lēmums aizliegt darbiniekiem strādāt no biroju telpām faktiski nozīmētu darbu pārtrauktību, kas nestu milzīgus zaudējumus gan biroju iznomātājiem, gan nomniekiem, un rezultātā grautu Latvijas ekonomiku.
Vēstule nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, veselības ministram Danielam Pavļutam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.
NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.
