Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētījums aptvēris 75 dažādus medijus visās trīs Baltijas valstīs – piecus populārākos medijus katrā nozares sektorā.
Viena no būtiskākajām atziņām – mediju auditorija turpina samazināties, šādai tendencei turpinoties aptuveni desmit gadus, sacīja Krūtaine, vienlaikus atzīmējot, ka 2018.gadā varēja novērot to, ka mediji, pielāgojoties jaunajiem tirgus apstākļiem, tomēr spējuši arī pelnīt. «Tas uzskatāms par būtisku uzlabojumu,» akcentēja pētniece.
No pētījumā ietvertajiem medijiem auditorija kritusies 43 medijiem, savukārt 19 plašsaziņas līdzekļiem tās apmērs kāpis. Tāpat 27 medijiem izdevies kāpināt savus ieņēmumus. Ne vienmēr gan pieaugošie ieņēmumi liecina arī par iespēju finanšu gadu noslēgt ar peļņu, izriet no pētījumiem.
Auditorijas apmērs samazinās arī žurnālu vidū, tomēr atšķirībā no laikrakstiem žurnāli spēj saglabāt ieņēmumus un pelnīt. Kā pozitīvu piemēru Krūtaine atzīmēja SIA Žurnāls Santa, kas vairākus gadus strādā ar peļņu.
Pētniece tāpat atzīmēja, ka žurnālu īpašnieki dažādo savus piedāvājumus, kas ļauj kāpināt ieņēmumus un saglabāt peļņu.
Raugoties uz to, kurus no medijiem varētu saukt par «uzvarētājiem sacensībā par uzmanību», pētniece uzsvēra, ka tie ir interneta mediji.
Vērtējot televīzijas segmentu, Krūtaine skaidroja, ka auditorija samazinājusies 10 no 15 populārākajiem TV kanāliem savukārt divi no trim medijiem, kam augusi auditorija, bijuši sabiedriskie mediji Lietuvā un Igaunijā.
Viņa skaidroja, ka finanšu griezumā iespējams redzēt, ka tikai trīs uzņēmumi šajā jomā strādājuši ar zaudējumiem, kas ir vērtējams kā būtisks uzlabojums pēdējo desmit gadu laikā.
Radio ir viens no veselīgākajiem mediju segmentiem, kurā novērojama spēcīgs reklāmas izdevumu kāpums, skaidroja Krūtaine. Radio uzņēmumiem izdodas palielināt ne tikai apgrozījumu, bet arī peļņu, un tikai uzņēmums «EHR Mediju grupa», kas ietverts pētījumā, strādājis ar zaudējumiem.
Laikrakstu vidū Krūtaine atzīmēja «bēdu ieleju», kas turpinās vairākus gadus pēc kārtas. Drukātās preses auditorija ir ievērojami zemāka nekā interneta medijiem – auditorija rukusi 10 no 15 pētījumā iekļautajiem drukātajiem medijiem. Latvijā trīs no pieciem populārākajiem laikraksitem ir krievu valodā iznākošie preses izdevumi, turklāt avīzes MK Latvija auditorija ir trīs reizes lielāka nekā tuvākajam sekotājam, tāpēc maz ticams, ka tuvākajā nākotnē situācija līderu sarakstā varētu būtiski mainīties, prognozēja pētniece.
Krūtaine skaidroja, ka fakts, ka laikraksti strādājuši ar zaudējumiem, likuši tiem mainīt savu formātu vai arī beigt pastāvēt.
Latvijā dienas laikrakstu auditorija pēdējo desmit gadu laikā samazinājusies par 60–80%, kas atstājis būtisku ietekmi arī uz finanšu rezultātiem.
Izdevniecības Latvijā jau ilgstoši strādājušas ar zaudējumiem, kas novedis pie situācijas, ka medijiem ir ļoti lieli uzkrātie zaudējumi, turklāt nav peļņas, ar ko segt zaudējumus. «Izdevēju bizness nespēj pats sevi uzturēt. Viņiem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, piemēram, aizdevumi,» pastāstīja pētniece. «Ja kādreiz laikraksti bija ļoti ietekmīgi un tie varēja ietekmēt sabiedrisko domu, tad tagad, krītot auditorijai, ietekme ir samazināsies. Jautājums ir – cik ilgi īpašnieki turpinās tos finansēt,» uzsvēra Krūtaine.
Krūtaine atgādināja, ka Baltijas valstu mediji saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to neatkarību un izpausmes brīvību. Piemēram, Igaunijā pēc varas maiņas populistiskā partija EKRE asi uzbrukusi medijiem, savukārt Lietuvā piedzīvota uzraudzības pastiprināšana sabiedriskajiem medijiem. Krūtaine uzsvēra, ka arī Latvijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēdējā laikā pieņēmusi vairākus apšaubāmus lēmumus.
«Igaunijā uzbrukumi bijuši ļoti agresīvi, un tas bijis pārsteigums, jo Igaunijas mediju vide kopumā ir ļoti veselīga. Tas, ka mediji Igaunijā spējuši saņemties rokās, aizstāvot preses brīvību, ir uzteicami,» teica Krūtaine.
Viņa skaidroja, ka, sastopoties ar jauniem izaicinājumiem, mediji pasaulē arvien intensīvāk runā par līdzdalības modeļa attīstīšanu, kas nozīmē lasītāju ietekmi uz redakciju lēmumiem. Piemēram, izdevums «Tortoise» pārdod nevis produktus, bet līdzdalību, regulāri rīkojot atklātas redakcijas sanāksmes, kurās aicināti piedalīties viņu dalībnieki. Cits projekts – «Membership Puzzle Project» – pēta minētā līdzdalības modeļa attīstību.
Krūtaine uzsvēra, ka būtiski medijiem ir eksperimentēt, jo «katram recepte, kas strādā, ir citādāka», vienlaikus akcentējot, ka ne visi eksperimenti prasa lielus finanšu ieguldījumus.
Uzticību medijiem iespējas vairot, skaidrojot lēmumus, kā darbojas žurnālisti, norādīja pētniece, piebilstot, ka uzticība ir tieši saistīta ar auditorijas vēlmi ieguldīt līdzekļus kādā medijā.
